Augusta sākumā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) prezentēs gan Saeimas deputātu kandidātu sarakstu, gan programmatiskos uzstādījumus, kā arī prezentācijā uzsvērs ZZS vadītās valdības paveiktos darbus. «Uzskatu, ka pēdējo gadu laikā neviena valdība nav paveikusi tik daudz labu un vajadzīgu reformu, kā ZZS,» saka ZZS valdes priekšsēdētājs un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze. Par vēlēšanām, valdības paveiktajiem un nepaveiktajiem darbiem, Valsts prezidenta darbības vērtējumu, konkurentiem un koalīcijas modeļiem intervijā Neatkarīgajai.
- Kādi, jūsuprāt, ir ZZS valdības paveiktie labie darbi?
- Pirmām kārtām - tā ir nodokļu reforma. No tās ir ieguvums visiem mazturīgākajiem iedzīvotājiem, kuriem reformas rezultātā palielinās ar nodokļiem neapliekamie ienākumi. Otrs - ir palielināta nodokļu progresivitāte. Protams, tas daļai cilvēku nepatīk, bet atbilst uzstādījumam, ka turīgajiem ir jāmaksā vairāk. Tas ir pirmais solis, un uzskatu, ka var nodokļu progresivitāti vēl vairāk palielināt - līdzīgi kā ASV, kur miljonāriem nodokļu likmes ir tuvu 40%. Tas nozīmē, ka trūcīgie nemaksā neko, bet ļoti turīgie - vairāk.
- Kuri tad Latvijā būs tie lielākie maksātāji? Miljonāru jau pamaz. Šeit jau vidējā alga tikai solās būt ap 1000 eiro.
- Vidējās algas saņēmēji jau maksās 20% ienākuma nodokli, tas jau ir zināms, bet bagātie un miljonāri - 31%. Manuprāt, tas ir tikai taisnīgi. Valstij ir pirmām kārtām jārūpējas par tiem, kas nav tik turīgi, un jānovērš ienākumu plaisa starp bagātajiem un nabagajiem, veicinot normāla vidusslāņa izveidošanos.
Nodokļu reformas rezultātā arī būs ieguvums uzņēmējiem - 0% uzņēmuma ienākuma nodoklis reinvestētai peļņai. Esam pārliecināti, ka šis ir pasākums, kas reāli strādā.
- Cik liela jūsu elektorāta daļa spēj novērtēt šos ieguvumus, lai izšķirtos nobalsot par ZZS?
- Es domāju, ka visi tie, kuri redz, ka viņu ienākumi ir kāpuši, pateicoties nodokļu reformai, pat neraugoties uz to, ka darba devējs nav algu cēlis.
- Kādi vēl argumenti par labu ZZS?
- Miljards eiro veselības aprūpei. Protams, veselības nozare ir ļoti smaga, ar garu problēmu «asti» līdzekļu trūkuma, arī strukturālu problēmu dēļ. Liela problēma ir arī ārstu trūkums, tāpēc, pat iedodot naudu rindu samazināšanai, nevar nodrošināt tūlītēji pietiekamu speciālistu daudzumu, kas varētu apkalpot visus pacientus.
- Kā jūs skaidrojat to, ka Latvijā, saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem, tomēr ir tik liels cilvēku skaits, kas vēlas valstī radikālas pārmaiņas? To skaits tuvojas 70% iedzīvotāju. Tas neliecina par apmierinātību ar valdības veiktajām reformām un gatavību novērtēt jūsu pieminētos ZZS panākumus.
- Manuprāt, tā nav tikai Latvijas, bet visas pasaules tendence - gaidīt ievērojamas pārmaiņas. Jau vairākās valstīs tas ir rezultējies ekstravagantu vai radikālu politisku spēku ievēlēšanā. Revolucionārs noskaņojums - jā, tā ir tendence.
- ...bet ZZS nekādu revolūciju nepiedāvā.
- Revolucionāras pārmaiņas rada haosu. Un pat bez revolūcijām - paskatieties, kas notiek ASV ar Trampa prezidentūru, Lielbritānijā ar Brexit... Briti jau var stāstīt, ka viss būs labi, bet vai tā būs? Vai briti paši saprata, par ko viņi ir nobalsojuši? Ko Ukrainai līdzēja oranžā revolūcija? Vai tad viņi dzīvo labāk?
Es uzskatu - lai būtu attīstība un labklājība, revolūcijas nav jātaisa. Revolūcijas ir noderīgas tad, lai mainītu totalitāru iekārtu un atsvabinātu tautu, bet ne šobrīd, lai Latvijā vēlēšanās ievēlētu citus, radikālus spēkus.
- Kādus jūs prognozējat ZZS panākumus vēlēšanās dažādos vēlēšanu apgabalos? Tas nebija labs simptoms, ka ZZS nepārvarēja 5% pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Jūs tad bijāt ZZS mēra amata kandidāts.
- Nepārvarējām 5% vēlētāju balsu barjeru Rīgā un Daugavpilī. Domāju, ka Saeimas vēlēšanās Latgalē viss būs ļoti labi, jo tur ir daudz ZZS pārstāvju pašvaldībās, kas apliecinājušas savu strādātspēju. ZZS kopumā ir reģionu partija, valstī ir 50 pašvaldību, kuras vada ZZS pārstāvji. Mūsu spēks ir reģionos, lielajās pilsētās ZZS jau vēsturiski nav ļoti lielu panākumu. Tāpēc Rīgā piedāvājam jaunākus, enerģiskus cilvēkus ar pieredzi politikā un valsts pārvaldē - Danu Reiznieci-Ozolu, Edgaru Tavaru, Andu Čakšu - un ceram, ka viņi spēs piesaistīt lielāku atbalstītāju loku.
- Rīgā tas gan nedod iespēju cerēt uz krievvalodīgā elektorāta balsīm, arī Latgalē ne. Lielā mērā arī tāpēc, ka stingri atbalstāt pāreju mazākumtautību skolās uz latviešu apmācības valodu.
- Šo atbalstu pārejai uz apmācību tikai latviešu valodā mēs arī nemainīsim. ZZS ir nacionāla partija. Taču nedomāju, ka mēs zaudēsim visus krievvalodīgos vēlētājus, jo viņi taču arī redz ZZS paveiktos darbus un daudzi ir ļoti pragmatiski noskaņoti. Turklāt liela daļa krievvalodīgo ļoti labi zina latviešu valodu, īpaši jaunieši, kuriem daudziem, runājot latviski, pat akcentu dzirdēt nevar. Tie, kuri 9. maijā iet Pārdaugavā pie pieminekļa, tie, protams, nav un nebūs mūsu vēlētāji.
Taču es vēlreiz un vēlreiz noraidu jebkādas spekulācijas par tēmu, ka ZZS jebkad varētu iet kopā koalīcijā ar Saskaņu. Mēs nesadarbosimies ar Saskaņu un ar Ždanokas Krievu savienību arī ne. Drīzāk paskatieties uz tām jaunpartijām politikā - tās ir noskaņotas iet koalīcijā ar Saskaņu, vismaz skaidru nē nav pateikušas. Vēlētājiem vajadzētu izvērtēt, piemēram, KPLV premjera kandidāta Gobzema retoriku, kurā viņš skaidri nepiebilst pret sadarbību ar Saskaņu. Nezinu arī, kā būs ar Jauno konservatīvo partiju un vienu no tās vadonēm Jutu Strīķi, un viņas nezināmo pagātni, kas saistīta ar Maskavu. Vai arī tā nebūtu gatava sadarbībai ar Saskaņu?
- Iet koalīcijā ar Saskaņu - tā jau tā dēvētajām latviskajām partijām būtu klaji pašnāvnieciska darbība, tāpēc nekādas loģikas no ZZS puses šeit neredzu. Taču fakts - kaut kādā mērā Saskaņas panākumi vēlēšanās jums varētu arī nākt par labu, ja ZZS kopā ar Saskaņu būtu 51 balss. Tas būtu arguments un norāde citiem - nemēģiniet veidot koalīciju bez ZZS, citādi nāksies izdarīt harikiri, vienojoties ar saskaņiešiem.
- Pat neatkarīgi no tā, cik ar ko mums kopā būs balsu, pilnīgi noteikti pretendējam uz vadošo lomu arī nākamās valdības veidošanā pēc vēlēšanām. Tāds ir mūsu mērķis vēlēšanās - nākamā ZZS veidotā valdība ar Māri Kučinski kā premjeru.
- Uz kādiem kompromisiem ZZS ir gatava iet, lai izveidotu šādu nākamo valdību?
- Ne par kādu «profesionāļu» valdību runa nevar būt. ZZS vai nu visi kopā atbalstīs valdību un veidos to, vai arī nē. Mēs esam gatavi uzņemties politisko atbildību un uzskatām, ka politiskajam spēkam ir jāspēj vienoti atbildēt vēlētāju priekšā par padarītajiem darbiem. ZZS ir ļoti vienots politisks organisms.
- Jūsu koalīcijas partneriem - Vienotībai - kas ir kādreizējā vadošā partija, ir ļoti grūti laiki. Jūs domājat, ka vēlētāji viņus sodīs par pagātnes grēkiem un neievēlēs?
- Es domāju, ka Vienotībai ļoti liels trieciens ir biedru aiziešana uz citiem politiskajiem spēkiem. Ko vien nozīmē Anrija Matīsa aiziešana uz Saskaņu, kas vispār liek domāt, kādi tad ir šo cilvēku uzskati par valsti un politiku. Bet kopumā - domāju, ka Vienotībai ir sava vieta Latvijas politikā.
- Ja Vienotība neiekļūst nākamajā Saeimā, ZZS ir gatava sadarbībai ar JKP, ar Kaimiņa KPLV?
- Esam definējuši viedokli par nesadarbošanos tikai ar Saskaņu. Ar pārējām partijām esam atvērti sarunām. ZZS gan vēlētos saglabāt līdzšinējo koalīciju, taču laikam pēcvēlēšanu realitāte būs tāda, ka koalīciju nāksies paplašināt.
- Tas, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nācis no ZZS, jums dod politiskas dividendes vai šobrīd drīzāk ir apgrūtinājums?
- Valsts prezidents kopš ievēlēšanas brīža ir apturējis jebkādu ar partiju saistīto politisko darbību. Protams, vēsturiski viņu var saistīt ar ZZS, un iespējams, ka daudzu cilvēku apziņā šāda saikne saglabājas. Taču priekšvēlēšanu kampaņā mēs aicinām vērtēt ministru, premjera, arī ZZS pašvaldību vadītāju darbu, nevis prezidentu. Viņš nav ZZS pārstāvis. Raimondu Vējoni daudzi kritizē par viņa publiskajām runām, taču darbos viņa prioritātes ir skaidri nolasāmas - stiprināt valsts drošību, sadarbību ar NATO, un to viņš dara sekmīgi. Valsts prezidents arī ļoti rūpīgi seko Saeimas likumdošanas darbam, un, pateicoties viņam, ir vairākos gadījumos izdevies izķert Saeimas «brāķi», atdodot likumus otrreizējai caurlūkošanai. Otrreizējā caurlūkošana dod pozitīvus efektus, piemēram, pateicoties tam, izdevās nostiprināt normu, ka tiem, kas pērk lauksaimniecības zemi un grib šeit saimniekot, ir jāzina latviešu valoda - ne tikai zemākajā, bet vidējā līmenī. Tas ir labs darbs, kas padarīts, arī pateicoties Valsts prezidenta lēmumam nodot likumu Saeimai caurlūkošanai.
- ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nedaudz kritiski izteicies par Vējoņa iespējām tikt izvirzītam uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Esat par to sprieduši?
- Nē, neesam. Un agrāk par nākamo gadu nelemsim. Mēs jau pat nezinām, vai Raimonds Vējonis vispār ir gatavs kandidēt uz otro termiņu.
- Visai plaši presē tika spriests par to, cik «melna» ir šī priekšvēlēšanu kampaņa, īpaši pēc Māra Kučinska izteikumiem, ka pret Danu Reiznieci-Ozolu tiekot vērsta melnā kampaņa, kurai uzmanību pievērš drošības dienesti. Jūs arī piekrītat premjeram, ka ir pazīmes, ka ir melnā kampaņa pret ZZS pārstāvjiem? Varbūt jau ir pat kādi atzinumi no drošības iestādēm?
- Katram Latvijas pilsonim jau ir tiesības gan aģitēt par kādu politisko spēku, gan arī kritizēt, pateikt kaut ko sliktu. Melna kampaņa vai balta - tas ir priekšvēlēšanu laiks, jārēķinās ar kritiku. Es domāju, ka drošības dienestiem te nevajadzētu jaukties, ja vien tas nav saistīts ar kādu finansējumu no nezināmiem avotiem. Paskatāmies kaut vai uz Trampa kampaņas skandālu - arī Latvijā nedrīkstētu nonākt ārvalstu finansējums vēlēšanu ietekmēšanai. No jebkurām kaimiņvalstīm, kas vēlētos ietekmēt Latvijas iekšpolitiku, tāpat arī no turīgiem cilvēkiem, kas caur trešajām personām virza finansējumu uz Latviju. Tas nav pieņemami, un šeit drošības dienestiem ir darbs.
Melna kampaņa vai balta... Piemēram, vairākas jaunpartijas dullina un māna vēlētājus, stāstot, ka ZZS ies kopā ar Saskaņu, lai gan patiesībā paši, iespējams, gatavojas to darīt. Turklāt atcerēsimies, ka neviena no tā dēvētajām jaunpartijām nav jauna: Kaimiņa partija - viņš jau ir bijis vienā Saeimā. Par JKP vispār komentāri lieki - tur viens pats Bordāns n-tās partijas nomainījis, par Attīstībai/Par - Pabriks arī izstaigājies pa partijām, Juris Pūce - Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un OIK kvotu dalītājs savā laikā, par ko tagad maksā visa sabiedrība. Ja šie cilvēki tagad sola kaut kādu leiputriju, tad tas ir, mazākais, dīvaini - viņi ir bijuši vairāku valdību sastāvā un turklāt vadošajās pozīcijās, kur ZZS ir tikai atbildējusi par savām sfērām, nevis vadījusi šīs valdības. Šie tā dēvētie jaunie politiskie spēki, to tagadējie vadītāji iepriekš vairākās jomās ir savārījuši tādas ziepes, ka mēs vēl tagad nevaram tās izstrēbt. Viens OIK ir ko vērts.
- Gribēju precizēt par ārvalstu finansējumu priekšvēlēšanu kampaņai - jums ir ziņas, ka vēlēšanas tiek ietekmētas no ārvalstīm?
- Jāseko līdzi, lai tā nenotiktu. Jo politiskajiem spēkiem ir aizliegts saņemt finansējumu no ārvalstīm, bet, ja kāds turīgs cilvēks, oponents vai arī ārvalstu valstisks finansētājs caur nevalstiskajām organizācijām finansē un organizē kampaņas, lai nomelnotu ne tikai kādu politisko spēku, bet arī valsti, popularizējot sociālajos tīklos Latvijas kā «neizdevušās valsts» stāstu, tas nav pieļaujami. Tā tiek izplatīti pilnīgi meli - piemēram, deputātiem jūnijā algas pieaugs divas reizes. Tā ir klaja nepatiesība, jo ne jūnijā, ne divas reizes deputātiem alga nav cēlusies, tāpat arī stāsts, ka it kā sabiedriskā transporta cenas divreiz palielinājušās - arī tā nav taisnība. Bet tas gūst atsaucību sociālajos tīklos, un to ražo portāli, kas, iespējams, saņem ārvalstu finansējumu. «Neizdevušās valsts» stāsta virzīšana caur sociālajiem tīkliem ir bīstama parādība, tā grauj sabiedrības pašlepnumu un patriotismu.
- Jūs intervijas sākumā pieminējāt ZZS valdības labos paveiktos darbus. Tomēr ir arī atliktie darbi - piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta direktora iecelšana. Nav tomēr līdz galam skaidrs, kāpēc tas jāatliek uz pēcvēlēšanu laiku un kāpēc šim amatam tik nederīgi izrādās paši VID darbinieki, bet jau kuro reizi tiek meklēti ar slēptām biznesa interesēm saistīti cilvēki.
- Es tomēr uzskatu, ka konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu ir jārīko. Tas nozīmē, ka arī VID vadošie darbinieki var tajā pieteikties un pretendēt uz ģenerāldirektora amatu. Vienkārši valdībai, ieceļot VID ģenerāldirektoru bez konkursa, atkal būs pārmetumi, kāpēc tad neļāva pieteikties ļoti labiem kandidātiem no malas. Manuprāt, būtu pat jārīko starptautisks konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu, bet likumdošana to nepieļauj - valsts pārvaldē strādājošajiem jāzina valsts valoda un jābūt pilsoņiem. VID ģenerāldirektora amata pretendentiem jārēķinās, ka viņi atradīsies zem mediju lupas, ka katrs viņu solis tiks pētīts, un tā ir liela psiholoģiska slodze.
- OIK afēra un OIK sloga mazināšana ir vēl viens valdības vājais punkts. Cilvēki tomēr gaida, lai jautājums tiktu atrisināts, nevis jāklausās aizbildinājumi par tiesvedības iespējamību ar OIK biznesmeņiem un par subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu OIK vietā.
- Ja man būtu jābalso, es uzreiz OIK atceltu. Bet tas tiešām nav iespējams ar vienu lēmumu. Nevar teikt, ka valdība neko nedara - uzņēmumi, kuriem pēdējiem izsniegtas atļaujas, tiek stingri kontrolēti, daudziem atļaujas ir anulētas - tai pašai Rīgas enerģijai. Es domāju, ka kontroles process turpināsies. Kas attiecas uz subsidētās enerģijas nodokli - tas būtu viens no risinājumiem, jo OIK biznesa peļņu tas samazinātu. Taču pilnībā zaļās enerģijas ražošanu un subsidēšanu diez vai vajadzētu pārtraukt: sabiedrība ir ieinteresēta, lai, piemēram, pie lielas cūku fermas, kas izplata smakas, būtu biogāzes stacija, kas pārstrādā mēslus un uzlabo vides kvalitāti. Bet sabiedrībai galīgi nevajag koģenerācijas staciju, kas ražo enerģiju no Krievijas gāzes un liek par to maksāt visai sabiedrībai.
- Pagājušajā nedēļā jūsu koalīcijas partneri iegrima vairāksolīšanā, solot aizsardzībai pat vairāk nekā 2% no IKP. Esat nonākuši pie kāda kopsaucēja?
- Neesam to pārrunājuši, bet es tam teiktu kategorisku nē. Latvija ir NATO dalībvalsts, un NATO ir vēl virkne valstu, kas šo kritēriju nav sasniegušas. Latvija 2% no IKP sasniegs šogad, un tie nav mazi līdzekļi. Svarīgākais ir darboties tā, lai šī nauda kalpotu profesionālās armijas un Zemessardzes attīstībai, vairotu iedzīvotāju patriotismu. Vairāksolīšanā ZZS noteikti neiesaistīsies.
