Politikas apskatnieki: Vēlēšanas liecina par "jauno spēku" uzticības krīzi

Saruna ar politisko procesu apskatniekiem Jurģi Liepnieku un Filipu Rajevski par nupat notikušajām Eiroparlamenta un Valsts prezidenta vēlēšanām un to rezultātiem. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus Rīgas domes koalīcijā, jāatzīmē, ka saruna notika ceturtdien pēcpusdienā, kad jau bija zināms, ka par Rīgas mēru ievēlēs Daini Turlo, bet sekojošās peripetijas ar četru deputātu izslēgšanu no Saskaņas frakcijas vēl nebija zināmas.

- Ir aizvadītas Eiropas Parlamenta un Valsts prezidenta vēlēšanas. Lai gan tās pamatā notika bez lieliem pārsteigumiem, varbūt pamanījāt tendences, kuras varētu iezīmēt kaut kādas tālejošākas pārmaiņas?

Filips Rajevskis: - Nav jau tā, ka pilnīgi bez pārsteigumiem. Jaunā konservatīvā partija (JKP) noteikti gaidīja savu mandātu, kuru viņi nedabūja. Bet gaidīt to viņi ļoti gaidīja. Ar lielu pārliecību gaidīja. Saskaņa negaidīja otru mandātu, kas viņiem nekad nav bijis, bet viņi to dabūja.

Jurģis Liepnieks: - Tā nav taisnība. 2009. gadā Saskaņai bija Rubiks un Mirskis, bet Krievu savienībai - Ždanoka. Trīs, tāpat kā tagad. Tā ka nevar teikt, ka nekad agrāk viņi nav dabūjuši…

F.R.: - Nu, jā. Toreiz bija Rubiks. Bet tas bija sen, un tad bija Rubiks.

- Ušakovs nav mazāks politisks smagsvars, nekā kādreiz bija Rubiks.

F. R.: - Kādreiz bija Rubika ēra Rīgā, tagad ir Ušakova ēra.

- Ja runājam par JKP, tad viņu pirmais numurs Andis Kudors nebija tāds īsts partijas cilvēks.

J. L.: - Ījabs no Attīstībai/Par! jau arī nebija, Rubesa arī ne, Ilvesa arī ne, un tā var turpināt.

F. R.: - Vienalga, bet viņi [JKP] ļoti gaidīja, jo paļāvās, ka viņu projekts aizies.

- Ko mēs no tā visa varam secināt?

F. R.: - To, ka «jaunajiem» spēkiem ir uzticības krīze. Tā ir iestājusies agrāk, nekā viņi paši to bija gaidījuši. KPV LV ar savu «cienījamo» startu ļoti labi parādīja šo tendenci.

J. L.: - Neviens pat nerunā kā par pārsteigumu vai kaut ko īpašu to, ka viena no lielākajām valdību veidojošām frakcijām dabūja zem viena procenta balsu. KPV LV dabūja nepilnu vienu procentu. To visi uztver kā pašsaprotamu lietu.

F. R.: - To pat neanalizē.

J. L.: - Man JKP rezultāts bija pārsteigums, jo socioloģija pirms tam it kā rādīja, ka viņi diezgan droši tiek iekšā un viņiem jau nu vajadzētu pārvarēt 5% barjeru. Ja nerunājam par krievvalodīgo flangu, tad latviešu nosacītajā daļā jāņem vērā, ka uz šīm vēlēšanām aizgāja aktīvākie, informētākie, zinošākie un kompetentākie vēlētāji, kuri vairāk seko līdzi notiekošajiem procesiem. Šī politiski aktīvāko iedzīvotāju daļa ir mazāk jūtīga uz tīro bulšitu, respektīvi, uz muļķībām. Viņiem stāsta muļķības, blēņas, bet viņi par tām nebalso. Un otrādi. Ja tu esi adekvāts, izskaties adekvāti un runā adekvāti, tad par tevi arī nobalso. Tas lielā mērā izskaidro, kāpēc rezultāts ir tieši tāds latviešu blokā. Ir ievēlēti kompetentākie politiķi.

F. R.: - Ja runājam par krievu bloku, tad tur arī… Ždanoka zina, ko viņa dara. Ušakovs zina, un galu galā arī Ameriks zina. Viņi ir arī popularitātes līderi, un nevienam no šiem trijiem nebija bulšita kampaņa.

J. L.: - Saskaņai jau vispār nebija kampaņa.

F. R.: - To, kas notika, drīzāk varētu nosaukt par antikampaņu.

J. L.: - Kamēr Ušakovs par to atbildēja, kampaņas bija ārkārtīgi lielas, izvērstas visos iespējamos līmeņos. Šoreiz Ušakovs un visi pārējie acīmredzot bija aizņemti ar citām lietām un citām problēmām. Kampaņa bija tik pavirša, ka viņi beigās pat nebija sapratuši, ko uzlikt uz plakātiem. Neskatoties uz to visu, mobilizācija šajā flangā ir ļoti augsta. Manuprāt, tur nostrādāja sinerģija starp Krievu savienības vēstījumu un Saskaņas vēstījumu. Tas ir radikāls pavērsiens Saskaņas politikā. Saskaņas vēstījums aizgāja turpat, kur Krievu savienības vēstījums. Ir karš; notiek cīņa par izdzīvošanu; cīņa pret latviešiem, kas grib mūs apkarot, un tamlīdzīgi.

- Tādā gadījumā - vai Amerika otrā vieta ir likumsakarīga vai tomēr neiekļaujas šajā shēmā?

J. L.: - Amerika otrā vietā šajā situācijā ir vēl viens pārsteigums.

F. R.: - Ja paskatāmies iepriekšējās vēlēšanas, tad Mamikins arī nebija pirmais numurs. Saskaņas vēlētājam raksturīgi, ka viņš ļoti māk lietot pildspalvu. Tur svītro uz nebēdu, tāpēc Amerika ievēlēšana ir pārsteigums. Ja tu Saskaņas sarakstā esi otrais numurs, tad nekas vēl nav zvanīts.

J. L.: - Pirms vēlēšanām es biju vienās debatēs un tur teicu, ka Amerikam ir mazas izredzes. Teicu, ka Ameriks gan ir Saskaņai draugs, bet tomēr cita partija un vispār… Kāds bija Saskaņas vēstījums? Notiek karš…

- Precizēsim, kāds karš, un kas ar ko karo?

J.L.: - Precizēts tas īpaši nekad netika, bet, ja es pareizi saprotu, tad kampaņas latviskajā versijā tika teikts, ka notiek cīņa, bet krieviskajā, ka notiek karš. Tās tomēr ir būtiskas nianses. Saskaņas vēlētājs saprata, kas par karu notiek, un Saskaņas vēlētājs atbalstīja tos, kas ir priekšplānā šajā karā. Tur Ameriks ir tas, kas stāv Ušakovam cieši blakus, aizstāv un abi ir kopā.

- Saskaņas galvenais karogs - Ušakovs - dodas uz Briseli. Kas notiek ar partiju?

J. L.: - Domāju, ka šobrīd par to ir pāragri spriest. Arī pašā Saskaņā… tā viņiem ir jauna situācija, un viņi paši vēl domā. Viņi atlika kongresu, un tas liecina, ka tur iekšienē notiek zināmi procesi. Viņiem pašiem vēl ir daudz neskaidrību. Kas notiks, es nezinu, bet gribētu akcentēt, ka Ušakovs tāpat paliek superstārs. Ušakovs ir viens no Latvijas visu laiku veiksmīgākajiem politiķiem. Tik daudz balsu, cik viņš savāc, es nezinu…Tādi supersmagsvari, ja viņi paši negrib politiski nomirt, tad viņi nemirst. Viņu var ielikt cietumā, bet viņš vienalga būs smagsvars cietumā. Iznāks ārā un turpinās. Es nezinu, kā Ušakovs uz to visu personiski reaģēs. Izskatās, ka Rīgas domes frakcija viņu ir nodevusi uzreiz un visas viņa intereses. Tomēr tas, ka Ušakovs var turpināt veiksmīgi darboties politikā, ir fakts.

- Liepnieka kungs tā kā neviļus piesauca cietumu, kurā Ušakovs varētu nonākt un tāpat palikt smagsvars. Taču ir nianse. Rubiks nonāca cietumā savas politiskās darbības dēļ, taču Ušakovs var nonākt cietumā saimnieciski koruptīvu darbību dēļ. Vai tas nav drauds viņa politiskā smagsvara statusam?

J. L.: - Ja tas ir koruptīvs noziegums, tad mums Latvijā ar šiem koruptīviem noziegumiem ir zināmas problēmas. Mums ir daži korumpanti, kuri ir pieķerti ar naudu rokā vai bagāžniekā. Latvenergo Meļko, dzelzceļa Magonis. Nu labi, bet mums ir daudz vairāk koruptīvu lietu, arī tās, kas šobrīd skan par Rīgas domi, par kurām galīgi nav skaidrs - kas tur ir par pierādījumiem, kas ar tām lietām notiks utt. Ja tā ir šāda lieta, tad Ušakovs to spētu pārvērst par politisku procesu, kas viņam skādi nenodarītu. Ja tevi noķer ar nolaistām biksēm, tad tā ir cita lieta, bet mums jau parasti tā nenotiek.

F. R.: - Vēlēšanu rezultāti jau liecina, ka to, kas tiek inkriminēts, viņa vēlētājs nedzird. Viņa vēlētājam tas neliekas pārliecinoši. Tas viņam nekaitē. Viss slēpjas tajā, kam cilvēki tic.

J. L.: - Mūsu tiesībsargi jau paši ar katru gadu dzen sevi arvien šaurākā bezizejā. Ar pietiekamu regularitāti notiek aizturēšanas, aresti, tiek pieteiktas ārkārtīgi skaļas korupcijas lietas… kas ir ar visām šīm lietām? Nezinu, vai KNAB cilvēki to saprot, bet tas jau krājas. Veidojas tāda korupcijas lietu Ponzi shēma [ASV tā dēvē finanšu piramīdas]. Viņi neatrisina vecās lietas, bet taisa jaunus šovus. Jebkura Ponzi shēma kaut kad sagrūst. Tas katram nākamajam nosacīti skaļi aizturētajam dod dažādas priekšrocības, kaut vai PR ziņā.

- Rīgas domē ir koalīcija, kura sastāv no divām partijām. Vai pašreiz notiekošais Rīgas domē neapdraud koalīcijas vienotību?

F. R.: - Es tam īsti neticu. Jebkura koalīcija sastāv no tām balsīm, kas tai ir. Koalīcijā ir 32 cilvēki, absolūti dzīvi, reāli, ar savām motivācijām, savu dzīves skatījumu, saviem ieguvumiem, zaudējumiem no tā, ka viņi ir šajā koalīcijā. Esmu par 99% pārliecināts, ka visi 32 labi saprot: ja viņi sakustas un sagrauj šo koalīciju, tad zaudētāji kļūst viņi visi. Zaudētāji paliek arī tie, kas ir sakustējušies, jo tās līnijas ir savilktas tā, ka nav perspektīvu, ka kāds var pārskriet citā nometnē un gūt baigos ieguvumus jaunajā konstelācijā. Neticu, ka šajā partiju sadalījumā var notikt krusteniskas pārbīdes. Vai nu tu esi vienā, vai otrā pusē. Redzot, kas ir pretējā pusē, ka tur ir tik daudz gribētāju uz amatiem un ietekmi, viņi saprot, ka, tiklīdz viņi pārskrien, tā zaudē iespēju tikt nākamajā domē. Īstermiņā viņi finansiāli kaut ko var iegūt, bet viņus vienalga tur samals kotletēs vienā setā. Domāju, ka koalīcija kā bija stabila, tā tāda arī paliks. Aprēķins tur ir vienkāršs - labāk mednis rokā, nevis zīle kokā. Es tā speciāli pārfrāzēju.

J. L.: - GKR mēra amats balstās uz to, ka viņi teorētiski varētu nomainīt puses. GKR nodrošināja Ušakovam vairākumu. Teorētiski viņi varētu nodrošināt vairākumu, teiksim, Ķirsim. Bet nav jēgas nodrošināt vairākumu Ķirsim un atkal dabūt vicemēra amatu. To pašu, ko dabūja, nodrošinot vairākumu Ušakovam. Šis variants, nepārprotami, tika izskatīts un zondēts. Rezultāts ir tāds, ka viņi tagad dabū mēra amatu. Viņiem izdevīgāk ir paņemt mēra amatu ar Saskaņu nekā vicemēru kopā ar cilvēkiem, kurus viņi viens otru pārāk nemīl. Tā ka šajā iznākumā ir sava loģika.

- Vai es pareizi saprotu, ka jums nav šāda 99% pārliecība, kāda ir Rajevska kungam.

J. L.: - Nē, es domāju, ka, visticamāk, viņi nostrādās [kopā līdz sasaukuma beigām], jo priekš GKR nav loģikas [kaut ko mainīt]. Droši vien GKR pie sevis domāja, vai gadījumā, ja ar Saskaņu ir pavisam slikti, tad mēs arī atkratāmies no tās sapuvušās, drausmīgās Saskaņas un veidojam jaunu nākotni kopā ar… mēs taču esam latvieši un kopā ar citiem latviešiem… mēs taču nezinājām, kā viss te [Rīgas domē] notiek. Tāda iespēja teorētiski pastāvēja, tā tika pētīta, bet rezultāts ir tāds, ka viņi ir dabūjuši mēra krēslu. Saskaņa nevarēja viņiem piedāvāt vicemēru, jo viņi to pašu varēja dabūt arī otrā kombinācijā.

- Latvijā ir jauns prezidents - Egils Levits. Spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos, uz viņu tiek liktas ļoti lielas cerības.

J. L.: - Augstas cerības vienmēr tiek pieviltas. Nu, parasti. Viņš ir ievēlēts kā intelektuālis. Viņa stiprās puses saistās tieši ar to. Viņš ir tiesnesis, labi zina valsts tiesības, valodas, Rietumeiropas kultūras cilvēks. Tās ir tās viņa stiprās puses, kuras tiek augstu novērtētas, jo acīmredzot Latvijas sabiedrībai ir trūcis politiska līdera ar šādām kvalitātēm. Skaidrs, ka Levita kungam ir arī vājās puses, kuras tajā eiforijā neviens neapskata. Es arī negribētu šeit sākt piekasīties kaut kam vai izteikt kaut kādas šaubas. Pagaidīsim, lai strādā. Veiksmi. Prezidents ir ievēlēts, prezidentam ir augsts atbalsts lielā sabiedrības daļā. Es raugos ar lielām cerībām, ka viņš varētu kalpot kā atsvars, kaut kādā veidā iegrožojot «bezkompromisa tiesiskuma» ālēšanos visās iespējamās vietās. Varbūt viņš kā tiesnesis un tiesību zinātņu eksperts pastāstīs kādam, kas īsti ir tiesiskums, un mazliet norādīs, ko šis vārds nozīmē.

F. R.: - Preses konferencē viņš jau stabili iezīmēja, ka nav revolucionārās sirdsapziņas tiesiskuma piekritējs. Ir tomēr kaut kādi principi, noteikumi. Viņš runāja kā tiesnesis, jurists ar starptautisku pieredzi.

- Par to, ka viņš ir labs jurists, zina, kā jārunā, šaubu nav, bet vai viņam pietiks enerģētiskās jaudas iegrozīt galvas dažiem «revolucionāriem» patiesa tiesiskuma rāmjos?

J. L.: - Varbūt vismaz tieslietu ministram.

F. R.: - Es domāju, ka tā enerģētika, tas spēks viņam ir tieši tajā runāšanā. Cik dzirdēts, viņš arī kā cilvēks ir diezgan uzstājīgs. Savu autoritāti tieslietās viņš ir ieguvis ar darbu, tajā skaitā akadēmisko darbu. Domāju, ka viņš tik vienkārši neatkāpsies no saviem principiem politisku apsvērumu dēļ.

J. L.: - Par to, ka viņš ir tik principiāls un neatkāpsies, es nebūtu tik pārliecināts. Pievērsīšu uzmanību diviem jautājumiem. Viendzimuma laulības. Pats savām ausīm dzirdēju, kā Levita kungs pirms kāda pusotra gada Latvijas Radio Krustpunktos stāstīja, ka tas nekādā veidā neatbilst Latvijas Satversmei, kur skaidri rakstīts, ka ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti. Šajā priekšvēlēšanu procesā šis jautājums kaut kā vairs nebija tik viennozīmīgi traktējams. Nākamais ir jautājums par īpašumu restitūciju ebreju kopienām. Kad Levita kungam uzdeva šo jautājumu, tad viņš atbildēja, ka, nu, tā ir valdības kompetence. Kad viņam jautāja - bet kāda ir jūsu pozīcija, tad… nu… Respektīvi, Levita kungs man neizskatās pēc cilvēka, kurš vienmēr un visos jautājumos ļoti stingri turētos pie kaut kādiem viedokļiem. Tieši otrādi, viņš atgādina cilvēku, kurš spēj elastīgi piemēroties situācijai. Tas ne vienmēr ir slikti. Piemēram, ja Kariņa kungs kā premjers nebūtu cilvēks, kurš spēj uzsūkt sevī un absorbēt dažādus viedokļus, neizraisot pretrunas, tad mums vispār nebūtu valdības vēl tagad. Varbūt būtu Gobzema valdība. Reizēm ir vajadzīgi cilvēki, kas Latvijas tik sadrumstalotajā politikā spēj būt elastīgi.

- Vai nav bīstami, ja valstī ir elastīgs un dažādas muļķības absorbēt spējīgs premjers un arī prezidents ir tāds pats? Vai tas nerada draudus, ka valstī neformālu vadību pārņem ar revolucionāro pārliecību apmāti cilvēki?

J. L.: - Demokrātija ir ļoti sarežģīta pārvaldes forma. Dieva laime, ka reizēm, saku to bez ironijas, ir tāds Kariņš ar šādām īpašībām, kurš spēj šos ārkārtīgi pretrunīgos, nekompetentos, visādus psihopātus kaut kā savākt un valdības darbs notiek.

F. R.: - Lielā atšķirība starp Levitu un Kariņu, kas ļauj būt cerīgam, ir tā, ka Levita pārvēlēšana nav šīs Saeimas jautājums. Līdz ar to viņam satraukums, ko domā vieni vai otri šajā Saeimā, ir krietni mērenāks. Viņš domās par to, kas būs pēc tam. Te liela nozīme būs sabiedriskajai domai. Te mēs atgriežamies pie tā, ko nozīmē nupat notikušo vēlēšanu rezultāti. Līdz prezidenta pārvēlēšanai vēl priekšā ir divas vēlēšanas. Pašvaldību un Saeimas. Viņam būs pietiekami daudz indikatoru, kas rādīs, kā viņam ir jāuzvedas. Tas vieš cerības, ka viņš būs stipri neatkarīgāks no kaut kādiem radikāliem strāvojumiem.