Tie, kam patīk aizraušanās ar stratēģiskajām spēlēm, zina, kā destabilizēt situāciju pretinieka teritorijā laikā, kad tur valdībai ir augsts vietējo iedzīvotāju atbalsts. Tad ir jātērē noteikta naudas summa un jānoalgo spiegi, kuriem jāsarīko diversijas akti. Tas radīs iedzīvotājos neapmierinātību ar valdību un atvieglos cīņu pret pretinieku.
Šī analoģija neviļus nāca prāta, vērojot notikumus pēc tam, kad 18. aprīlī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja izsludināja ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Ja britu parlamenta vēlēšanas notiktu maija vidū, tad, visticamāk, konservatīvie Lielbritānijas parlamentā iegūtu ļoti, ļoti lielu pārsvaru. To apliecināja 4. maijā notikušo kārtējo vietējo pašvaldību padomju vēlēšanu rezultāti Skotijā, Velsā un Anglijā. 4. maijā pašvaldību vēlēšanās konservatīvie ieguva nozīmīgus panākumus, palielinot savas partijas pārstāvju skaitu novadu padomēs no 1332 līdz 1889. Savukārt britu leiboristi zaudēja teju trešdaļu deputātu vietu vietējās padomēs (no 1535 vietām vietējo pašvaldību padomēs leiboristiem palika tikai 1152 vietas). Ja tādi paši rezultāti būtu parlamenta vēlēšanās, tad konservatīvie iegūtu divas trešdaļas visu parlamenta deputātu vietu. Taču neilgi pirms 8. jūnija vēlēšanām notika divi asiņainai terora akti. 22. maijā Mančestrā terorists pašnāvnieks uzspridzinājās koncertu halles foajē, nogalinot 23 un ievainojot vairāk nekā simt neaizsargātu jauniešu. Savukārt, jau burtiski pāris dienu pirms vēlēšanām, 4. jūnijā Londonā teroristi, uzbrūkot ar auto un nažiem, nogalināja desmit un ievainoja 48 neaizsargātus cilvēkus.
Stāsti par to, ka kaut kādi nezināmi ļaudis, kas uzdodas par t.s. Islāma valsts pārstāvjiem, kuri it kā uzņemas atbildību pēc ikkatra asiņaina terora akta, manuprāt, ir pasakas, kuras ir domātas vidējam un visai aprobežotam TV skatītājam Eiropā.
Šobrīd par lielu naudu, piesedzoties ar Islāma valsts brendu, var pasūtīt terora aktus jebkurā pasaules vietā. Ir tikai jāzina, kā un ar ko jārunā un kā norēķināties par pakalpojumu. Patiesībā tas, ko apzīmē ar brendu Islāma valsts, jau sen ir pārvērsts par noziedzīgu pakalpojumu industriju ar miljardiem dolāru lielu apgrozījumu. Piemēram, Kataras emīrs bija spiests samaksāt gandrīz miljardu dolāru, kad noziedznieku banda, kas piesedzās ar Islāma valsts nosaukumu, no konfliktos neiesaistītas zemes nolaupīja emīra radinieku, pieprasot samaksāt izpirkuma maksu. Tieši šis incidents tagad kalpo kā galvenais «pierādījums» ANO iesniegtajām apsūdzībām Kataras emīram par «terorisma finansēšanu».
Tāpēc jautājums par īstajiem vainīgajiem Lielbritānijas terora aktos nedrīkst aprobežoties tikai ar tehniskajiem izpildītājiem (un vietējiem izpalīgiem), bet būtu jāvirza meklējot, kam tas bija nepieciešams, Tas ir jautājums par īstajiem pasūtītājiem, kuriem bija tik svarīgi, lai Lielbritānijā nomainās valdība, ka tie bija gatavi uz neģēlīgākajiem noziegumiem. Jautājums ir par tiem, kuri, izmantojot sakarus starpnieku valstīs, kuru monarhiem ir ievērojama ietekme uz noteikta virziena islāma ekstrēmistiem, nokārtoja, ka Lielbritānijā vajadzīgajā brīdi notiek necilvēcīgi terora akti.
Noziedzīgo grupu pasūtījumi tika izpildīti asiņaini un efektīvi. Priekšvēlēšanu laika terora akti mainīja daudzu vēlētāju noskaņojumu. Tas ir dabiski un cilvēciski pārtraukt atbalstīt vai paust simpātijas pret valdību, kura nespēj garantēt savu pilsoņu drošību.
Turklāt terora aktu pasūtītāju mērķis gandrīz izdevās. Pirms Breksita sarunu sākuma (19. jūnijā) Lielbritānijas valdībai formāli nav tikpat liela vairākuma parlamentā, kāds tas bija aprīļa sākumā. Tomēr, par spīti asiņainajiem terora aktiem, lielākā daļa britu vēlētāju nerīkojās, sekojot terora aktu pasūtītāju scenārijam. Lai kā izteiktos Eiropas lielākie mediji, bet britu konservatīvie parlamenta vēlēšanās nezaudēja. Par konservatīvajiem 8. jūnijā nobalsoja par diviem miljoniem vēlētāju vairāk nekā 2015. gada parlamenta vēlēšanās. Lielbritānijas specifisko vēlēšanu likumu dēļ (vienmandāta apgabali, kad ievēlēts tiek kandidāts, par kuru nodotas visvairāk balsu, otrās kārtas nav u.c.), 2015. gadā, kad par konservatīvajiem nobalsoja 36,9% no balsojušo vēlētāju kopskaita, ar to pietika, lai iegūtu vairākumu parlamentā. Šogad par konservatīvajiem nobalsoja ievērojami lielāks vēlētāju procents - 42,4, bet tas nebija pietiekami, lai iegūtu vairākumu parlamentā. Tomēr pēc 8. jūnija vēlēšanām Lielbritānijas parlamentā vairākums tik un tā ir partijām - konservatīvajiem un Ziemeļīrijas Demokrātiskajai unionistu partijai -, kas konsekventi atbalsta izstāšanos no ES. Savukārt vislielākie ES atbalstītāji - Skotu Nacionālā partija, kura 2015. gada Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās no 59 Skotijai atvēlētajām vietām ieguva 56 deputātu vietas - šogad zaudēja gandrīz pusi no pārstāvniecības Lielbritānijas parlamentā (tagad 35 vietas).
Kāda ir morāle? Ir maz cerību, ka īstos noziegumu pasūtītāju vārdus mēs jebkad uzzināsim. Tomēr terora aktu pasūtītāju ieceres neizdevās. Britu vēlētāji neiekrita viņiem izliktajās lamatās. Lielbritānijas un ES nodalīšanās līgumu veidos valdība, kurai būs vajadzīgs plašāks parlamenta atbalsts, un šo līgumu Londonā nevares ratificēt, uzspiežot partijas disciplīnu. Līdz ar to Lielbritānijas valdībai būs jācīnās, lai visi izstāšanās līguma formulējumi atbilstu Lielbritānijas interesēm. Pēc šādiem vēlēšanu rezultātiem Terēzas Mejas valdība nebūs vieglāks Breksita sarunu partneris.