Nils Ušakovs: "Saskaņai" augstprātība nepiemīt

 
©Rūta Kalmuka/F64

Par Saskaņas priekšvēlēšanu programmu, kadriem un potenciālajiem sadarbības partneriem pēc Saeimas vēlēšanām saruna ar Saskaņas līderi, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu.

- Saskaņas 4000 zīmju programma 13. Saeimas vēlēšanām satur vairākus interesantus punktus, dažus pat iepriekš nedzirdētus uzstādījumus. Piemēram, Saskaņa gatavojas «pakāpeniski veidot bioloģiskās lauksaimniecības valsts zīmolu». Kas tas tāds būtu? - Pirmkārt, vēlos paskaidot, ka 4000 zīmju programma ir īss izklāsts, ko mēs darīsim, bet tajā nav izklāstīts, kā darīsim. Izklāstam, kā mēs plānojam sasniegt programmā nosauktos mērķus, ir cits formāts.

Kas attiecas uz jūsu jautājumu: mēs plānojam realizēt 3+3 ekonomikas attīstības programmu, kas savieno klasiskos ekonomiskās attīstības scenārijus - piemēram, lauksaimniecības attīstību ar augstajām tehnoloģijām. Saskaņa uzskata, ka valstī jāsaglabā lauksaimniecība kā viens no ekonomikas attīstības prioritārajiem virzieniem tādā veidā, kā tas ir Eiropā - Skandināvijā vai Vācijā. Bet nosaukums, protams, skan mazliet netradicionāli.

- Ievads jūsu programmai gan ir skumjš - tajā minēta jaunu cilvēku aizbraukšana, ekonomiskā atpalicība, nabadzība. Jūs aicināt izbeigt etniskās sašķeltības, atstumšanas, naida kurināšanas un iekšējo ienaidnieku meklēšanas politiku. Tāda drūma aina vispār, kā jūs redzat Latviju.

- Programma nav domāta ārvalstīm vai mūsu valsts tēla stiprināšanai. Šī ir ļoti atklāta saruna ar mūsu vēlētājiem, kas nav ārvalstnieki. Viņi ļoti labi saprot, kas mūsu valstī ir labs un kas mūsu valstī ir slikts. Kopš neatkarības atgūšanas ir sasniegts ļoti daudz - mēs esam Eiropas Savienības, NATO dalībvalsts, un tie ir lieliski sasniegumi. Taču ir jāsaprot, ka esam viena no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm kopā ar Rumāniju un Bulgāriju, un te nu nav ar ko lepoties. Ja programmā norādām, ka cilvēki turpina braukt prom no valsts, tā nav propaganda, tas ir fakts. Šobrīd Latvijā ir 1,9 miljoni iedzīvotāju, bet vēl 2014. gadā pirms vēlēšanām mēs runājām par cipariem virs diviem miljoniem. Par kādu iedzīvotāju skaitu mēs runāsim pirms 2022. gada vēlēšanām? 1,7 miljoni? Tā ir problēma.

Kas notiek Latvijas ekonomikā: viena no tradicionālajām ekonomikas nozarēm - tranzīts - ir ļoti bēdīgā stāvoklī, paskatieties, kas notiek ar Latvijas ostām. Ar finanšu sektoru ir ļoti bēdīgi. Jā, IKP uzrāda izaugsmi, bet jāņem vērā, ka šogad daļēji ir izmantoti trīs gadus neizmantotie Eiropas fondu līdzekļi. Situācija valstī nav spīdoša. Ļoti daudz kas labs notiek uz inerces rēķina. Būt par nabadzīgāko ES valsti - tas taču nebija mērķis, 2004. gadā balsojot par Latvijas iestāju ES. Mēs runāsim atklāti ar saviem vēlētājiem - bez histērijas, bez patosa vissirslikti.lv. Bet, ja tu gribi uzlabot situāciju, tad taču problēma ir jādefinē. Neredzu, kā tad citādi to izdarīt.

- Jūsu politiskie konkurenti gan teiktu, ka tādā veidā jūs izmantojat «neizdevušās valsts» jēdzienu savā priekšvēlēšanu retorikā.

- Neesmu dzirdējis, ka kāds no mūsu biedriem vai kolēģiem savā retorikā būtu izmantojis «neizdevušās valsts» jēdzienu. Jā, mēs ļoti atklāti turpinām atkārtot, ka valstī ir problēmas, un to taču redz arī iedzīvotāji - jau pirms dažiem mēnešiem runājām par socioloģiskajiem datiem, kas liecina, ka ļoti daudzi cilvēki valstī prasa pārmaiņas. Varbūt katram atšķiras priekšstati par to, kas tad ir radikālas pārmaiņas, bet mēs redzam, ka cilvēki ir dziļi neapmierināti ar esošo situāciju. Uzsvēršu, Saskaņas mērķis ir, lai Latvija kļūtu par vienu no attīstītākajām valstīm ES. Tie, kuri runā par Latviju kā «neizdevušos valsti», no vienas puses, grib izpatikt savam vēlētājam. Bet ir skaidri jāapzinās robeža - kad tu ar savu kritiku vari padarīt valsti stiprāku un kad tu vari padarīt valsti vājāku. Otrais variants mums neder.

- Programmā izglītības jomā jūs solāt «pārskatīt iepriekšējo valdību nesagatavotās reformas». Tātad Saskaņa plāno nākamajā Saeimā atcelt pāreju mazākumtautību skolās uz apmācību tikai latviešu valodā?

- Ļoti svarīgs akcents - «reformas», nevis «reformu». Kopumā izglītības jomā ir paredzēts ieviest vairākus desmitus reformu, un ar valodu saistītās ir mazākā daļa no tām. Jā, skaļākā un provokatīvākā daļa, bet tā ir tikai daļa no pārmaiņām, kas notiek un notiks ar skolām.

Ja runājam par statistiku - šogad tiks slēgtas 25 skolas, un tās ir pārsvarā latviešu skolas. Ja runājam par reformām - ir jādomā, vai tiešām ir pareizi strikti matemātiski noteikt apmācāmo bērnu skaitu klasē, un, ja nav atbilstošā skaita, tad slēgt skolu ciet konkrētajā novadā? Es neaicinu uz citu galējību, kā Japānā, kur turēja vienu vilcienu vienai vienīgajai skolniecei, lai viņa nokļūst skolā. To atļauties nevar, bet jābūt tomēr citai pieejai nekā skolēnu skaits, ja runājam par lauku skolām un to saglabāšanu.

Runājot par skolotājiem - šogad ir viens fizikas skolotājs, kas beidzis augstskolu. Viens! Es vēl te iepriekš, cenšoties nekļūt par populistu, runāju, ka tādi būs pieci. Tas arī ir viens no reformu rezultātiem. Bet, ja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis piedāvā vien slēgt skolas un par atlikušo finansējumu palielināt citiem skolotājiem algas, tad tas ir tas pats, kas pateikt: 1,9 miljonus iedzīvotāju te nevaram uzturēt, aiztriecam kaut kur 500 tūkstošus, un tad pārējiem būs mazliet lielāki pabalsti. Tas nav pareizi.

Kas attiecas uz pāreju uz apmācību tikai latviešu valodā - jā, mēs to gribam pārskatīt, jo bilingvālā apmācības sistēma tiešām strādā. To apliecina centralizēto eksāmenu rezultāti eksaktajos priekšmetos, kur latviešu un mazākumtautību skolu skolēniem ir aptuveni vienāds rezultāts. Un - ņemiet vērā - krievus skolas taču visus centralizētos eksāmenus kārto latviešu valodā! Arī fiziku, ķīmiju, matemātiku. Jā, varbūt ir sliktāki rezultāti latviešu valodas eksāmenā mazākumtautību skolās, bet tas taču ir saprotami - tā nav dzimtā valoda. Bet sistēma kopumā strādā labi, un mēs neļausim to sagraut. Tieši otrādi - mēs gribētu to vēl attīstīt - lai bērni mācās trīs valodās: latviešu skolās - latviešu valodā un divās svešvalodās, bet mazākumtautību - krievu, latviešu un vēl vienā svešvalodā.

- Saskaņa sola arī veidot «labas, savstarpējā cieņā balstītas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm». Vairāku gadu garumā jūs uzsvērāt, ka jums ir šādas iespējas, veidot šīs attiecības ar Krieviju, pateicoties līgumam ar Vienoto Krieviju. Tagad šis līgums ir lauzts. Kā tad domājat veidot šīs labās attiecības?

- Mums vēsturiski ir bijušas labākas iespējas runāt un komunicēt ar politiskajām partijām no Krievijas. Kādu laiku bija līgums ar Vienoto Krieviju, kuru gan praktiski neizmantojām, jo divpusēju tikšanos vai forumu nebija. Taču līgums, neesmu to nekad slēpis, palīdzēja veidot savstarpēji izdevīgas ekonomiskās attiecības pašvaldību līmenī, jo lielākā daļa gubernatoru ir no Vienotās Krievijas.

Bet jau 2014. gadā ir skaidrs, ka šis līgums nav tas, kas varētu dot praktisku pievienoto vērtību. Turklāt Saskaņa ir kļuvusi par PES ( Eiropas Sociālistu un demokrātu partiju grupas) biedru, un šeit mēs izmantosim savu pieredzi, lai kopā ar kolēģiem no Eiropas, Eiropas sociāldemokrātiskajām partijām veidotu attiecības ar Krieviju. Lai gan šis jautājums par Latvijas un Krievijas attiecībām pēc būtības ir sekundārs, daudz svarīgāks ir Eiropas un Krievijas, ASV un Krievijas attiecību jautājums. Latvija ir ieinteresēta, lai ES būtu labas attiecības ar Krieviju, jo mēs atrodamies uz robežas.

- Saskaņas sarakstā ar pirmo numuru Rīgā kandidē Vjačeslavs Dombrovskis, Kurzemē - Anrijs Matīss, Vidzemē - Evija Papule, Latgalē - Jānis Krišāns un Zemgalē - Ivars Zariņš. Pamatojiet, lūdzu, kāpēc šāda izvēle. Ko nozīmē «latviskais piesitiens» kadru izvēlē? Kā uz to reaģēs jūsu elektorāts?

- Mums trijos apgabalos pirmais kārtas numurs ir jaunpienācējiem - Dombrovskim, Papulei un Matīsam, bet divos - vecbiedriem - Zariņam un Krišānam.

Jaunas sejas vēlēšanu sarakstā - tas liecina par partijas attīstību un to, kādu šo ceļu redzam. Mēs esam stabili populārākā partija Latvijā pēdējo desmit gadu laikā. Pirmo reizi es tiku ievēlēts Saeimā 2006. gadā. Kopš tā laika vairs nepastāv ne Tautas partija, ne Latvijas Pirmā partija, ne arī daudzu citu politisku veidojumu. Tagad Vienotība tūlīt izbeigsies, bet Saskaņa joprojām ir lielākais politiskais spēks. Mēs turpinām attīstīties - Saskaņai nosacīti ir trīs lielas kolonnas - tie ir vecbiedri, tie ir jaunie, kas īpaši pēdējo trīs gadu laikā ir iestājušies partijā, samazinot vidējo partijas biedru vecumu, bet vēl nāk klāt politiski aktīvi cilvēki no citiem politiskajiem spēkiem - gan latvieši, kā minējāt, gan arī nelatvieši. Piemēram, Konstantīns Čekušins, Margarita Dragile, kuri pievienojās mums pēc protestiem pret Šadurska reformu. Cilvēkiem, kas atnāk uz partiju ar ministra (kā Matīss) vai ministrijas valsts sekretāra vietnieces (kā Papule) pieredzi, arī tiek piedāvātas augstas vietas vēlēšanu sarakstā. Tas ir loģiski.

- Kā pārmaiņas, kas notiek ar Saskaņu, ietekmēs radikālāko krievvalodīgo vēlētāju? Vai Latvijas Krievu savienībai ar Andreju Mamikinu priekšgalā prognozējat iekļūšanu Saeimā?

- Grūti teikt. Pieprasījums tādām idejām ir. Bet es šaubos, vai tiem cilvēkiem, kuri plāno šīs idejas pārstāvēt, izdosies pārliecināt vēlētājus, ka viņi var aizstāvēt nacionālistiski un radikāli noskaņoto krievvalodīgo vēlētāju. Salīdzinājumam, paskatieties - kā Jaunā Vienotība var pierādīt, ka tā atšķiras no vecās Vienotības, ja tur ir tās pašas vecās sejas? Vēlētāju simpātiju pārmaiņu process, protams, ir interesanta parādība, ja vērtē Latvijas politikas vēsturi: tēvzemiešus, pēc tam, kad viņi kļuva mazāk radikāli, noēda vislatvieši, tagad tos, savukārt, visdrīzāk, noēdīs Jaunā Konservatīvā partija.

Bet, runājot par Krievu savienību, nedomāju, ka viņiem izdosies pierādīt, ka viņi ir tā sauktie jaunie nacionālisti.

- Jums bija visai asa intervija Latvijas Avīzei, un tur jūs teicāt, ka īsti nevarat sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību...

- Es neteicu, ka īsti nevaram sadarboties. Mums, no vienas puses, nav nekādu sarkano līniju, bet jābūt spējai atrast kādus ideoloģiskus saskares punktus. Ar Nacionālo apvienību, piemēram, tas būtu grūti, pat neiespējami. Bet, redzot visu, kas šobrīd notiek Saeimā un valdībā, jā, sadarbība ar ZZS būtu ārkārtīgi apgrūtināta.

- Ar ko jums neizskatītos apgrūtināta sadarbība?

- Nevienu nenoraidot, bet - jā, ar NA būtu grūti sadarboties; ar JKP, jo tā ir tā pati NA, tikai plus vēl kaut kāds nesaprotamas pakāpes populisms, ar citiem populistiem arī. Bet Saskaņa nav augstprātīga. Jā, var nepatikt tas vai cits politiskais spēks, vai tā politiķi, bet nedrīkst būt augstprātīgs pret šo politiķu vēlētājiem, līdz ar to sarkanās līnijas mēs nevilksim.

- Ar Kaimiņa KPV LV būtu viegli sadarboties?

- Es jau minēju JKP populismu un citus populistus, kas acīm redzami atbilst KPV LV formātam, ar kuriem būtu grūti sadarboties. Bet vēlreiz atkārtoju - var patikt vai nepatikt Strīķe, Bordāns, Bondars, Gobzems vai vēl kāds cits, bet par viņiem balso Latvijas vēlētāji. Ja viņi šajos cilvēkos saskata spēkus izvest valsti no krīzes, tad jārīkojas atbilstoši vēlētāju gribai. Nevajag uzvesties kā tviterelitei - ka visi vēlētāji ir muļķi un idioti, un, ja nobalsosi par Gobzemu, es ar tevi mūžam vairs nedraudzēšos. Ar tādu augstprātību vēl daži vēlēšanu cikli - un dažiem, tāda tipa politiskajiem spēkiem kā KPV LV, būs arī 51%.

- Kādu tad jūs redzat ideālo koalīciju pēc vēlēšanām?

- Vārds «ideāls» diez vai varētu tikt lietots, aprakstot politiskos notikumus Latvijā. Es tiešām negribētu radīt iespaidu, ka es izvairos no atbildes, bet neviens nevar prognozēt, kāda izskatīsies nākamā Saeima. Tur var būt trīs partijas, bet var būt arī deviņas partijas. Varbūt trīs monolītas partijas ar ievērojamām frakcijām, un varbūt arī deviņas, kuras visas knapi pārvarējušas 5% barjeru. Nākamā Saeima var būt ļoti sadrumstalota. Turklāt - ne tikai pa frakcijām, bet arī to iekšienē, kur būs visādi flangi. Man ir pesimistisks noskaņojums par to, cik rīcībspējīgs kopumā būs nākamais parlaments. Pēc šīs Saeimas vēlēšanām nevarēs runāt par ideālo valdību. Ideāli jau būs tas, ka vispār jebkādu valdību izdosies izveidot. Šis būs ļoti vājš, provokatīvs parlaments. Ņemot vērā to, kādas attiecības būs ZZS iekšienē, ka neiekļūs Saeimā Vienotība, iekļūs JKP, ļoti neviendabīgā KPV LV un sazin kādās proporcijās Attīstībai/Par.

- Cik lielā mērā viens no šā ļoti vājā un sašķeltā parlamenta sastāva iemesliem būs aizkulišu partiju sponsoru plāni attiecībā uz nākamās koalīcijas sastāvu?

- Es domāju, ka ļoti liela. Nākamais parlaments tieši tāpēc būs ar ļoti zemu rīcībspēju.

- Saskaņas līderiem ir bijušas sarunas ar tiem cilvēkiem, kas vēlas no aizkulisēm ietekmēt Latvijas politiku?

- Esam politiskā procesa dalībnieki, un politiskais process ir atkarīgs arī no tā, vai tu sarunājies ar citiem cilvēkiem.

- Latvijas politiskajā vēsturē ir bijusi situācija, kad Saeimā iekļūst dīvaini populisti ar lielām pretenzijām uz varu - Zīgerista partija. Tad, lai šie populisti neiekļūtu valdošajā koalīcijā, tika piesaistīti ievērojami politiskie resursi, tajā skaitā toreizējais prezidents Gunti Ulmanis mērķtiecīgi darbojās, lai galu galā tiktu izveidota rīcībspējīga valdība. Kā jūs redzat tagadējā prezidenta Raimonda Vējoņa lomu rīcībspējīgas valdības izveidē?

- Vējoņa loma pēc Saeimas vēlēšanām ir absolūti neprognozējama. Jo, godīgi sakot, domājot par to, ko nosaukt kā premjera amata kandidātu, Vējonis noteikti ņems vērā, kā tas ietekmēs viņa izredzes tikt pārvēlētam 2019. gadā. Tas ietekmēs viņa sarunas ar partijām pēc Saeimas vēlēšanām.

- Jūs teicāt, ka Saskaņai būs savs Valsts prezidenta amata kandidāts, neraugoties uz neveiksmi ar Pētera Sproģa nomināciju. Plānojat to izvirzīt jau pirms Saeimas vēlēšanām?

- Saskaņai savs kandidāts prezidenta amatam būs. Bet viņa vārdu nosauksim pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, nevis tagad.

- Kādu mācību guva Saskaņa pēc epopejas ar Pētera Sproģa virzīšanu un vēlāko atkāpšanos no sava lēmuma?

- Es to nesauktu par mācību. Bija daži momenti, kas mani izbrīnīja, bet nevis globāli - vai, vai, kas notiek -, bet tas, kā daži konkrēti cilvēki uzvedās un izturējās pret Sproģi un viņa ģimenes locekļiem. Tas ir tāds personisks rūgtums, jo labi pazīstu šos cilvēkus. Tas, kā notika šīs apriešana un noēšana - tas nebija labi nevis Saskaņai, jo kuram gan rūp vienas partijas problēmas, bet politikai vispār. Kurš cilvēks ar noteiktām vērtībām un pārliecību vispār vairs gribēs pievienoties politikai, lai netiktu pazemots un izmests?

- Tā nav tikai Saskaņas stigma, kas ir latviešu vidū - tikko pievienosies Saskaņai, tā tiksi ieskaitīts nodevējos?

- Es ļoti labi saprotu, kāpēc nacionāli noskaņotai latviešu publikai ir iracionālas stigmas pret Saskaņu. Vēsturiskais fons to psiholoģiski izskaidro - tas, kas noticis ar Latviju gan 1941., gan 1949. gadā. Bet īstenībā daudzi nacionāli noskaņoti cilvēki, domājot, ka, stigmatizējot kādu, viņi dara ko labu valstij, patiesībā tikai rada vēl lielākas problēmas attīstībai. Jāsaprot, ka ir jāmeklē kopīgi ceļi, kā latvieši un nelatvieši var sadzīvot un kopā attīstīt Latviju. Jāatgriežas pie sarunas sākuma: šobrīd Latvijā ir tikai 1,9 miljoni iedzīvotāju. Nevar tādā Dombravas stilā priecāties, ka pieaug latviešu īpatsvars, ja tas notiek tikai iedzīvotāju skaitam samazinoties. Jā, varbūt pēc 50 gadiem latviešu īpatsvars būs 75%, bet iedzīvotāju skaits būs viens miljons. Vēršoties pie cilvēkiem, kam rūp valsts nākotne, vajag apdomāt, vai tas, ko tu dari, tiešām palīdzēs tavai valstij.



 

Rīgas namu pārvaldnieks