Viens no četriem Uzņēmumu reģistra (UR) datu atkalizmantotājiem – SIA Firmas.lv – piektdien vērsies ar aicinājumu pie Saeimas deputātiem neatbalstīt steigā virzītos grozījumus likumā Par Uzņēmumu reģistru, kā arī lūdz izvērtēt Jāņa Bordāna vadītās Jaunās konservatīvās partijas pārstāvju personisko ieinteresētību likumprojekta virzīšanā.
Jezga ap steigā virzītajiem grozījumiem Uzņēmumu reģistra (UR) likumā, kuri citā starpā paredz būtiski ierobežot UR datu atkalizmantošanu un līdzšinējo brīvo piekļuvi UR dokumentiem, uzņem apgriezienus.
Likumprojekta izskatīšana iekļauta šodienas, 1. oktobra, Ministru kabineta sēdes darba kārtībā. Grozījumus valdības sēdē paredzēts izskatīt sadaļā Ar valsts budžeta likumprojektu saistītie jautājumi, kas nozīmē, ka tiek prasīti papildu līdzekļi šā likumprojekta iedzīvināšanai.
Jāatgādina, ka jau pirms mēneša četras datu atkalizmantotāju kompānijas vēstulēs aicināja vairākas ministrijas, Valsts kanceleju un Konkurences padomi analizēt steigā virzītos likuma grozījumus un brīdināja par sekām valsts budžetam, ja likumprojekts stāsies spēkā.
Bažas valdībai par iecerētajiem likuma grozījumiem pauda arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, bet Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) viennozīmīgi secināja: «Finansējot no budžeta līdzekļiem tādu pakalpojumu izstrādi, kuri tirgū jau eksistē, saskatāmas negodīgas konkurences pazīmes.»
Lobē monopolu
Redzot, ka uzņēmēju argumenti likumprojekta apspriešanas gaitā netiek ņemti vērā, kas nozīmē, ka, visticamāk, tiesvedība pret Latvijas valsti saistībā ar zaudētajām investīcijām ir neizbēgama, SIA Firmas.lv valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdāns piektdien nosūtījis vēstuli Saeimas frakcijām.
Vēstules nosaukums ir «Par Jaunās konservatīvās partijas lobētu likumprojektu «Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»».
Vēstulē teikts: «Vēl nesen visu Latviju pāršalca ziņa par to, kā Rīgas pašvaldība plāno nelikumīgi likvidēt konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Diemžēl nākas secināt, ka šī nav vienīgā joma, kurā materiāli ieinteresētas personas lobē un virza noteikumus, kas ierobežo un likvidē konkurenci konkrētā jomā, dodot iespēju gūt peļņu tikai vienam uzņēmumam.
Ministru kabinetā pašlaik, steidzamības kārtībā, budžeta pieņemšanas ēnā, tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadībā, tiek virzīts likumprojekts «Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», turpmāk Likumprojekts.
No Likumprojekta anotācijas ir skaidri noprotams, ka Likumprojekta iniciatori no Tieslietu ministrijas (kas atrodas Jaunās konservatīvās partijas pakļautībā) plāno pārtraukt ar 4 uzņēmumiem (SIA Crefo Rating, SIA Firmas.lv, SIA Lursoft IT un AS Kredītinformācijas Birojs) likumīgi noslēgtos UR informācijas atkalizmantošanas līgumus, tai pašā laikā Likumprojekta anotācijā aizmirstot norādīt, ka šie uzņēmumi ik gadu veic licenču maksājumus 350 000 eiro apmērā, kā arī citus nodokļu vismaz 1 000 000 eiro apmērā. Faktiski Jānis Bordāns apzināti maldina Saeimu, norādot, ka Likumprojekts neskar valsts budžetu.»
Cenas pieaugs
«2018. gada 27. marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 191 Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas un citiem maksas pakalpojumiem pielikums nosaka Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu cenrādi, no kura izriet, ka, piemēram, reģistrētās saistības starp tiesību subjektiem un fiziskajām personām meklēšana 1 stundas garumā izmaksās 47,5 eiro. Tātad minētās cenas būs aptuveni 10-100 reizes augstākas nekā pašreizējo konkurentu piedāvātās cenas.
Konkurences likvidēšanas gadījumā UR uzkrātās informācijas atkalizmantošanas tirgū būs tikai viens pakalpojumu sniedzējs - Uzņēmumu reģistrs, līdz ar to zaudētāji būs pakalpojuma izmantotāji, kuri līdzšinējās konkurences apstākļos varēja izvēlēties gan izdevīgākas cenas, gan pakalpojumu pieejamību, daudzveidību un kvalitāti.
Papildus vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz faktu, ka, tā kā Uzņēmumu reģistrs pats neveic savu IT sistēmu apkalpošanu, tad, ņemot vērā Uzņēmumu reģistra 04.10.2018. noslēgto pakalpojumu līgumu ar AS Emergn uz 5 gadu termiņu, pēc Likumprojekta pieņemšanas naudu par UR tiešsaistes sistēmas pakalpojumiem iekasēs Uzņēmumu reģistrs, bet pastarpināti, caur Uzņēmumu reģistru, to saņems viens uzņēmums (AS Emergn).
Pamatojoties uz minēto, kā arī ņemot vērā neparasto steigu, kādā Likumprojekts tiek virzīts, lūdzam izvērtēt, vai šajā konkurences likvidēšanas shēmā Jaunajai konservatīvajai partijai (vai konkrētiem tās biedriem) nav kādas personiskas intereses, kā arī lūdzam neatbalstīt Likumprojekta tālāku virzīšanu Ministru kabinetā un Saeimā,» aicināts Firmas.lv vēstulē.
Iebildumus neņem vērā
Uz valdības sēdi virzītajā likumprojekta redakcijā saglabāta iepriekš speciālistu kritizētā «Reģistrācijas lietas sadalīšana publiskajā un nepubliskajā daļā». Tas nozīmē, ka UR pakalpojumu izmantotāji vairs netiks pie būtiskas UR informācijas daļas.
Likumprojektā saglabāti būtiski informācijas atkalizmantošanas ierobežojumi, kas visticamāk iznīcinās četru cienījamu komersantu - Lursoft, Firmas.lv, Crefo Rating, Kredītinformācijas Birojs - biznesu.
Par to, ka tā ir būtiska konkurences ierobežošana, piemēram, Konkurences padome rakstīja: «KP ieskatā Likumprojekta anotācijā nav veikts pilnīgs izvērtējums konkrētajiem informācijas atkalizmantošanas ierobežojumiem, kā rezultātā samazināsies atkalizmantotāju piedāvāto pakalpojumu klāsts, nelabvēlīgi ietekmējot to komercdarbību. Kā papildu ierobežojums tirgus dalībniekiem (UR informācijas atkalizmantotājiem) un diskriminējošu nosacījumu izvirzīšana ir uzskatāma publiskās daļas dokumentu atkalizmantošanas aizliegšana.»
Cik izmaksās?
Iepriekš likuma grozījumu anotācijā tika atklāts, ka likuma grozījumu ieviešana 2020. gadā prasīs papildus 1,87 miljonus eiro, 2021. gadā - 1,86 miljonus eiro, bet turpmāk ik gadu 1, 39 miljonus eiro, bet uz šodienas valdības sēdi virzītajā grozījumu anotācijā teikts, ka papildus nepieciešami turpmāk ik gadu tikai 1,2 miljoni eiro.
Tomēr vēl ir norādīts, ka UR likuma jaunās redakcijas ieviešanai tiks pārdalītas arī summas no 10 miljoniem eiro, kas iedalīti programmai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšana. Šīs naudas konkrēts sadalījums ir konfidenciāls, līdz ar to publiski nebūs zināms, cik šie likuma grozījumi patiešām izmaksās Latvijas nodokļu maksātājiem.
