Krauze: Saeimā šobrīd ir tāds pats haoss kā Rīgas domē

- 15. janvārī notika LZS valdes un partijas Latvijai un Ventspilij tikšanās. Kādi bija tās rezultāti?

- Tur bija LZS valde, kā arī vairāki mūsu vecbiedri, aktīvisti, koordinatori. Notika ļoti interesanta diskusija ar Lemberga kungu un Blumberga kungu. Uzklausījām Lemberga kunga prezentāciju, pēc kuras bija arī apmēram pusotru stundu ilga domu apmaiņa pašu pulkā.

- Tas ir, bez Lemberga?

- Tieši tā. Pēc tam, kad viņš aizgāja. Ja runājam par tikšanās pirmo daļu [kopā ar Lembergu], tad tur ir ļoti daudz jautājumu, juridisku neskaidrību. Lēmums par sankcijām attiecas tikai uz ASV teritoriju un ASV ierēdņiem. Līdz ar to Latvija kā suverēna valsts pakļaujas lēmumam, kurš vispār nav rakstiski iesniegts ne apsūdzētām personām, ne arī Latvijas valsts iestādēm. No juridiskā viedokļa situācija ir bezprecedenta, bet mēs to skatījām politiski. Viedokļi bija dažādi, bet rezultāts bija tāds, ka mēs nevaram balstīties uz emocijām. Mums jābalstās uz skaitļiem, faktiem par to, ko domā gan biedri, gan sabiedrība. Tāpat arī ir jāredz pats dokuments [par sankciju piemērošanu]. Līdz ar to nolēmām, ka, tā kā publiskajā telpā ir pārāk daudz baumu un spekulāciju, partiju iekšienē debates turpinām, bet publiski par šo jautājumu mēs nekomunicējam.

- Kas tiek saprasts ar vārdu - mēs?

- Valdes lēmums attiecas uz LZS valdes locekļiem. Mums ir apmēram 1500 biedru, mēs esam demokrātiska organizācija, un partijas valde nekādā veidā nevar ierobežot viņu vārda brīvību. Savukārt valde, kas ir vēlēta struktūra, pauž visas partijas pozīciju un tai ir jāievēro noteikti principi. Mans paziņojums, kurš izskanēja uzreiz pēc sankciju pasludināšanas Aivaram Lembergam, saskan ar LZS pozīciju, kura ir apstiprināta jau pirms daudziem gadiem. Šī pozīcija nav mainījusies, un es kā partijas priekšsēdētājs paužu partijas pozīciju, kura ir spēkā vairāk nekā desmit gadus.

- Proti, kāda?

- Ka mēs esam par sadarbību ar partiju Latvijai un Ventspilij. ASV Valsts kases preses relīzē nav neviena jauna fakta, kas liktu mums šo pozīciju mainīt. Tur ir vispārīgi pieņēmumi. Apmēram tādā līmenī, kādā tie tiek publicēti tenku lapelē Ir. Piemēram, tiek minēts, ka Lembergs ir saistīts ar korupciju dabas resursu ieguvē. Kādi Latvijā dabas resursi? Mēs naftu neiegūstam. Neesmu dzirdējis, ka partija Latvijai un Ventspilij būtu saistīta ar grants vai kūdras ieguvi. Latvijā ir meži. Nav dzirdēts, ka Lembergs būtu iesaistīts mežu izstrādē. Tā ka tur baumas ir savītas kopā ar klajiem meliem. Tāpēc mēs gaidām, kad varēsim iepazīties ar pašu lēmumu [par sankcijām], turpinām debates partijas iekšienē, noskaidrojam, kāds ir sabiedrības un biedru viedoklis, bet līdz tam nekādus komentārus par sadarbību ar Aivaru Lembergu nesniedzam.

- Vai Dana Reizniece-Ozola arī piedalījās šajā tikšanās reizē?

- Jā, viņa piedalījās. Šis lēmums attiecas uz visiem valdes locekļiem. Arī viņu.

- Kurš ierosināja šo lēmumu?

- Tas, šķiet, bija kāds no valdes locekļiem, bet bija arī mūsu biedri klāt. Tagad uzvārdu neatceros, jo bija daudz dažādu ierosinājumu, un kurš ko pateica pirmais, tā uzreiz nevar atmiņā atsaukt. Varu tikai droši teikt, ka es to neierosināju.

- Vai debates par šo jautājumu - par vai pret - bija asas? Vai arī kopsaucējs tika ātri atrasts?

- Debates bija emocionālas, bet tādas - par vai pret - tās pat nebija. Tās bija vairāk par esošo politisko situāciju, jo klātesošie saprata, ka mēs varam pieņemt politisku lēmumu, balstoties uz emocijām, bet nevaram izvērtēt faktus, jo to nav.

- Vai lēmumam par aizliegumu valdes locekļiem izteikties par šiem jautājumiem ir kāds laika ierobežojums? Līdz partijas kongresam vai kādam citam lēmumam?

- Valdes locekļiem tas ir līdz kādam citam valdes lēmumam. Uz partijas biedriem tas neattiecas, un viņi jau tagad var brīvi par to izteikties. Ne tikai var, bet noteikti to arī darīs.

- Reizniece-Ozola ir teikusi, ka Lemberga jautājumu varētu izskatīt kārtējā partijas kongresā, kurš notiks pavasarī. Vai kongresā tas tiks darīts?

- Reizniece-Ozola ir jauna mūsu partijas biedre un acīmredzot nav iepazinusies ar statūtiem. Viņa nezina, ka viens valdes loceklis nevar noteikt partijas kongresa darba kārtību. Man jāatgādina, ka pavisam nesen Reizniece-Ozola aizgāja no partijas Latvijai un Ventspilij un izvēlējās pievienoties LZS. Viņa ir jauns biedrs, kura nezina mūsu partijas tradīcijas un statūtus. Tas ir viņas personiskais viedoklis, un tieši tāpēc, lai šādus nepārdomātus, statūtos nebalstītus personiskos viedokļus nepaustu, ir šis mūsu lēmums. Par attiecīgā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā var lemt tikai statūtos paredzētā kārtībā. Šobrīd es nevaru teikt, vai līdz tam laikam būs kādi jauni fakti, lai mēs kaut ko skatītu kongresā. Nedomāju, ka tādi [fakti] būs.

- Kad pērnruden no ZZS frakcijas aizgāja LZP biedre Anda Čakša, izskanēja runas, ka viņas solim varētu sekot arī citi. Tajā skaitā Reizniece-Ozola. Jūs teicāt, ka viņa ir jauna LZS biedre. Cik lielā mērā viņa šobrīd ir integrējusies partijai, un vai nav bažu, ka viņa varētu no partijas aiziet?

- Šobrīd nejūtu izjūtu līmenī tādu pārliecību, ka Dana Reizniece-Ozola meklētu iespēju doties kaut kur projām, bet redzu, ka LZS viņa tomēr nav pilnībā integrējusies. Daudzos jautājumos viņas uzskati ir liberālāki. LZS tomēr ir centriski konservatīva partija. Esam vairāk par tradicionālām vērtībām, iestājamies par lielāku protekcionismu, aizstāvam vietējos ražotājus utt.

- Pirms nepilna gada jūs tikāt ievēlēts par LZS priekšsēdētāju. Toreiz vēlēšanās Jelgavas pilī jūsu galvenais konkurents bija Ringolds Arnītis. Cik sapratu, viņš šajā tikšanās reizē nepiedalījās.

- Viņš bija sākumā, bet nepalika līdz beigām.

- Viņš arī ir ienācējs partijā. Kāda ir sadarbība ar viņu? Kāds ir viņa pienesums, jo kongresā uz viņu tika liktas zināmas cerības?

- Viņš šobrīd daudz laika velta privātam biznesam. Līdz ar to viņš partijas darbā iesaistās salīdzinoši maz, bet viņa filozofiskais skatījums un vērtības sakrīt ar LZS redzējumu un vērtībām.

- Ko esat spējis panākt, esot LZS priekšsēdētāja amatā?

- Būtiska lieta, kas ir mainījusies šajā laikā, ir iekšējā komunikācija ar partijas biedriem. Ir paplašinājušās diskusiju iespējas, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ne tikai datoros, bet arī telefonos. To arī izmantojam, kaut vai tagad pēc šī sagrozītā teksta Latvijas Avīzē, kur bija nekorekti pārpublicēta ziņa par it kā aizliegumu runāt visiem LZS biedriem. Pirmkārt, nav nekāda aizlieguma. Mēs kā valde koleģiāli nolēmām, ka par šo jautājumu nekomunicēsim. To mēs nolēmām paši, nevis kādam aizliedzām. Katrā ziņā ne biedriem. Šajās diskusiju grupās to arī uzreiz varējām skaidrot. Tas jau ir tagad izdarīts. Uz priekšu, kongresā mums ir plānoti statūtu grozījumi, lai mēs varētu strādāt efektīvāk. Līdzšinējā lēmumu pieņemšanas procedūra ir pārāk lēna un smagnēja. Tā jāpadara modernāka, dinamiskāka. Nākotnē jāuzlabo arī ārējā komunikācija, lai neatkārtotos līdzīgi kuriozi, kad lēmums, kurš attiecas tikai uz valdes locekļiem, publiskā telpā izskan kā attiecināms uz visiem biedriem.

- Pēc tam, kad tika izsludinātas šīs ASV sankcijas, daži valdošās koalīcijas politiskie spēki nonāca gluži vai eiforiskā stāvoklī un sāka rīkoties kā bez bremzēm. Vienā dienā pārņēma savās rokās abas lielākās Latvijas ostas, izmeta no tām pašvaldību pārstāvjus, uzsāka Rīgas domes atlaišanas procedūru, voluntāri pagarinot jaunievēlētās domes darbības termiņu. Vai tagad pēc svētku brīvdienām šī visatļautības sajūta daļai deputātu ir saglabājusies, vai tomēr viņi ir nolaidušies uz zemes?

- Varbūt pa Ziemsvētku un Jaungada brīvdienām tie karstie prāti ir nedaudz atdzisuši, bet kopumā noskaņojums koalīcijā ir tāds, ka likumi nav jāievēro. Nav jāievēro nekas un vajag tik vālēt uz priekšu. Koalīcija, pieņemot dažādus lēmumus, pārkāpj gan Kārtības rulli, gan līdz šim pieņemtos principus, kā Saeimā likumi tiek virzīti. Bordāna kungs uzsver, ka pārstāv tiesiskumu, bet tas nav tiesiskums. Tas daudz vairāk līdzinās totalitārismam, jo tiesiskuma principi tiek pilnībā ignorēti.

- Kā tas izpaužas konkrēti?

- Elementārs piemērs. Ja tiek virzīts likumprojekts, tad otrreiz tieši tādu pašu virzīt nevar. Koalīcija virza likumprojektu par grozījumiem ostu likumā, bet ziņotājs aizmirst tam noteikt steidzamības statusu. Koalīcija šo «sīkumu» ignorē un tajā pašā dienā sasauc vēl vienu ārkārtas sēdi. Man īsziņa telefonā uz šo ārkārtas sēdi atnāca 20 minūtes pirms sēdes sākuma, kad fiziski nemaz nevarēju nokļūt līdz Saeimas sēžu zālei. Tāda rīcība neatbilst vispārpieņemtajiem principiem, jo par sēdēm jāinformē laikus. Tā nevar rīkoties, pat ja ir par katru cenu jāizdabū cauri kāds konkrēts likums. Arī Mūrnieces kundze, atšķirībā no iepriekšējās Saeimas, vada parlamentu ļoti tendenciozi, dažus runātājus apsaucot, neļaujot tiem izteikties, savukārt dažiem koalīcijas deputātiem ļaujot runāt pilnīgi neatbilstoši tēmai. Satversmē rakstīts, ka visiem pilsoņiem, bet deputāti jau arī tādi paši pilsoņi ir, ir vienādas tiesības. Principi, ka pret visiem ir vienlīdzīga attieksme, ka esam tiesiskā valstī, tiek klaji ignorēti. Par tiesiskuma izpratni liecina arī tas, ka bieži, tiesnešiem dodot zvērestu, Valsts prezidentam blakus stāv gan tieslietu ministrs, gan smagos noziegumos tiesājamais Juris Jurašs. Viņš ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, un prezidents šādu tiesājamu cilvēku aicina uz pasākumiem, kur tiesneši dod zvērestu un kopā ar viņu fotografējas. To var traktēt arī kā netiešu spiediena izdarīšanu uz tiesu varu, jo Juraša kungam ir ļoti smaga apsūdzība lietā, kas saistīta ar valsts noslēpumu. Levita kungam kā bijušajam tiesnesim tas būtu jāsaprot.

- Kā jums no Saeimas iekšpuses šķiet - vai būs RD ārkārtas vēlēšanas?

- Koalīcija bija ieplānojusi ātro variantu, kuru opozīcija ar saviem parakstiem izjauca. Bija ieplānots, ka jaunā dome strādās nevis līdz nākamajām vēlēšanām, kā tas ir likumā paredzēts līdz šim, bet gan šo atlikušo laiku un visu nākamo termiņu. Tas ir, vairāk nekā piecus gadus. Arī tas neatbilst tiesiskuma un demokrātijas principiem, ka mēs paši sev sagatavojam noteikumus, izejot no situatīvā izdevīguma. Demokrātiskie principi paredz, ka noteikumu izmaiņas, kas attiecas pašiem uz sevi, ir spēkā tikai ar nākamo sasaukumu. Ja mainām vēlēšanu kārtību, tad nevis tām vēlēšanām, kas notiks pēc dažiem mēnešiem, bet gan uz vēlēšanām, kas notiks pēc šī sasaukuma beigām. Tas pats attiecas arī uz citiem likumiem. Piemēram, uz likumu par partiju finansēšanu. Tagad RD atlaišanas process ir uz diviem mēnešiem atlikts un atsāksies, kad būs pieņemts jaunais likums, lai var RD ievēlēt uz četriem gadiem plus. Te gan jāsaka, ka RD, tāpat kā jebkuras citas pašvaldības, atlaišanai nevar būt politisks iemesls. Jābūt konkrētiem likuma pārkāpumiem, kas ļautu domi atlaist. Konkrētā gadījumā daudzi juristi, arī Saeimā strādājošie, norāda, ka argumenti, uz kuru pamata vēlas atlaist RD, nav juridiski pietiekami. Faktiski šis lēmums ir politisks. Ja arī RD ir šie pārkāpumi, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, tad varbūt jāvērtē arī VARAM un ministra Pūces atbildība par šiem pieļautajiem pārkāpumiem, jo ministrijai ne tikai bija tiesības, bet arī pienākums iesaistīties un reaģēt, ja kaut kas nenotika kā vajag. Ja ministrija neko nedarīja un pasīvi uz visu noskatījās, tad tā bija bezdarbība un nolaidība no ministrijas puses. To var arī skaidrot, ka viņi neko nedarīja, jo mērķis bija cits. Nevis palīdzēt pašvaldībai sakārtot konkrēto jomu, bet gan politiski izrēķināties ar saviem oponentiem. Atbildot uz jūsu jautājumu, šobrīd sliecos domāt, ka vēlēšanas Rīgā būs, bet pieļauju, ka, mainoties apstākļiem, tās var arī nenotikt. Jāsaka, ka Saeimā šobrīd ir tieši tāds pats haoss, kāds ir RD. Tad jau vajag arī atlaist Saeimu.

- Vai domājat par gaidāmajām RD vēlēšanām? Līdz šim ZZS gan kopā, gan atsevišķi Rīgas vēlēšanās ir gājis vāji. Kā situāciju domājat labot?

- Mēs par to esam runājuši. Arī ar Latvijas Zaļo partiju, ar kuru mums ir ļoti tuvi uzskati un vērtības. Par konkrētu sarakstu un partijām, kas šajā sarakstā būs, neesam vienojušies, bet esam nolēmuši, ka ZZS kā partiju apvienība RD vēlēšanās nestartēs. Varētu veidot vairāku partiju kopīgu sarakstu, bet līdz galam, kas tur būs iekšā, neesam vēl nolēmuši. Šobrīd tiek apspriesti vairāki varianti. Mēs ejam uz to, ka mums būs kopīgs saraksts ar vairākām partijām, bet tas nebūs ZZS saraksts.

- Šogad viens no svarīgākajiem politiskajiem lēmumiem būs izmaiņas ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūrā un jauna ģenerālprokurora ievēlēšana.

- Ja maina ģenerālprokurora izvirzīšanas kārtību, tad svarīgi, lai šī kārtība nodrošinātu, ka tiek ievēlēts ģenerālprokurors, kurš ir profesionāls un nav politiski virzīta figūra, kas kalpo kādam politiskam spēkam. Tas būtu pilnīgi nepieņemami, ja Bordāna kungs vai kāds cits politiskais spēks gribētu ielikt šajā amatā kādu savu pakalpiņu. Viņam jābūt labākam nekā līdzšinējam - Kalnmeieram un, galvenais, politiski neitrālam. Vai spēsim to nodrošināt? Domāju, ka arī koalīcija skatīsies, lai šis neitralitātes princips saglabātos. Mums ir labi piemēri. Neskatoties uz šīs Saeimas koalīcijas traģisko kombināciju un beztiesiskumu, izdevās atrast ļoti labu un profesionālu Latvijas Bankas prezidentu - Mārtiņu Kazāku, kurš nav politiķu pavadā gājis. Tas ir piemērs, ka arī šajā Saeimā kaut kas labs izdodas. Ceru, ka tieši tāpat mums izdosies ievēlēt profesionālu un politiski neitrālu Latvijas ģenerālprokuroru.