Viens no JKP dibinātājiem Gundars Ābols pamet partiju
 
BĒDĪGS STĀSTS SATIKSMES NOZARĒ. Gundars Ābols: «Var jau ministrs teikt, ka mūsu valstī viss ir slikti un visi uzņēmumu vadītāji un vidējā līmeņa vadītāji ir korumpanti. Bet jautājums – vai tad tiesiskā valstī var tā darīt, vainot cilvēkus noziegumos bez pierādījumiem, bez pamatojuma? Laikam jau ne. Tas, kas šobrīd notiek satiksmes nozarē, ir bēdīgs stāsts» ©Rūta KALMUKA, F64 Photo Agency

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) dibinātājs, 2014.–2015. gadā šīs partijas valdes loceklis, valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmuma SIA LDZ Loģistika valdes priekšsēdētājs, bijušais Bruņoto spēku štāba priekšnieks un Latvijas pārstāvis NATO un ES, atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols intervijā Neatkarīgajai paziņo par savu izstāšanos no paša dibinātās JKP.

Iemesls - partijas spice «mīda kājām» sākotnēji sludinātos ideālus, bet pēdējais piliens bijis viņa partijas biedra, JKP ministra Tāļa Linkaita nepieņemamā rīcība, bez pamatojuma «izteikt neuzticību» trim (LDz) valdes locekļiem.

- Mums vien zināms, ka šā gada 7. maijā ministrs Tālis Linkaits esot ieradies LDz vadības sēdē un bez jebkādas nopietnas argumentācijas trīs no četriem valdes locekļiem vainojis korupcijā. Kā tas notika?

- Septītā maijā no rīta notika Latvijas dzelzceļa vadības komandas sēde, kurā piedalījās arī visu struktūrvienību vadītāji no visas Latvijas. Uz tās sākumu ieradās arī ministrs kopā ar pārstāvjiem no ministra biroja, laikam padomniekiem, kuri agrāk ir strādājuši KNAB, apsēdās un sāka savu runu. Skatoties savā planšetē, ministrs teica, ka viņš ir atnācis uz sēdi, lai pateiktu, ka viņam ir aizdomas, ka LDz vadības komanda ir saistīta ar korupciju un shēmošanu, tādēļ daļa no valdes locekļiem ir atsaucami no amata. Minūtes piecpadsmit lasīja apvainojumus vadībai. Tad vadības sēdes vadītājs /Edvīns Bērziņš/ vaicāja, vai viņam maz vairs ir tiesības turpināt darbu, un ministrs deva atļauju turpināt darbu, atsakoties piedalīties tālākajā sēdes gaitā, un aizgāja.

- Ministrs bija skaidrā prātā, sakot šo runu?

- Nevaru komentēt. Tas notika pulksten deviņos no rīta.

- Kā jutāties pēc partijas biedra uzrunas?

- Es jutos personiski apvainots un tā rezultātā personiski aizvainots, jo runā jau apvainoja visu LDz vadību, gan augstāko, gan vidējo! Tātad arī mani!

Var jau ministrs teikt, ka mūsu valstī viss ir slikti un visi uzņēmumu vadītāji un vidējā līmeņa vadītāji ir korumpanti. Bet jautājums - vai tad tiesiskā valstī var tā darīt, vainot cilvēkus noziegumos bez pierādījumiem, bez pamatojuma? Laikam jau ne. Tas, kas šobrīd notiek satiksmes nozarē, ir bēdīgs stāsts.

- Bet ministrs jau ir no jūsu dibinātās partijas?

- Jā, es esmu viens no šīs partijas dibinātājiem. Sākotnēji partija tika veidota zem saukļa «konservatīvisms». Beidzamo divu gadu laikā tas viss pārrauga savādākā virzienā. Parādījās cilvēki no KNAB un kļuva par galvenajiem partijas velkoņiem. Parādījās arī citi jauni cilvēki, kuriem neko nevar pārmest. Viņi iestājās partijā, domājot, ka cīnās par taisnīgu lietu. Bet vai tad taisnīgums valstī ir savietojams ar nepatiesiem vai pilnīgi nepamatotiem apvainojumiem noziegumos? Mūsu valstī ir ieviesti OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) labas korporatīvās pārvaldības principi, kas tiek likti pamatā izmaiņām Latvijas dzelzceļā, citās kapitālsabiedrībās, ostu pārvaldībā un citās struktūrās. Tagad mēs šos labas pārvaldības principus vienkārši aizmirstam, precīzāk - tur, kur mums tos vajag, mēs pielietojam; tur, kur tas nav izdevīgi, mēs par tiem «aizmirstam».

- Vēl precīzāk - ne jau mēs, bet satiksmes ministrs.

- Ne jau tikai ministrs. Droši vien, ka politiskajās aprindās tādi ir vēl vairāki. Es savas karjeras laikā nekad neesmu redzējis, ka kāds daudzu padoto priekšā atļaujas tā pazemot liela kolektīva vadītājus. Tas ir kaut kas neiedomājams un nepieļaujams jebkuram vadītājam, vēl jo vairāk - politiķim!

- Ar kolēģiem droši vien esat apsprieduši, vai nomelnot LDz vadību bija paša Linkaita, partijas vadītāju vai partijas sponsoru iniciatīva?

- Linkaitu personīgi nepazīstu. Tikai pēdējos astoņus gadus strādāju Latvijā. Pirms tam vairāk nekā desmit gadu strādāju ārzemēs - dažādās NATO un ES struktūrās. Gan Latvijā, gan vēl jo vairāk Rietumeiropas sabiedrībā pastāv tiesiskuma, morāles, vadības, līderības un ētikas principi. Taču šajā gadījumā ministra rīcībā pret LDz vadību tie visi ir pārkāpti.

Piemēram, kādēļ LDz valdei būtu jāatbild uz jautājumiem par dzelzceļa vagonu iznomāšanu? LDz sastāv no dažādu pakļautību struktūrām. LDz tiešā veidā neiznomā vagonus. Ar vagonu nomu nodarbojas LDz Cargo, kas ir neatkarīgs uzņēmums - sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Jautājums par dzelzceļa vagonu izīrēšanu tagad tiek celts galdā kā iemesls nepieciešamībai atstādināt LDz valdi. Bet LDz ir ļoti limitēta iespēja ietekmēt vagonu īri. Ja LDz iejauksies šajos lēmumos, tas kļūs līdzatbildīgs par SIA LDz Cargo finanšu rezultātiem. Likumos šīs lietas un atbildības ir strikti ierobežotas un nodalītas. Šo jautājumu tagad adresē LDz padomei. Bet kāds tai sakars ar vagonu īri? Tā taču ir komercdarbība.

- Kas īsti slēpjas zem neapmierinātības ar vagonu izīrēšanu?

- Pasaulē jau ir daudz neapmierinātu cilvēku. Jautājums - vai visi šie procesi, kas tagad tiek rosināti, tiek virzīti tiesiski? Laikam jau ne. Ir likums par valsts akciju sabiedrību pārvaldību, un ir likums par komercdarbību, saskaņā ar kuru uzņēmumiem ir ieceltas valdes, kuras arī atbild par uzņēmumu komercdarbību.

- Vai LDz vadības nomelnošana, jūsuprāt, ir apzināta rīcība?

- Tā ir vai nu apzināta rīcība, vai arī nezināšana. Ja nezināšana, tad ir jautājums par politiskās vadības kompetenci.

- Tālis Linkaits jau nav muļķis. Viņš ir izglītots, analītiski domāt spējīgs, ar ļoti nopietnu pieredzi pārvaldībā - Jāņa Nagļa laika Privatizācijas aģentūras administratīvais direktors, viens no tā laika veiktās masveida privatizācijas komandieriem. Tāpēc izskatās pēc apzinātas rīcības - tādēļ jau šis jautājums.

- Ja tā, tad tā ir prettiesiska rīcība. Komercsfēras jautājumus dzelzceļa valdei nevajadzētu uzdot. Par to jārunā ar pakļautībā esošajām meitas sabiedrībām. Ministrs jau savā ministrijā nes tikai politisku atbildību. Valsts pārvaldes likumā kompetences jomas strikti noteiktas. Saimnieciskas dabas jautājumus ministrs nevar risināt. To var darīt tikai pati ministrija kā LDz akcionāre un arī tikai savas kompetences robežās.

- Nodibinājāt partiju. Pacēlāt to saulītē, ievedāt Saeimā un tad...

- Nē, nē! Es partiju neievedu Saeimā. Beidzamos gadus nepiedalījos aktīvajā politikā. Pirmajās vēlēšanās pirms pieciem gadiem mēs visi atdevāmies partijas darbam. Kopējai lietai atdevām visu, ko vien varējām. Ģimenes dēļ nevarēju tik intensīvi turpināt sevi veltīt politikai. Zvanīja bērni un vaicāja - tēti, kur tu esi?

- Jūs tāpat kā daudzus citus biedrus, kuri pēdējā laikā pametuši partiju, arī izslēdza no partijas iekšējās sarakstes?

- Nē. Mani neizslēdza, jo es tajā nebiju iekļauts.

- Jūs tagad sniedzat interviju partijas spices nīstākajam laikrakstam. Interviju izlasīs jūsu partijas bosi un jums atriebsies. Nebaidāties?

- Kāpēc man no kāda būtu jābaidās? Es šobrīd caur jūsu laikrakstu varu paziņot, ka esmu nolēmis no šīs partijas izstāties. Uz tiesiskas valsts veidošanu vērstās vadlīnijas, kuras savā laikā veidojām, tagad tiek mīdītas ar kājām. Pēkšņi izrādās, ka ir divējādas taisnīguma vai godīguma mērīšanas līnijas! Viena ir JKP partijas spicei, otra - citiem.

- Jūs dibinājāt partiju, lai realizētu savus un savu domubiedru ideālus, bet tagad padodaties tikai tādēļ, ka varu partijā pārņēmuši Bordāns un viņa knābisti?

- Tā ir mana izvēle, kura balstīta uz to, kā es saredzu šīs partijas tālāko attīstību. Ja partijas vadošie pārstāvji var jebkuru bez pierādījumiem apvainot korupcijā un dara visu iespējamo, lai likvidētu Latviju kā tiesisku valsti, veicinot prettiesiskumu visaugstākajā līmenī, - tas man nav pieņemami.

- Vai ar šīm negācijām partijas iekšienē cīnīties kļuvis bezjēdzīgi?

- Pašreizējā brīdī pie tā, kas tur, partijā, notiek, cīņai nav jēgas.

- Kuram tagad partijā pieder galvenais vārds?

- Jānim Bordānam.

- Bet Jurim Jurašam un citiem bijušajiem KNAB darbiniekiem?

- Nevaru komentēt.

- Varbūt JKP izmanto Satiksmes ministriju, lai realizētu Rudolfa Meroni pārvaldīto tranzīta uzņēmumu intereses samazināt dzelzceļa tarifus kravām uz Ventspili?

- Nezinu. Tie nav mani atbildības jautājumi. Notiek cīņa par kravām starp LDz Cargo un pārējiem pārvadātājiem. Cīņa nav par tarifiem. Tarifi vairāk vai mazāk visiem ir vienādi. Mēs taču atrodamies Rietumeiropas demokrātijas vidē.

- Varbūt aiz satiksmes ministra skarbajiem izteikumiem varētu slēpties ārēja interese sagraut LDz reputāciju, lai kāda kaimiņvalsts uzvarētu konkurencē par kravām?

- Mums ar šiem ministra paziņojumiem jau šobrīd ir problēmas. Mums zvana sadarbības partneri un jautā - kas šeit pie mums notiek?

- Kuri konkrēti jau ir zvanījuši?

- Turklāt viņi ne tikai zvana, ar viņiem nākas tikties dažādās starptautiskās tranzītbiznesa sanāksmēs. Bet man konkrēti zvanīja partneri no Baltkrievijas un vaicāja, kas notiek. Strādājam ar aizrobežu partneriem, lai veicinātu kravu plūsmas. Kolīdz zūd uzticība, sākas problēmas. Mēs taču strādājam konkurences vidē. Mēs konkurējam ar Lietuvu. Viņi par savām interesēm cīnās perfekti.

- Vai varētu būt, ka Lietuvas interesēs ir sagraut LDz reputāciju, lai kravas iet caur Lietuvu?

- Viņu interesēs ir mazināt kravu plūsmu caur mums un paņemt sev no šīs situācijas , ko vien var paņemt. Bez tam, pateicoties attiecību uzlabošanai starp Igauniju un Krieviju, sagaidāmas izmaiņas arī kravu pārvadājumos. Kādu efektu tas mums dos - tas pagaidām ir lielais nezināmais.

- Teorētiski varam pieņemt, ka Igaunijas un Krievijas prezidentu tikšanās atstās pozitīvu iespaidu arī uz kravu plūsmām starp abām valstīm. Vai tādēļ mazināsies kravas Latvijas virzienā?

- Protams. Ja līdz šim konkurence ar Igauniju mums bija daudz mazāka, jo igauņiem bija politiskās problēmas ar Krieviju, tad tagad viņiem gaidāms kravu apjoma pieaugums. Mēs Baltijā konkurējam ar trim ostām, un šis apstāklis nevar neradīt sekas. Katra tonna, kura tiek novirzīta no Latvijas uz Lietuvu vai Igauniju, rada sekas tranzītuzņēmumu finansiālajai darbībai.

- Varbūt Linkaitam un Bordānam jāņem nost pielaide valsts noslēpumam, ja reiz viņi, jaucoties uzņēmumu komercdarbībā, apzināti mazina mūsu valsts konkurētspēju?

- Tas nav manā kompetencē. Mums ir kompetentās iestādes. Lai tās tiek skaidrībā ar šiem jautājumiem. Katrā ziņā šādi paziņojumi rada tālejošas negatīvas sekas visai valstij. Bez tam jebkurš apvainojums korupcijā rada arī problēmas Eiropas Savienības fondu apguvē. Bet es nezinu, cik viņu paziņojumi bija pārdomāti un apzināti.

- Par kādiem Eiropas Savienības projektiem cīnāties?

- Lielākais projekts - dzelzceļa elektrifikācija. Šāda veida paziņojumi rada satricinājumus un sēj aizdomas. Bēdīgākais, ka šie paziņojumi ir bez pierādījumiem, bez pamatojuma. Mēs visi esam pieauguši cilvēki, tāpēc varam uzdot jautājumu - vai patiešām jebkuru šajā valstī var apvainot korupcijā bez jebkādiem pierādījumiem?

- Jūs ar pārējiem dzelzceļa uzņēmumu vadības kolēģiem turpināsiet cīnieties par savu taisnību?

- Mēs savu nostāju vairākkārt esam pauduši. Esam parakstījuši atklāto vēstuli. Šis jautājums jau vairs neattiecas tik daudz uz mums, kā uz Latvijas valsts vadītājiem. Jautājums - cik viņi gatavi samierināties ar šādu rīcību, un cik nopietnas sekas mūsu tautsaimniecībai atstās šī rīcība.

- Kādas ir jūsu sajūtas - vai valsts vadītāji samierināsies ar notikušo?

- Pagaidām nekādu reakciju neesam manījuši. Ir tikai dažādi atturīgi komentāri un mēģinājumi no šīs lietas paiet malā. Taču, ņemot vērā to, ka esam iestājušies OECD, kādam tomēr būtu jāuzdod jautājums, vai tas, kas notiek, ir tiesiski un pareizi.

- Vai pirmais, kuram būtu par to jāvaicā, nav premjers? Arī ģenerālprokuroram būtu jāvērtē, vai ministra paustās apsūdzības korupcijā ir pamatotas, un no ministra nebūtu jāpieprasa papildu informācija?

- Tieši tā - ir jāpieprasa papildu informācija, ja vien tāda ir.

- Ja tādas nav, tad likumsargiem droši vien jābrīdina premjeru, ka viens no valdības ministriem nedraudzējas ar likuma burtu. Jūsu prognoze, kas tālāk notiks?

- Jautājums jau ir par to, vai atgriežamies deviņdesmitajos gados, kad politiķi visas valsts uzņēmumu valdes varēja mainīt, kā grib, ignorējot jautājumu - esam vai tomēr neesam rietumvalstu pārvaldības līmenī, kur bez pamatojuma kādu nomest no amata nevar. Mēs esam vieni no lielākajiem Eiropas Savienības tranzīta kravu pārvadātājiem, ja ņem vērā tonnāžu uz vienu kilometru. Sliežu uzturēšanu Latvijā neapmaksā valsts budžets. To nosedz LDz koncerns ar savu komerciālo darbību. Nodokļu maksātāji nav spiesti dotēt dzelzceļu tā, kā tie tiek dotēti lielākajā daļā Rietumeiropas valstu. Par kravām ir jācīnās. Tās var ļoti ātri pazaudēt. Pirms vairākiem gadiem dažādu lokālu un starptautisku iemeslu dēļ bija vērojams būtisks kravu plūsmas samazinājums caur Latviju. Pašreizējais LDz vadītājs Edvīns Bērziņš ar savu vadības komandu pielika milzu pūles, lai sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju atjaunotu un kravu pārvadājumu apjomu būtiski palielinātu. Jebkuras nepamatotas un politisku mērķu vadītas akcijas, kuras vērstas pret dzelzceļa vadību, var radīt būtiskas negatīvas sekas. Kravu piesaiste balstās uz kontaktiem un uzticēšanos. Tos vienā dienā un pat vienā gadā nevar radīt. Edvīnam Bērziņam ir izveidojušies ļoti labi kontakti gan ar Krievijas satiksmes ministru, gan Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļa vadību. Pagājušā gada laikā kravu pārvadājumu apjoms ar Baltkrieviju pieaudzis par 10%. T. Linkaita asie paziņojumi pilnīgi noteikti atstās negatīvu iespaidu uz mūsu tranzītbiznesa nozari un valsts tautsaimniecību kopumā. Man tas ir pilnīgi nesaprotami, ja satiksmes ministrs pasaka, ka tranzīta bizness viņu pilnībā neinteresē, kā viņš to paziņoja. Jautājums - kas notiek, ja nozare, kura veido 10% no IKP, neinteresē atbildīgo ministru?

- Sarunā ar citiem jūsu nu jau bijušās partijas biedriem ir izskanējuši brīdinājumi par partijas spicē esošajiem, kuri sirgst ar sociopātiju. Kuri tie ir?

- Es varu tikai nojaust, kuri tie ir. Bet es pilnīgi noteikti zinu, ka jūs viņus ļoti labi zināt.

- Daudzi partijas dibinātāji to pamet. Partijā paliek un to vada tie, par kuriem te runājām. Kurš tad šo valsti sakārtos?

- Izstāties no JKP ir mans privāts lēmums. Es nevaru atļauties veltīt sevi cīņai ar šīm nejēdzībām. Kādam ir jātiek ar to skaidrībā, un tas jau nu gan tiešām ir visas valsts jautājums. Valstī un valdošajā koalīcijā darbojas arī citas partijas, un arī tās var uzdot jautājumus partneriem, kas notiek un kā viņi plāno atrisināt esošo situāciju.