Rīgas vicemērs Andris Ameriks šīs vasaras priekšvēlēšanu kaislības var vērot no malas. Viņa vadītā partija Gods kalpot Rīgai (GKR) 13. Saeimas vēlēšanās nepiedalās, bet viedoklis par to, kā tajās klāsies koalīcijas partnerim Rīgas domē – partijai Saskaņa – viņam ir. Nupat pavadīts spraigs darba cēliens – dziesmu un deju svētki Rīgā. Kā Andris Ameriks vērtē Rīgas pašvaldības ieguldījumu svētku norisē un kādi būs nākotnes plāni ar turpmāko svētku organizāciju, kā vērtē priekšvēlēšanu procesu – intervijā Neatkarīgajai.
- Rīgas pašvaldība ieguldīja 1,5 miljonus eiro dziesmu un deju svētku norisē. Vai esat apmierināts, kā šie līdzekļi tika izmantoti?
- Kopumā Rīgas pašvaldība dziesmu un deju svētku norisē ir ieguldījusi 34 miljonus eiro, ja pieskaitām Mežaparka estrādes rekonstrukcijas izdevumus. 1,5 miljoni bija tikai tiešie izdevumi, kas ietvēra dotācijas sabiedriskajam transportam un 61 pašvaldības skolas sagatavošanu un piemērošanu dziesmu svētku dalībnieku izmitināšanai, dežūru apmaksu pašvaldības policijai un citus infrastruktūras uzturēšanas izdevumus. Gribu pateikt lielu paldies Rīgas skolu direktoriem, pašvaldības policistiem, Rīgas mežu un Mežaparka darbiniekiem, kas strādāja svētku laikā. Dziesmu un deju svētki bija pozitīvs lādiņš uz vispārējā publiskās kritikas fona, tie cilvēki, kas no laukiem varbūt reizi gadā atbrauc uz Rīgu, sajuta milzīgu pozitīvu enerģiju, un par to var pateikties visiem pasākuma organizētājiem un dalībniekiem. Svētkiem izdevās vienot sabiedrību, varbūt pat vairāk nekā pirms pieciem gadiem, kad bija diskusijas par Manai Dzimtenei iekļaušanu repertuārā un tamlīdzīgi. Šoreiz svētkiem izdevās apvienot seno dziedāšanas un dejošanas tradīciju ar jauniem risinājumiem.
- Svētku nedēļas sākumā izteicāties, ka skolas ir ļoti sarežģīti pielāgot svētku dalībnieku izmitināšanai. Kādas tad varētu būt alternatīvas nākotnē?
- Rīgas un Latvijas rocība ir visai ierobežota, tāpēc diez vai būs daudz alternatīvu izmitināšanai skolās, ja uz svētkiem ierodas vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku. Bet skolas nav naktsmītnes, un atbildīgie dienesti - ugunsdzēsēji un citi - ir kļuvuši ļoti piesardzīgi un prasīgi šo iestāžu piemērošanā dalībnieku izmitināšanai un nakšņošanai tajās. Vai mēs varam skolas pārbūvēt par kopmītnēm, kur pa dienu mācās, bet naktīs guļ? Tā nenotiks. 2023. gadā uz dziesmu svētku 150. jubileju diez vai izvairīsimies no dalībnieku izmitināšanas Rīgas skolās.
- Vai vērienīgā Mežaparka estrādes rekonstrukcija ir veiksmīga?
- Jā. Skatītāju zonas rekonstrukcija viennozīmīgi ir ieguvums lielu masu pasākumu - tādu kā dziesmu svētki - rīkošanai. No komunikāciju, labierīcību viedokļa.
Nākamais posms - skatuves rekonstrukcija ir nākamais izaicinājums, jo šī daļa ir celta pagājušā gadsimta 50. gados, un tā būtu jāpielāgo lielu masu pasākumu - arī rokkoncertu - norisei. Gan no funkcionalitātes, gan drošības viedokļa. Tagad arhitekti piedāvā savus risinājumus - 1. rekonstrukcijas posms būs pabeigts 2021. gadā uz skolēnu dziesmu svētkiem un 2. posms - 2023. gadā. Jāatzīmē arī Mežaparka infrastruktūras sakārtošana - jaunais piebraucamais ceļš no Viestura prospekta puses, lai visiem lielajiem dalībnieku autobusiem nebūtu jābrauc tikai no centrālās alejas. Nākamais lielais pārbaudījums Mežaparka estrādei būs 17. augustā - kad tur notiks Prāta vētras koncerts: skatītāju soli, kas dziesmu svētkos uzņēma 30 tūkstošus skatītāju, tiks demontēti, un koncerta skatītāji tur varēs būt daudz lielākā skaitā. Kopējā skatītāju zonas ietilpība ir 70 tūkstoši cilvēku.
- Labierīcības un tirdzniecība zem skatītāju tribīnēm Mežaparka estrādē man drusku uzvēdīja bažas par konstrukcijas drošību, ņemot vērā drūmo Zolitūdes pieredzi. Rekonstrukcijai ir kādi starptautiski analogi - kāpēc tieši šāds risinājums?
- Drošības jautājums ir galvenais - gan no konstrukciju, gan evakuācijas viedokļa. Evakuācijai ir notikušas Valsts policijas mācības, par konstrukcijām - domei ir Eiropas līmeņa starptautiskas ekspertīzes atzinums, ka tās ir 100% drošas. Pašvaldība ir pieprasījusi un saņēmusi starptautiskas ekspertīzes konstrukciju drošībai, tā ka nekādu šaubu par drošību nevar būt: tie, kuri var ieskatīties, «kas ir lācītim vēderā», ir to izdarījuši un pārliecinājušies paši.
- Paspēsiet pabeigt Mežaparka skatuves 1. posma rekonstrukciju līdz skolēnu dziesmu un deju svētkiem 2021. gadā?
- Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija kategoriski atteicās mainīt likumu un pārcelt skolēnu dziesmu svētkus vēlāk, tad risinājums ir atrasts, rekonstrukciju veicot jau pieminētajās 2. kārtās. Skatuves kupols un ārējais veidols būs mainīts jau līdz skolēnu dziesmu svētkiem un pārējais - līdz 2023. gadam. Cik tas maksās? Skatītāju zonas rekonstrukcija izmaksāja 32 miljonus eiro, bet skatuves zonas rekonstrukcija maksās kopumā 48-49 miljonus. Ja skatāmies, ka vecā estrāde nokalpoja 70 gadus, tad rēķināmies, ka rekonstruētā kalpos kādu gadsimtu. Faktiski tā ir būve nākamajai paaudzei.
- Jūsu koalīcijas partneri Rīgas domē - Saskaņa - gan pieteikuši eiropeisku kursu, gan ir rekrutējuši lielu latviešu daudzumu saraksta pirmajām pozīcijām. Kāda ir GKR loma tajā?
- GKR kongress ir apstiprinājis plānu nākamajiem četriem gadiem, kā gribam pārveidot Rīgu, ko gribam paveikt. Tas ir mūsu pamats komunikācijai ar sabiedrību. Mērķa iet tālāk, uz Saeimu, GKR šobrīd nav, mēs paliekam pilsētas partija. Lielākas ambīcijas šobrīd nevaram pamatot. Jā, mūsu koalīcijas partneri domē - Saskaņa - gatavojas ņemt varu Latvijā un dara to, piesaistot papildspēkus, kas iestājas partijā. Mēs savukārt pilnveidojam savu Rīgas komandu: ir ļoti daudzi cilvēki no partijas No sirds Latvijai, kuri ir iestājušies GKR. Piemēram, 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis, NSL mēra kandidāte Diāna Novicka. Domāju, ka ir vēl daudzi aktīvie cilvēki Rīgā no NSL, kas nākotnē sevi redz GKR rindās.
- Pēc bijušā baptistu bīskapa Pētera Sproģa epopejas ar nākšanu politikā, kļūšanu par Saskaņas Valsts prezidenta amata kandidātu un vēlāku atteikšanos no tā bija liela diskusija sabiedrībā arī par to, ko nozīmē mācītājs politikā. GKR jau ilgstoši darbojas mācītāji - gan Ainārs Baštiks, gan Jānis Šmits. Ko jūs varat teikt par viņiem kā politiķiem?
- Es domāju, ka viņu darbība ir vērtīgs kristīgās pasaules pienesums politikai. Ir daļa sabiedrības, kas caur kristīgo ticību un baznīcu redz piesaisti dzīvei. Deputāts ir sabiedrības pārstāvis, un mācītāji, kas iesaistās politikā un kļūst par deputātiem, pārstāv šo kristīgajām vērtībām piesaistīto sabiedrības daļu. GKR laikam šobrīd ir vienīgā partija, kurā ir vairāki mācītāji un atbalsts no citu baznīcu puses. Ne pareizticīgo, ne katoļu mācītāji politikā iesaistīties nevar, bet jūtam viņu atbalstu - piemēram, no katoļu - kardināla Jāņa Pujata, priestera Andra Kravaļa puses. Gan Ainārs Baštiks, gan kā bijušais ministrs, gan kā deputāts, tāpat arī Jānis Šmits ir aktīvi un vērtīgi kadri domes darbā.
- Cik liela bija Aināra Baštika loma Sproģa piesaistē Saskaņā?
- Pētera Sproģa došanās politikā bija pārsteigums arī man. Uzzinājām to vienlaikus ar Aināru Baštiku, un arī viņam tas bija pārsteigums. Bet mēs respektējām šo viņa vēlmi, jo gan Ainārs Baštiks, gan Jānis Šmits, gan arī savulaik luterāņu mācītājs Ēriks Jēkabsons bija izgājuši līdzīgu ceļu. Bet mūsdienās ir ļoti kritiska attieksme pret tiem cilvēkiem, kuri dodas politikā, un liela loma tajā ir sociālajiem tīkliem, kuri nepastarpināti un asi vērtē šos cilvēkus. Tiem, kas dodas politikā, nav viegli izturēt šo kritikas vilni. Turklāt - ja cilvēks ignorē šo kritikas vilni, tad viņu var dēvēt vienkārši par ciniķi. Pēteris Sproģis acīmredzot ļoti personīgi uztvēra šo kritiku. No otras puses - Sproģis nevarēja to ignorēt, jo, pasakot, ka tas viņam kā pīlei ūdens, viņu varētu dēvēt par ciniķi. Bet ciniķis kā Valsts prezidenta kandidāts - tas arī neder. Es cienu Pēteri Sproģi neatkarīgi no tā, vai viņš ir politikā vai nav. Zinu arī, ka pēc lēmuma atteikties no iespējas kandidēt vēlēšanās no Saskaņas Ainārs Baštiks ir ar viņu komunicējis.
- Vai uzskatāt, ka latviešu iesaiste tradicionāli par krievvalodīgo aizstāvjiem dēvētā partijā var dot tai balsu pienesumu vēlēšanās? Ko tas liecina par šīs partijas mērķiem?
- Politikā vispār notiek paaudžu maiņa. Politikā ienāk cilvēki, kas padomju laikā varbūt ir bērnudārzā gājuši, kuri nedomā vēsturiskās pagātnes kategorijās un kuriem nevar piedēvēt vecās klišejas un zīmogus. Saskaņa vienlaikus mēģina ar šo paaudžu maiņu mainīt arī sabiedrības uzrunas formu. Vai viņiem tas izdosies? Nevaru precīzi prognozēt, jo šobrīd notiekošo Latvijas politikā ļoti ietekmē ģeopolitiskā situācija un Eiropas, ASV attiecības ar Krieviju, ar Ukrainu. Tas ietekmē politiku pat vairāk nekā vēsturiskā atmiņa, kas līdz šim spēcīgi ietekmēja un vēl joprojām daļēji ietekmē Latvijas politiskos procesus un vēlētāju izvēli. Paaudze, kurai ir padomju okupācijas aizvainojuma nasta, pamazām aiziet, bet arvien lielāku lomu politikā spēlē tie, kuru viedokli par procesiem nosaka publiskā konflikta esamība starp Krieviju un rietumvalstīm. Saskaņai ir ļoti grūti mainīt tēlu, jo tad būtu kaut kādā mērā jāatsakās no krievvalodīgo aizstāvības. Vai to var izdarīt, rekrutējot latviešus sarakstā? Tas būtu pārāk primitīvi. Tēlu var mainīt, nevis vienkārši saliekot sarakstos latviešus, bet gan cilvēkus, kuri publiskās debatēs labā latviešu valodā spēj pamatot un skaidrot savu viedokli. Izskatās, ka es pamācu Saskaņu, bet tā ir - piemēram, vienīgā GKR pārstāve Saeimā - Jūlija Stepaņenko - ir viena no aktīvākajām debatētājām parlamentā un ar savu nostāju izpelnījusies ne vien daudzu krievvalodīgo, bet arī latviešu simpātijas. Jo vairāk Saskaņa spēs pulcēt līdzīgus kadrus, jo vairāk viņiem izdosies pārliecināt vēlētājus par savu viedokli un tēla maiņu.
- Jūsu tonī gan es saklausīju skepsi, vai ar tagadējo stratēģiju Saskaņai var izdoties iesaistīties valdošajā koalīcijā...
- Tas, kura partija iekļūs valdībā, jau nav atkarīgs no manas nostājas, bet gan no tā, kurš iegūs vislielāko pārstāvniecību Saeimā un kam Valsts prezidents uzdos sastādīt nākamo valdību. Varu teikt to, ka GKR nav uzskatāma par krievvalodīgo partiju (tajā ir ¼ cittautiešu), tomēr strādājam koalīcijā ar Saskaņu, un tas visiem redzams - nu nav Rīgā sarkanie karogi uz namu stūriem un krievu valodas uzraksti uz ēkām. Skatieties kā gribat - Saskaņas un GKR koalīcijas vadītā Rīgas dome deva lielu pienesumu latviešu nozīmīgākās kultūras tradīcijas - dziesmu un deju svētku - norisē, un tas ir ļoti vērienīgs pienesums. Jā, ne visi krievi prot Pūt, vējiņi! nodziedāt, varbūt viņiem asara nenobirst, kad mēs korī Gaismas pili dziedam, bet es uzskatu, viņi nospiedošā vairākumā ir Latvijas patrioti. Tā kardinālā sarkano līniju vilkšana ir ģeopolitikas nospiedums dažu politiķu apziņā.
- Pēc vēlēšanām sarkanās līnijas varētu izplūst?
- Grūti vērtēt - cik striktas tās būs. Bet tā «eksaminēšanas» taktika attiecībā pret Saskaņu sekmē tikai to, ka rodas vēl radikālāki veidojumi - Latvijas Krievu savienība, kas tiešām ar Putina seju uz krekliņiem skraida un kliedz, ka Krim naš.
Velkot sarkanās līnijas, mēs daļu sabiedrības atstājam bez iespējas izteikties. Un agri vai vēlu sarkanās līnijas izzudīs. Lai gan diez vai pret Krievu savienību, jo tas, ko tā pauž, ir vairāk radikāls šovinisms.
- Krievu savienība var iekļūt Saeimā?
- Nedomāju, ka par viņiem nobalsos pietiekams vēlētāju skaits. Ceru, ka nē.
- Iepriekš skarbi novērtējāt jaunpartijas, piemēram, Jauno Konservatīvo partiju, ar kuras pārstāvjiem strādājat Rīgas domē. Kāds tagad ir jūsu viedoklis par tām un pienesumu politikā?
- Politika nav sprints, kur izliec spēkus 100 metros un pēc tam vairs nevari paskriet. Otrs aspekts - ir vienkārši sēdēt trolejbusā un dot pamācības šoferim, kā pareizi braukt, bet cita lieta - pašam sēdēt pie stūres. Šī partija šobrīd ir solītāju un pamācītāju statusā bez praktiskas pieredzes, kā ko darīt. Ne JKP, ne citas jaunās partijas ne ar ko nav parādījušas, ka tās jelkad varētu strādāt labāk. JKP Rīgas domē ir ieņēmuši relaksēta kritiķa pozīciju ar tēzi, ka te jau visi zog no rīta līdz vakaram. Bet paši nedara vispār neko - nerealizē ne kādu konkrētu projektu, ne sakarīgu iniciatīvu.
- Piekrītat viedoklim, ka šī ir viena no melnākajām priekšvēlēšanu kampaņām? Ka jāpiesaista drošības dienesti? Kādas ir tās raksturīgākās iezīmes?
- Varam jau te Latvijā stāstīt, ka esam unikāli priekšvēlēšanu kampaņu ziņā, bet tā jau nav. Esam labi gan Trampa, gan Makrona skolnieki. Līmenis publiskās kritikas ziņā vienam pret otru ir tāds, ka nekādi neveicina vēlmi iesaistīties politikā. Taču valdošajai koalīcijai gan arī ir jādomā par savu tēlu, jo vienkārši baidīt ar to, ka «nebalsojiet par tiem citiem, citādi būs kā Rīgā, kur Saskaņa pie varas», nevarēs. Jo atbrauc kori un dejotāji no laukiem uz svētkiem un redz, ka te viss ir ļoti forši.