Ministri: Valdība nav tiesa

 
©Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Ministru kabinets nav tiesu instance; nav jātērē laiks un nodokļu maksātāju nauda administratīviem kašķiem, bet jākoncentrējas uz produktīvu valdības darbu – šādu viedokli Neatkarīgajai pauda ministri no KPV LV, kuri balsoja pret tiesvedību Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanu lietā.

Pagājušo piektdien valdības sēdes slēgtajā daļā, neraugoties uz triju vienas partijas ministru negatīvo nostāju, valdība nolēma pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru tika apturēts Ministru kabineta (MK) rīkojums par LU rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu amatā.

Protokollēmumā par šo valdība sēdes daļu redzams ieraksts, ka «ekonomikas ministrs R. Nemiro, iekšlietu ministrs S. Ģirģens un labklājības ministre R. Petraviča ir pret tiesvedības turpināšanu un paskaidrojuma projektu». Jāatgādina, ka KPV LV ministri nebalsoja par augšminēto MK rīkojumu, savukārt jautājumā par tiesas lēmuma pārsūdzēšanu viņi savu pozīciju jau pauduši pavisam nepārprotami - visi trīs «pret».

Ralfs Nemiro, vaicāts, kāda bija viņa motivācija balsot pret pārsūdzību Muižnieka lietā, skaidroja: «Ar tiesas lēmumu ir nodibināts pagaidu noregulējums šajā lietā. Mēs, KPV LV ministri, uzskatām, ka nav jātiesājas tiesāšanās pēc. Mēs redzam pirmās instances tiesas argumentus, kurus var ņemt par pamatu, lai šo lēmumu vairs nepārsūdzētu. Katra tiesvedība nozīmē dārgas izmaksas, un mēs tās nevēlamies. Ir jākoncentrējas uz augstskolu tīkla sakārtošanu un augstākās izglītības kvalitātes celšanu, nevis uz šādiem administratīviem procesiem. Nav būtiski, kas pašlaik ir rektors. Būtiski ir tie mērķi, kādus uzņēmusies Latvijas Universitāte. Manuprāt, pats galvenais mērķis ir Latvijas Universitātei iekļūt pasaules universitāšu Top 500. Manuprāt, arī premjers gaida no izglītības ministres, kā atrisināt kopējo problēmu augstākajā izglītībā. Tāpēc mēs uzskatām, ka nav jākoncentrējas uz procedūru, kā tika ievēlēts rektors. Ministru kabinets nav tiesa.»

Uz jautājumu, vai viņu pārliecināja argumenti, ka pārsūdzības rezultātā varētu gaidīt valdības pozīcijai labvēlīgu tiesas nolēmumu, R. Nemiro atbildēja: «Mēs nevaram izteikt nekādas prognozes, jo tiesu vara ir atsevišķa vara, kas pati vērtēs juridiskos argumentus.»

Lūgts paust viedokli par to, ka IZM ārpakalpojumā piesaistījusi dārgu advokātu biroju, R. Nemiro teica: «Man grūti atbildēt, jo jāskatās, kāda ir Izglītības ministrijas iekšējā kapacitāte - vai viņi varētu uzturēt tiesvedību ar saviem iekšējiem resursiem. Ja ministre pieņēmusi lēmumu ņemt ārpakalpojumu, tad acīmredzot viņai ir bijuši savi objektīvi apsvērumi.»

Labklājības ministre Ramona Petraviča savu motivāciju, kāpēc balsojusi pret tiesas lēmuma pārsūdzēšanu, skaidroja šādi: «Mēs uzskatām, ka pašiem pret sevi nebūtu jātiesājas. Šajā situācijā būtu jāpanāk mierizlīgums. Ministru kabinets noteikti nav tā institūcija, kurai būtu jāapstrīd rektora iecelšanas procedūra. Tiesas pirmšķietamais lēmums ir par labu Muižniekam. Mēs tomēr paļaujamies uz tiesas argumentiem.»

Vaicāta, vai arī viņas vadītā Labklājības ministrija slēdz ārpakalpojuma līgumus ar juridiskiem birojiem, R. Petraviča teica: «Es nezinu, cik dārgi maksā šādi pakalpojumi, bet bažas ir tādas, ka, ja tiesa atjaunos Muižnieku amatā, lai arī viņš jau šobrīd ir atjaunots un ir apturētas cita kandidāta vēlēšanas, tādā gadījumā var būt risks, ka tas izmaksās pat ļoti dārgi. Valstij būs jāsamaksā arī kompensācija par to laiku, kuru Muižnieks bija atstādināts, kā arī par tiesvedību. Tas bija tas, ko es jau norādīju pirmajā valdības sēdē, kad tika skatīts šis jautājums. Mana «pret» pozīcija tika argumentēta arī ar iespējamām izmaksām valsts budžetam. Tā taču ir nodokļu maksātāju nauda!»

Vaicāta par to, kāda bija premjera nostāja valdības sēdē, neraugoties uz viņa publiskajiem paziņojumiem, ka neatbalsta tiesvedību, R. Petraviča teica: «Premjers atbalsta ministri. Viņš paļaujas uz ministres viedokli, un tādā veidā premjers pauž uzticību katram ministram un darbībām, kuras ministrs veic.»

Administratīvā rajona tiesa nolēma apturēt Ministru kabineta 2019. gada 29. augusta rīkojumu par I. Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā. Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo «pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama».

Neraugoties uz to, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzstāja uz tiesvedības turpināšanu, šiem mērķiem piesaistot arī ārpakalpojuma resursus - dārgu advokātu biroju. Cik šī ministres politisko ambīciju apmierināšana izmaksā nodokļu maksātājiem, pagaidām netiek izpausts, bet Neatkarīgā ir nosūtījusi oficiālu informācijas pieprasījumu IZM.

 

Abonē