Par Zaļo un zemnieku savienības izredzēm vēlēšanās, Māra Kučinska valdības darbības vērtējumu un par jauno politisko pasjansu, ko izliek partiju finansētāji, saruna ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).
- Šodien ZZS prezentē kandidātu sarakstu un programmu. Kā jūs to raksturotu? Kādas ir ZZS izredzes?
- Ja ZZS negrims pašapmierinātībā un neatbildīs izteicienam «kaut tu lepns paliktu», tad izredzes nav sliktas. Ļoti svarīgi ir ne tikai ierakstīt pareizas idejas un frāzes kādā dokumentā, bet pareizas idejas realizēt. Tas, protams, ir daudz grūtāk. Es vēlētos, lai šajos jautājumos - plāni un to realizācija - būtu lielāka konsekvence.
- Kā vērtējat Māra Kučinska valdību? ZZS līderis Augusts Brigmanis tai nesen intervijā lika sešas balles desmit ballu sistēmā. Cik jūs liktu? Vai Kučinskis sevi parādījis kā sekmīgs premjers?
- Kučinska valdību vērtējot, ļoti jāņem vērā, ka tā ir koalīcijas valdība. Turklāt ar vienu visai politiski nestabilu partneri, kāda ir Vienotība, kur pieci frakcijas deputāti aiziet prom, tad četri atnāk atpakaļ, respektīvi, politiski prostituē, vēl citi - it kā izslēgti, bet frakcijā darbojas... Liela šļura, teiksim tā. Savukārt nacionāļi valsts nacionālās intereses izprot ārkārtīgi šauri - kā cīņu ar krieviem jebkurā dimensijā, vietā un laikā. Tā ir bezperspektīva pozīcija modernā pasaulē. Tādējādi iznāk, ka nav īsti neviena, kam cīnīties par nacionālajām interesēm brīžos, kad tas tiešām Latvijai svarīgi.
Ņemot vērā visus augstākminētos apstākļus, Kučinskim varētu likt līdzīgu atzīmi, kā Augusts Brigmanis. Varbūt nedaudz zemāku - 5,5. Kučinska valdībai ir tieši tāda pati problēma kā visām citām valdībām iepriekš - lēmumi tiek gatavoti un pieņemti bez pietiekami dziļas sociālekonomiskās analīzes, bāzējas uz kādu, tā teikt, iedvesmu, nevis precīziem aprēķiniem, kas noved pie tā, ka rezultāti ir ar nepatīkamiem pārsteigumiem.
- Nodokļu reforma un miljards veselības aprūpei - šie tika nosaukti kā ZZS labākie veikumi, vismaz partija tos gatavojas kā tādus izcelt. Jūs tam piekrītat?
- Iepriekšējās valdības tiešām samazināja finansējumu veselības aprūpei, izveidojot grandiozas rindas pakalpojumu saņemšanai. Uz izmeklējumiem rindas bija pusgada, deviņu mēnešu garumā, un nopietnu saslimšanu gadījumā tie ir nepiedodami ilgi termiņi. Palielinātā finansējuma rezultātā rindas ir samazinājušās, un tas ir pozitīvi. Tas ir solis uz priekšu. Pozitīvi ir tas, ka finansējums ir palielināts gan reģionālajām, gan klīniskajām universitātes slimnīcām. Vienmēr var būt jautājums par farmācijas sfēras finansējumu no veselības aprūpes budžeta, jo farmācijas giganti būtu jau mūs gatavi barot tikai ar zālēm un uztura bagātinātājiem. Farmācijas giganti var sagremot ne tikai miljardu veselībai, tie var aprīt arī trīs un piecus miljardus un pat visu Latvijas valsts budžetu. Reformas iedīgļi ir, un jāskatās, kā darbosies jaunā apdrošināšanas sistēma, par ko man ir nopietnas šaubas, un kā attīstīsies eveselība.
Kas attiecas uz nodokļu reformu - uzņēmumu ienākumu nodokļa priekšatmaksas atcelšana un reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli - tā neapšaubāmi ir reforma. Vai valsts budžets ir gatavs kompensēt 300 miljonu eiro ieņēmumu samazinājumu? Apšaubu. Bet reforma tā ir.
Kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu - nevar uzskatīt par reformu to, ka atņem naudu pašvaldībām un dod visādas atlaides no tās nodokļu daļas, ko tās saņem. Tas ir būtisks trieciens pašvaldību idejai kā tādai. No šāda viedokļa es nevaru atbalstīt šo reformu, jo pašvaldības nav nekas svešs Latvijas valstij. Šāds nodokļu samazinājums būtiski ietekmē pašvaldības, kas ir ārpus Lielrīgas, un veicina monocentriskas Latvijas veidošanos - kad ir Lielrīga un pārējā, atmirstošā Latvija. Esmu savu viedokli paudis jau agrāk, bet ir taču Kučinska, nevis Lemberga valdība, tāpēc tās ir tikai manas šaubas un bažas, bet lemj lai paši, jo atbild taču paši lēmumu pieņēmēji.
- Cik lielā mērā 13. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu var uzskatīt par melnāku un netīrāku, nekā tas bijis iepriekš? Kampaņa jau sākās agri, ar tā dēvēto oligarhu sarunu nopludināšanu. Oligarhu sarunu faktors vēl kaut kādā ziņā būs būtisks šajās vēlēšanās? Jūs nemulsina, ka DP tik ilgi izmeklē, kurš tad nopludināja šīs sarunas?
- Kas attiecas uz tā dēvēto oligarhu sarunu noplūdi: par valsts noslēpuma noplūdi no KNAB atbild Satversmes aizsardzības birojs, lai gan jāizmeklē šī lieta Drošības policijai. Šis ir zināmākais no nopludinātajiem valsts noslēpumiem, bet cik vēl tādu ir? Un vai tādā gadījumā vispār ir jēga tādiem valsts noslēpumiem? Ja par to vispār neviens neatbild.
Tik tiešām - sacerējums par oligarhu sarunām un uzpūstais mīts, kur sarunas radikāli nesaskan ar realitāti, kura ir uzrakstīta kā luga ar politiskiem mērķiem, jo tās personāži, spriežot pēc sarunātā neatbilstības tā brīža notikumiem (piemēram, par zemes gabalu pirkšanu ostas teritorijā vai Saskaņas valdību - kas nekad nav noticis), apzināti blefo, ir priekšvēlēšanu kampaņas elements. Tā ir priekšvēlēšanu politiskā aģitācija, ko realizēja amerikāņu finansēti sorosisti, un tā ir rupja iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā. ASV šādu gadījumu izmeklētu speciāls prokurors, bet Latvijā to uzskata par normu.
Bet es neuzskatu, ka šībrīža priekšvēlēšanu kampaņa būtu kāda melnāka vai netīrāka nekā iepriekš. Drīzāk otrādi. Tiem, kuri tā saka, vienkārši ir vai nu īsa atmiņa, vai arī tad, ja kritika neskar viņus personīgi, tad viņi visu laiž gar ausīm, bet tad, kad tas skar personīgi, tad uztvere kļūst daudz asāka.
- Runas par it kā melno kampaņu parādījās pēc saņemtās kritikas par banku krīzi pēc ASV FinCen ziņojuma.
- Par to, ko Latvijas valsts izdarīja ar banku sektoru - par to slavēt nevar. Nodedzināt tiltu Latvijā starp austrumiem un rietumiem - tur jau lielu māku nevajag. Bet kāds cits tilts ir uzbūvēts? Starp dienvidiem un ziemeļiem? Rail Baltica par pusotru miljardu eiro?! Es pat lēšu, ka beigu beigās par diviem miljardiem. Ko viņi tur pārvadās?
- Jūs neatbalstāt viedokli, ka būtu melnā kampaņa, kurai jāpievērš drošības dienestu uzmanība, kā izteicās Kučinskis?
- Kam tur jāpievērš uzmanība? Tam, ka kāds pauž viedokli? Situācija ar ABLV banku nebija normāla - pilnīgi bezjēdzīgi ir aizklapēt maksātspējīgu uzņēmumu ar tūkstoš darba vietām. Vai tad tur kāds ir notiesāts par noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju vai atmazgāšanu? Vai kāds no bankas darbiniekiem ir notiesāts par terorisma finansēšanu? Cik lietas ir prokuratūrā uz apsūdzību? Vai tādas vispār būs? Domāju, ka tādu arī nebūs. Un, ja nav apsūdzības, tad nav aizdomu par noziegumu un vainu. Tas, ka kādam kaut kur Amerikā vai kaut kur tepat Latvijā ir kaut kādas aizdomas, tad tiesiskā valstī tās tiek izmeklētas un pierādītas.
Manuprāt, nav pateikta viena lieta - ASV ieviesa sankcijas pret virkni Krievijas amatpersonu. Bet tās ir sankcijas, nevis terorisma finansējums vai noziedzīgi iegūta nauda. Šī nauda no Krievijas kaut kur ceļo pa pasauli. Bet amerikāņi negrib, ka tā notiek, jo var izrādīties, ka šī nauda ir kādam no sankcijās esošam vai viņa radinieka nauda. Lai to novērstu, aizklapē nerezidentu naudas plūsmu. Bet vai tad tāpēc tā nauda neturpina cirkulēt citur? Tā vienkārši strādā citās valstīs un citās bankās. No tā vinnē tie, pie kuriem šī nauda aizgāja, un zaudē tie, no kuriem aizgāja. Šajā gadījumā Latvija zaudē, bet tās konkurenti šajā biznesā - vinnē. Kā tas atbilst Latvijas nacionālajām interesēm? Vēl absurdāka ir nerezidentu naudas apkarošana komercbankās - nerezidenti taču ir arī ķīnieši, japāņi, tie paši amerikāņi, vācieši u.tml. Tad jau viņu nauda arī nedrīkst tikt glabāta Latvijas bankās?! Visa šī situācija ar bankām ir vai nu totāla nekompetence, vai populistiska izrādīšanās, nedomājot par sekām.
- Milzīgs skandāls Saeimā bija Artusa Kaimiņa aizturēšana. Jūs pārsteidza Kaimiņa partijas reitings, kas dubultojās pēc viņa aizturēšanas?
- Droši vien izmeklētājiem un procesa virzītājiem bija savi apsvērumi, kāpēc vajadzēja šādu publisku aizturēšanu un kratīšanu. Domāju, ka tie nebija politiski. Drīzāk tā bija vēlme pabiedēt, lai sāk vaļsirdīgi runāt. Bet tās ir tikai manas pārdomas.
Nezinot citus apsvērumus, es nevaru komentēt lietas pamatotību, jo lēmumu par kratīšanu jau pieņem tiesa. Kaut gan izmeklēšanas tiesnešu lēmumi par kratīšanām parasti ir ļoti formāli. Piemēram, oligarhu lietas materiāli, ar kuriem man bija iespēja iepazīties, par to liecina, ka tiesnesis R. Silakalns ir tikai lelle izmeklētāja rokās un izmeklēšanas tiesneša institūcija Latvijā pēc būtības nepastāv. Ar ļoti retiem izņēmumiem.
Es uzskatu, ka aizturēšana vispār ir līdzeklis tad, ja ir noticis kāds terora akts vai slepkavība un ir aizdomas par cilvēka līdzdalību. Aizturēt par aizdomām nelikumīgā partiju finansēšanā? Neredzu iemeslu šādai rīcībai, lai gan, protams, bija komiski skatīties, cik pamperīgi slapjš bija Kaimiņš aizturēšanas brīdī un cik gļēvi un nevīrišķīgi uzvedās. Viņš jau ir varonis tad, kad pats ir sitējs, kad citi viņam - tad ir liels gļēvulis.
Protams, kontekstā ar partijas augošo reitingu jārunā arī par to, ka Kaimiņš par Ostapa Bendera nozagto naudu veic ļoti dārgu un plaša mēroga politisko kampaņu. Skaidrs, ka šāda veida sprukstiņiem būs atbalsts vēlēšanās, un parasti tas ir ap 10%. Vai viņiem būs vairāk? Grūti prognozēt. Bet, jo vairāk būs, jo problemātiskāks būs nākamās Saeimas darbs.
- Medijos bija vairākas publikācijas, ka vēl nesenā pagātnē bija nepārprotamas ziņas, ka Kaimiņa politiskais projekts ir cieši finansiāli saistīts ar Rudolfu Meroni. Šī saistība pastāv joprojām?
- Protams, tā runā. Rīgas tramvajā un Ventspils autobusā dzirdētas runas, ka Meroni finansē aptuveni pusi visa LR Saeimas priekšvēlēšanu politiskajā aģitācijā iesaistītā finansējuma. Tajā skaitā tautā runā, ka tas attiecas gan uz Saskaņu, gan uz KPV LV, gan uz Attīstībai/Par, gan arī ir palīdzējis nokārtot parādus vecajai Vienotībai, lai tie netraucē Jaunajai Vienotībai. Tas notiek ar domu, ka aptuveni tādā salikumā varētu veidot valdību pēc Saeimas vēlēšanām. Vienīgais nosacījums - ka valdībā nedrīkst būt ZZS. Tas ir priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis. Ne ekonomiskā izaugsme, ne sociālo jautājumu risināšana, ne drošība, bet finansiālais pasūtījums politiskai koalīcijai - valdība bez ZZS.
Turklāt - par šādu pasūtījumu zina gan SAB, gan KNAB, bet nav zināms, vai viņi rīkosies un kā rīkosies. Ne jau Kaimiņš ir tā problēma. Problēma jau ir tā, kas dod naudu Kaimiņam, un tas, ka tā ir noziedzīgā ceļā iegūta nauda. Bet Ģenerālprokuratūrā ir vesela grupa prokuroru, kura šo Ostapa Bendera zagšanu mērķtiecīgi piesedz, arī nelikumīgu politisko partiju finansēšanu. Un ģenerālprokurors to labi zina, un departamenta virsprokurors to labi zina Viņi taču arī lasa pietiek.com, puaro un citus informācijas kanālus, kur šīs darbības ir plaši aprakstītas un pat publicēti dokumenti. Bet viņi izliekas, ka neko nesaprot. Bet, ja kāds noziedojis 100 eiro, tad viņu sauc un pratina, kur naudu ņēmis un kāpēc netērē ģimenei.
- Tātad Kam pieder valsts? projekts...
- Kam pieder valsts? Atbilde ir - Ostapam Benderam piederēs Latvijas valsts! Ar Latvijas valsts ģenerālprokurora svētību.
- KPV LV projekts vispār izplešas - skat, Gobzems, Kaspars Kambala, Andris Kivičs, Didzis Šmits. Kādas intereses aiz tā stāv? Radīt latvisko partneri Saskaņai Saeimā?
- Jā. Nevis radīt Saskaņai politisko partneri, bet nopirkt to.
- Kā jūs vērtējas Saskaņas eiropeiskās pārvērtības? Latviešu rekrutēšanu partijā? Vai tā kļūst pievilcīgāka kā koalīcijas partneris valdībā?
- Ar Saskaņu ir tā: ja politiskajiem konkurentiem nav argumentu, piemēram, pret Nilu Ušakovu, tad viņi pieliek klāt Kremļa birku. Ušakovs ir Rīgas mērs jau trešo sasaukumu. Parādiet man, kur Rīgā ir Kremlis?! Viņa laikā Jāņu svinēšana Rīgā ir kļuvusi krāšņāka, latviešu skolas un bērnudārzi daudz sakoptāki, latviešu kultūras pasākumi apjomīgāki un nozīmīgāki. Rīga ir kļuvusi latviskāka nekā tad, kad pie varas bija nacionāļi, Latvijas ceļš un visi pārējie letiņi.
Kas attiecas uz iespēju viņiem atrasties koalīcijā - ja kāds viņiem nopērk šo iespēju, kāpēc to neņemt!
- Kāda interese Saskaņai pārdoties Meroni?
- Viņi jau nepārdodas. Viņiem kāds uzsauc varu kā Moet&Chandon šampanieti restorānā. Ko tad darīs cilvēks, ja viņam ir veselas aknas un viņš nav pie stūres? Ņems un dzers. Atteikties, protams, arī var, lai nerodas pārpratumi.
- ZZS ir dievojusies nekad nesadarboties ar Saskaņu. Tagad Ušakovs saka, ka ar ZZS nemaz neplāno sadarboties.
- Viņi jau tiešām īsti nevar sadarboties. Ir pieņemta virkne lēmumu, kas nostiprina divkopienas valsti Latvijā. Turklāt Saskaņas argumentāciju tiešām, iespējams, nosaka tas, ka pastāv tāds politiskais pasjanss, kurā viņiem varu uzsauc, bet ar noteikumu - bez ZZS.
- Ar ko tad ZZS atliek sadarboties? Veidot koalīciju un valdību?
- To, kas ar ko veidos valdību, noteiks vēlētāji, nevis partiju priekšvēlēšanu spriedelējumi par to, kurš ar ko neveidos vai veidos koalīciju. Iespējams, daži pat 5% barjeru nepārvarēs.
Es domāju, ka šobrīd partijai ir jāuzrunā vēlētājs, valdībai ir jāsniedz pilnasinīga atskaite par paveikto, godīgi jāatzīst, ko nav izdevies izdarīt un ko darīs, un tad vēlētājs vērtēs.
Šobrīd Vienotība piedāvā parakstīt kaut kādu papīru par nesadarbošanos ar «prokremliskajām partijām». Bet ko gan tur parakstīt? Jo nav jau tās «pro» vai «anti» kremliskuma mērauklas.
Galvenais ir tas, ka vēlētājs nav dumjš. Vēlētājs vērtē pēc praktiski padarītā un visu tarkšķēšanu atsijā. Es redzu, ka tāds Kaimiņš un vēl vesela virkne citu politiķu uzskata vēlētāju par galīgi dumju. Bet es uzskatu, ka cilvēki ir ļoti labi politologi. Labāki nekā tie ar profesora vai asociētā profesora grādu.
