Saruna ar ilggadēju Rīgas vicemēru, tagad Eiroparlamenta deputātu Andri Ameriku par situāciju Rīgas domē (RD); par to, kāpēc pašā Rīgas centrā gadiem ilgi stāv nesakopti laukumi ar apdrupušām betona plāksnēm; par velo infrastruktūras lēno attīstību; par atkritumu saimniecības atpalicību un to – vai Rīgā būs ārkārtas vēlēšanas?
- Ejot uz interviju ar jums, iznāca šķērsot Strēlnieku laukumu, kur ir pietura daudziem tūristu autobusiem. Kāpēc blakus Rīgas domei ir laukums, kura apdrupušās betona plāksnes stāsta par Latvijas galvaspilsētu daudz vairāk nekā visi šie nodibinājumi Rigai.lv un citi, kuriem nauda atrodas, bet laukuma sakārtošanai ne?
- Laukums pilsētas tēlam ir ļoti svarīgs, un par šo konkrēto laukumu negribu taisnoties. Par to pēdējo desmit gadu laikā ir lauzts ļoti daudz šķēpu. Varētu jau piešķirt cik tur tos tūkstošus, un laukums tiktu sakārtots, bet… Pirmā ideja bija, ka Strēlnieku laukumu rok nost un tā vietā ierīko apakšzemes autostāvvietu visai Vecrīgai. Manuprāt, šis projekts būtu loģisks, jo mašīnas, kuras stāv gan krastmalā, gan Vecrīgā, varētu tikt pārvietotas uz šo stāvvietu. Ņemšanās ap šo ideju vilkās ilgi, un šajā laikā laukumu neaiztika. Tas bija pirmais stāsts. Otrais stāsts sākās brīdī, kad tika pieņemts lēmums par Okupācijas muzeja otrās kārtas būvniecību. Tas nozīmē, ka pa laukumu pārvietosies dažāda būvtehnika, un būtu neloģiski, ja pirms tam laukumā uzklātu jaunu segumu. Skaidrs ir viens - tām betona plāksnēm ir jāpazūd, un pēc Okupācijas muzeja otrās kārtas pabeigšanas projekts paredz arī teritorijas labiekārtošanu.
- Cits līdzīgi nesakopts laukums Rīgas centrā ir Esplanāde starp Raiņa pieminekli un Brīvības gatvi.
- Esplanādes laukums tiek sakārtots pa posmiem. Pirmo daļu ļoti veiksmīgi saveda kārtībā, renovējot Valsts Mākslas muzeju. Kas attiecas uz to posmu, par kuru jautājāt, šī posma sakārtošana bija iekļauta šā gada budžetā. Tas, [ka tur pagaidām nekas nenotiek], manuprāt, ir bez attaisnojuma. Tas ir tāds kā RD parāds.
- Tātad šī laukuma sakārtošanai nauda jau bija paredzēta budžetā? Kāpēc tur nekas nenotiek?
- Debates ir par to, ka patlaban līdzekļi tiek skatīti… Man ir grūti komentēt, ņemot vērā šo pēdējo mēnešu dažādu veidu politisko aktivitāti. Manuprāt, Esplanādes laukums ir viena no tām vietām, kas būtu prioritāri jāsaved kārtībā. Gan Rainim būtu prieks, gan rīdziniekiem.
- Jūs pieminējāt politiskās aktivitātes RD, bet var arī tās saukt par jukām un haosu. Var apbrīnot jūsu politisko ožu, laikus katapultējoties uz Briseli. Tur jābūt īpašam talantam, tāpēc jautāšu jums kā šāda talanta īpašniekam, augsta līmeņa profesionālim - būs ārkārtas vēlēšanas Rīgā vai nebūs?
- Atbildi es tomēr gribētu sākt no jautājuma pirmās daļas. Šī bija piektā reize, kopš esmu ievēlēts RD. Varbūt kļūdos, bet Rīgā nezinu nevienu, kurš būtu ievēlēts piecas reizes no vietas. Ir posms, kurš tāpat ir jānoslēdz. Tu nevari būt mūžīgi deputāts. Kaut kas ir dzīvē jāmaina. Par to katapultēšanos. Katapultēties gribēja ap 300 kandidātu, un visi bija gatavi kāpt uz tām katapultām virsū, bet bija tikai astoņas vietas. Tas bija liels izaicinājums, un iegūt vienu no šīm astoņām vietām arī liels pagodinājums. Tas, ka RD ir sākusies politiska cīņa par to, kāda būs katra palikušā deputāta ietekme, ir liels izaicinājums viņiem pašiem. Divu partiju priekšsēdētāji ir ievēlēti Eiroparlamentā, un tas atstāj brīvu telpu nākamajiem līderiem sevi pieteikt un parādīt. Taču ambīciju izrādījās vairāk nekā reālas varēšanas. Šobrīd dažiem deputātiem ir vēlme eksperimentēt. Visi tie deputāti, kas šobrīd veido kaut kādas frakcijas, ir izslēgti no savām partijām. Tā ir no partijām izslēgto deputātu grupa. Četrus izslēdza Saskaņa, divus izslēdza Bordāna partija, un vienu izslēdza Attīstība. Tā ir iznācis, ka šī izslēgto deputātu grupa šobrīd mēģina diktēt savus noteikumus. Tas nenāk par labu ne jautājumam par Strēlnieku laukumu, ne Esplanādes laukumu vai kādu citu infrastruktūras objektu, jo dzīve iet uz priekšu, bet šeit notiek cīņa. Manuprāt, tagad tas tvaika katls ar ambīcijām jānoliek malā. Esmu sporta meistars dambretē, un tur ir tāpat kā šahā. Izdari gājienu un nospied pulksteni, bet, kad laiks iet uz beigām, minūšu rādītājs ceļ karodziņu, un, kad tas nokrīt, tavs laiks ir beidzies. Tāpēc domāju, ka pareizi ir pirmdienā, 19. augustā, saprast - kas grib reāli strādāt? Šodien ir reāls piedāvājums - Oļegs Burovs, jo otrs piedāvājums - Viesturs Zeps - ir tā kā pieteikts, bet paši opozīcijas pārstāvji nebūtu gatavi, manuprāt, viņu atbalstīt. Tātad būs Oļegs Burovs, un karodziņš ir tādā līmenī, ka vai nu mēs vienojamies un strādājam, vai arī tas karodziņš krīt, un tad jau ir cita spēle.
- Vai tas nozīmē, ka šobrīd galvenā saķeršanās ir par vicemēra un Rīgas brīvostas valdes locekļa Vadima Baraņņika amatu sadalījumu?
- Es neteiktu, ka konkrēti par Baraņņika… vai par ostu, vai par ko… Gribu pateikt šobrīd vienu. Tajā deputātu vidē, par ko šodien runājam, ir 60 pārstāvji, starp kuriem nav neviena, kurš būtu neapstrīdama autoritāte un kurā visi būtu gatavi ieklausīties. Tā ir lielākā problēma, jo gan Saskaņas frakcijā, gan, es tomēr domāju, ka mūsu Gods kalpot Rīgai (GKP) frakcija ir vienota, nav cilvēka, par kuru teiktu - mēs viņam uzticamies par 100% un esam gatavi par viņu balsot. Par visiem var teikt - viņš nē, jo ir labāki par viņu. Jautājums, ko nozīmē labāks, un kā tas izpaužas? Pat ne Baraņņika amats vai Rosļikova amats, vai ostas valdes amats, kas gan lielā mērā… ir alga, ir kabinets un viss pārējais, bet realitātē galvenā problēma ir tā, ka deputāti viens otram neuzticas.
- Koalīcijai šobrīd ir 28 balsis. Lai vienotos, nepieciešamas vēl trīs. Ja Baraņņikam un Rosļikovam atstāj viņu amatus, tad kur problēma? Vai tomēr Saskaņa nekādi negrib atkāpties no idejas savus atkritējus smagi sodīt?
- Domāju, ka emocijas nekad nav devušas racionālu darba plānu jebkurai koalīcijai. Emocijas ir aizvainojums, šaubas uzticēties vai neuzticēties. Ir jānonāk līdz kādai racionālai izpratnei - vai šis deputātu sastāvs ir gatavs vēl divus gadus strādāt, vai… Jo balsojums par RD priekšsēdētāju ir svarīgs, bet tikpat vai vēl svarīgāks ir balsojums par nākamā gada RD budžetu. Kā par to vienoties? Mēs šodien runājam - sodīt Baraņņiku vai nesodīt, vai Rosļikovu? Īstenībā Rosļikovs ir labs [attīstības] komitejas vadītājs, bet par to nav runa. Runa ir par to, ko viņš šobrīd pārstāv? Saskaņa ir apvainojusies uz četrinieku, no Bordāna partijas izslēgtie neuzticas, piemēram, Burovam. Tad kura ir tā ideālā forma, kam jūs uzticaties? Vēl ir divu trīs nedēļu pārdomu posms. Es teiktu, ļoti labi. Es gribētu aicināt visus padomāt, pakonsultēties ar sievu, draudzeni, mammu, un tad tajā nedēļā pirms 19. augusta sēžamies pie viena galda un sakām - esam drusku atpūtušies, izvēdinājuši galvas un tagad vienojamies, vai esam gatavi kopā strādāt? Es saprotu, ka Vienotības, Bordāna partijas uzstādījums ir vēlēšanas un tā… bet tas ir nepietiekami.
- Ir cilvēki, arī politikā, kuri ir tik ļoti principiāli, pareizāk sakot, stūrgalvīgi, ka viņi kaut paši smagi cietīs, bet nepiekāpsies. Lai arī ārkārtas vēlēšanās man nekas nespīd, labāk tomēr ieriebšu saviem ienaidniekiem.
- Ir tāds dzejolis, vēl tagad no skolas laikiem atceros: tad, kad negrims akmens smags, paliks taisns āža rags; rietumos kad saule lēks, vilks ar kazu mieru slēgs. Šādi var raksturot atsevišķu RD deputātu publiskos izteikumus un to, kā viņi redz situāciju. Atkārtoju. Ameriks un Ušakovs ir ievēlēti EP un ir prom. Ir jāparādās cilvēkiem, kuri vieno. Nav neaizvietojamu cilvēku. Tas ir liels izaicinājums gan GKR, gan Saskaņai, gan visām valdības partijām, kuras mēģina tur kaut kā sadzīvot. Katram ir kaut kāds mērķis. Vilkam ar kazu būs tas miers jāslēdz.
- Uz labāku rezultātu ārkārtas vēlēšanās varbūt var cerēt Ķirsis un Vienotība, kurai tagad ir tikai četras balsis. Varbūt arī JKP var sapņot uzlabot savas pozīcijas. Pārējiem ārkārtas vēlēšanas neko labāku nesola.
- Kuluāros esmu dzirdējis, ka Bordāna partija… varbūt tas ir izdomājums, kuru viņi paši izplata, bet viņu nākamais līderis būšot Juraša kungs, kurš nākšot uz RD. Viņš būšot tas, kurš savedīs kārtībā RD. Tāpēc viņu mērķis - jo ātrāk vēlēšanas, jo labāk. Man gan nav pārliecības, ka tas tiešām tā būs.
- Vai deputātiem ir izpratne, ka daudzi paliks zaudētājos?
- Zaudētājos paliks tie, kas šodien visvairāk aicina uz tām vēlēšanām. Viena daļa no viņiem dzīvo interneta realitātē vai sociālajā burbulī. Viens otru uzmundrina tviterī vai feisbukā, bet cilvēku reālā dzīve ir stipri tālu no tā feisbuka burbuļa. Tajā situācijā, kādā esam, var izrādīties, ka GKR un Saskaņai tāpat būs vairākums.
- Pieņemsim, bet es atgriezīšos pie sākotnējā jautājuma - būs ārkārtas vēlēšanas vai nebūs? Ņemot vērā jūsu pieredzi un politisko ožu.
- Domāju, ka nē. Bet reizēm politikā tiek mesti kūleņi tik daudz, ka… Taču politiskā pieredze man liek teikt, ka beigās tomēr vilks ar kazu mieru slēgs.
- Tad varam parunāt par to, kas Rīgā izdarīts vai neizdarīts. Kāpēc Rīgā pēdējos gados tikpat kā apstājusies velo infrastruktūras attīstība? Vai RD neredz, cik strauji pieaug velobraucēju skaits?
- Rīga nebija gatava cilvēku dzīvesveida maiņai. Mēs pārāk lēni tikām līdzi tam, ko darīja Stokholma, Kopenhāgena un citas lielās Eiropas pilsētas. Mēs par lēnu domājām. Jāatzīst, ka kritika ir vietā. Mēs nemeklējām vieglākus variantus un koncentrējāmies uz fundamentāliem veloceliņiem. Tādiem kā uz Jūrmalu, Vecmīlgrāvi, kas ir jābūvē. Tas prasa gan zemi pirkt, īpašumus kārtot utt. Velo joslas esam nenovērtējuši. Tagad velosipēdu vietā parādās arī elektroskūteri jeb skrejriteņi. Cilvēku paradumi un pārvietošanās formas mainās. Ja gribam kritizēt Rīgu, tad tas ir viens no argumentiem, ka nebija lielas uzstājības velo infrastruktūras attīstīšanā. Ja bija jāizvēlas starp skolu un bērnudārzu remontiem un velo celiņu izbūvi, tad…
- Šāda izvēle nav korekta. Izvēle bija, renovējot ielu, veidot velo joslu vai papildu piekto auto joslu, kā Brīvības ielā no Matīsa ielas līdz Gaisa tiltam. Jūs pieminējāt Stokholmu, Kopenhāgenu un citas modernas pilsētas, kur neviena iela netiek renovēta bez kokiem, bez veloceliņiem.
- Es nezinu, cik drošs būtu Brīvības ielas veloceliņš. Par to diskutē speciālisti, kuri atzīst, ka trolejbusa un autobusa atpakaļskata spoguļa augstums ir riteņbraucēja galvas augstumā. Līdz ar to pie tādas transporta intensitātes, kas ir lielā tranzīta ielā - vai tā ir Brīvības, Valdemāra vai Čakmarijas iela -, ir grūti šobrīd nodrošināt velobraucēju drošību. Manā izpratnē pārvietošanos ar velosipēdu no Brīvības pieminekļa līdz VEF tiltam nodrošina Krišjāņa Barona iela.
- Barona ielā jau arī nav īsta veloceliņa. Tur ir tāda pseido velo josla.
- Ko nozīmē pseido? Tur ir zviedru bruģis nomainīts pret gludām plāksnēm…
- Pa kurām atļauts braukt arī autotransportam. Rezultātā labi nejūtas ne vieni, ne otri.
- Jāsaka vēlreiz. Tas ir viens no jautājumiem, par ko RD būs vairāk jādomā.
- K. Barona ielu jau sen varēja pārvērst par gājēju ielu.
- Šaubos. Mums patīk mētāties ar labām idejām. Kādreiz arī runājām par Tērbatas ielu kā daļēju gājēju ielu no Elizabetes ielas līdz Lāčplēša ielai. Atklājās, ka katrā mājā ir iekšpagalms, pagalmam ir jābūt pieejamībai, cilvēki grib tur piekļūt, un no juridiskās un praktiskās puses tas nebūt nav tik vienkārši. Mēs varam par daudz ko skaisti runāt, kamēr tas neskar mūsu pašu dzīves ērtības.
- Tā droši vien ir, bet tajās Eiropas pilsētās, kuras grib būt modernas un skatās uz priekšu, šie jautājumi ir atrisināti.
- Mums noteikti ir iespēja sevi pieteikt daudz labāk, bet es nebūtu arī gatavs kaisīt pelnus sev uz galvas. Es teiktu - mums ir kur attīstīties. Kritika tiek pieņemta.
- Vēl viens Rīgas piedauzības akmens ir nesakoptā atkritumu savākšanas saimniecība. Daudzviet atkritumu konteineru novietnes ir apkārtnes nekārtības un antisanitārijas perēklis.
- Domāju, ka tuvāko divu trīs gadu laikā atkritumu saimniecības sakārtošanas jautājums būs viens no lielākajiem sabiedrības diskusiju objektiem. Ņemot vērā situāciju, kāda tā ir, pilsēta ir izsludinājusi konkursu ar konkrētām prasībām. Ar vairāk nekā 30 atkritumu šķirošanas laukumiem, ar šķirošanas konteineriem, jo par šķirotiem atkritumiem vispār nav jāmaksā, ar pazemes konteineriem vēsturiskajā centrā. Konkurss ir noslēdzies, un tagad ir publiskās debates par to, vai pilsēta ir tiesīga visu šo atkritumu apsaimniekošanu nodot vienam apsaimniekotājam vai tiem jābūt vairākiem. Problēma ir tajā, ka tāpat kā Rīgā ir viens siltumtarifs, neatkarīgi no dzīves vietas un reālajām siltuma izmaksām, tā arī atkritumu izvešanai jābūt vienam tarifam, neatkarīgi no tā, cik tālu dzīvojat no Getliņiem, lai gan Bolderājas iedzīvotājam atkritumu izvešana maksā gandrīz divas reizes dārgāk nekā tam, kas dzīvo Ķengaragā. Tāpēc pilsēta pieņēma lēmumu, ka Rīga ir viena zona, kurā atkritumi jāapsaimnieko. Nākamais jautājums - uz cik ilgu termiņu? Lai ieguldītu pazemes infrastruktūrā, konteineros, šķirošanas sakārtošanā, jaunu atkritumu savākšanas mašīnu iegādei - tas ir jautājums par tiem 20 gadiem. Ir Konkurences padomes, citu institūciju slēdzieni, ka tur ir kaut kas aizdomīgs un nepareizs. Skaidrs ir viens - mums ir jāskaidro sabiedrībai… Man Briselē virtuvē ir četri atkritumu spaiņi. Tu jau šķiro uz vietas un, kad attiecīgais spainis pilns, nes uz attiecīgo konteineru.
- Jūs teicāt, ka par šķirotiem atkritumiem nav jāmaksā. Precizējiet, ko tas nozīmē?
- Ja jūs savā mājā šobrīd (es tādas mājas zinu) uzliekat četrus dažādus konteinerus, tad jums par atkritumu izvešanu nav jāmaksā.
- Kā to izdarīt praksē?
- Mājas apsaimniekotājam vai pārvaldniekam ir jāpiesaka atkritumu izvedējam, ar ko viņam ir līgums, ka viņš turpmāk atkritumus šķiros. Tad atkritumu izvedējs uzstāda šos konteinerus, un par atkritumu izvešanu vairs nav jāmaksā. Jāatzīst, ka šāda prakse pagaidām nav ļoti populāra, jo reāli to var atļauties tikai individuālo māju vai dažu dzīvokļu māju iemītnieki, jo daudzdzīvokļu mājā ir grūti nodrošināt, ka atkritumi netiek sajaukti un visi rūpīgi ievēro šo šķirošanas kārtību.