Briest nesaskaņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē

Klapkalne par plāniem atkāpties, ja Siksnis tiks apstiprināts, esot darījusi zināmu jau iepriekš partijas "Progresīvie" (P) pārstāvjiem, kas virzīja viņas kandidatūru apstiprināšanai Saeimā, kā arī "Jaunās vienotības" (JV) un "Zaļo un Zemnieku savienības" (ZZS) deputātiem frakciju sēdēs, kuras apmeklēja pirms savas apstiprināšanas amatā.

Viņai kā "Latvijas Radio" valdes priekšsēdētājai bijusi iespēja strādāt ar iepriekšējo SEPLP, kuru tolaik vadīja Siksnis, un vērot tās darbību. Klapkalnes ieskatā, lēmumu pieņemšana un sabiedrisko mediju pārvaldība Sikšņa vadītās padomes laikā bieži bijusi haotiska un nepārdomāta.

"Vēlos atgādināt, ka 2023. gada marta beigās pilnīgi nepārdomāti un bez jebkāda plāna, padome virzīja sabiedrisko mediju apvienošanu no 2024. gada 1. janvāra. Tikai pateicoties "Latvijas Radio" iebildumiem un politiķu izpratnei, šis datums tika pārcelts uz 2025. gada 1. janvāri," vēstulē pauž Klapkalne, piebilstot, ka arī tad sagatavošanās apvienošanās procesam bija ļoti saspringta.

Savukārt nostāja un lēmuma pieņemšana par Nacionālās drošības koncepcijas ieviešanu krievu valodas jautājumā no toreizējas SEPLP puses esot tikusi "nevajadzīgi novilcināta", tādējādi izraisot krīzi padomes darbā, uzskata Klapkalne.

Klapkalne apgalvo, ka Sikšņa kā SEPLP priekšsēdētāja darba stils esot bijis saistīts ar "emocionāli neadekvātu reakciju un rīcību darba situācijās, kā arī toksisku un cieņpilnām attiecībām neatbilstošu darba vidi". Pēc viņas paustā, nesaskaņas bija vērojamas gan SEPLP locekļu starpā, gan arī tika pārnestas uz padomes darbiniekiem un sabiedrisko mediju valdēm, kas "būtiski mazināja spēju kvalitatīvi pildīt pienākumus un sadarboties jau tā sarežģītajā sabiedrisko mediju apvienošanas procesā".

"Un nav nekādas garantijas uz līdzīgu situāciju neatkārtošanos turpmāk, jo sabiedrisko mediju pārvaldība vienmēr būs saistīta ar paaugstinātu stresu un nepieciešamību pēc augstas psiholoģiskās noturības spriedzes apstākļos," vēstulē klāsta Klapkalne.

Viņas skatījumā, piemērs, kas raksturojot sadarbību ar iepriekšējo padomi, ir saistīts ar Klapkalnes darba novērtējumu. "Pretstatā deputātiem, kuri manu līdzšinējo darbu Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas amatā ir novērtējuši, uzaicinot darboties padomes sastāvā, Jāņa Sikšņa vadībā padome daļēji manas sadarbības prasmes par 2023. gadu vērtēja kā neapmierinošas, lai gan es paveicu visus man uzdotos uzdevumus, kas bez sadarbības vienkārši nav iespējams," Siksnim pārmet Klapkalne. Iesniegums SEPLP pārskatīt šo lēmumu faktiski esot atstāts bez ievērības, ko, pēc Klapkalnes domām, nevar vērtēt kā administratīvi korektu risinājumu.

Klapkalne uzskata, ka Sikšņa līdzšinējais darbs neliecina par savlaicīgu plānošanu, izpratni par labu pārvaldību un profesionālu pieeju padomes darba organizēšanā, tādēļ SEPLP bieži nonākusi politiķu un mediju pārmetumu krustugunīs.

Noslēgumā Klapkalne pauž, ka Latvijas Sabiedriskā Medija veidošanās sākumposmā ir nepieciešams izveidot saliedētu, produktīvu un profesionālu sabiedriskā medija padomi. "Es aicinu koalīcijas deputātus sabiedriskā medija darbības nodrošināšanu stādīt augstāk par politiskām peripetijām un sabiedrības neizpratni par procesiem, kuri nav publiski redzami un zināmi," aicina Klapkalne.

Jau ziņots, ka Sikšņa apstiprināšanu par SEPLP lecekli neatbalstīja vairums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu un viņa apstiprināšanai trūkst balsu arī Saeimā kopumā.

Iepriekšējo padomes vadītāju Siksni amatam izvirzījusi Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome.

Siksnis tika atzīts par labāko kandidātu Memoranda padomes atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci. Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā konkursa, Memoranda padomes locekļiem bija jābalso atklāti, un balsojumā nebija iespējams atturēties. Aģentūrai LETA zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr Memoranda padome balsojumā atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru.

Skaidrojot motivāciju pieteikties SEPLP locekļa amatam, Siksnis norādījis, ka mediji ir viņa nozare, kurā pavadījis gandrīz visu savu profesionālo mūžu. Viņu šī nozare interesējot un viņš saredzot, kā ar savu pieredzi var ieguldīt notiekošajos procesos.

Runājot par pašas padomes darbu, Siksnis atzina, ka saredz lielas atšķirības tajā, kā tai vajadzētu strādāt šobrīd no tā, kā padome strādāja iepriekšējos četrus gadus. Viņaprāt, SEPLP būtu vairāk jāpāriet tieši uz Latvijas sabiedriskā medija (LSM) uzraudzību, līdz ar to padomes locekļiem darbs SEPLP vairs nebūtu veicams arī pilnu slodzi. Tas nozīmētu arī SEPLP locekļu algas samazinājumu. Vienlaikus, pēc Sikšņa domām, būtu nepieciešama SEPLP locekļu skaita palielināšana, paplašinot padomes kompetences.

Siksnis bija SEPLP priekšsēdētājs līdz 2025. gada 3. augustam.

Saeimas deputāti 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Klapkalni un Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni - Saeimas deputāti. Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi Memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.

SEPLP locekļa mēnešalga ir 5196 eiro pirms nodokļu nomaksas.

SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu - Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.