Saruna ar Valkas novada domes priekšsēdētāju, Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) valdes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli par valdības iecerēto nodokļu reformu un par šīs reformas ietekmi uz pašvaldībām; par gaidāmo Latvijas Pašvaldību savienības kongresu un tās iespējamo jauno vadību; par izglītības sistēmas reformas ietekmi uz iedzīvotājiem reģionos un paša V. A. Kraukļa gatavību startēt nākamruden paredzētajās Saeimas velēšanās.
- Jūs pēdējā laikā esat vairākkārt kritizējis esošās izmaiņas nodokļu likumdošanā, tajā skaitā minimālās algas straujo pieaugumu, kas samazināšot pašvaldību finanšu rocību. Kādas ir jūsu vadītās organizācijas - Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) - nākamās plānotās darbības?
- Tagad nākamās lielās diskusijas būs par nākamā gada valsts budžetu, un arī Finanšu ministrija ir teikusi, ka problēmas tiks risinātas tajā laikā. Pagaidām pieņemtais bija lielais rāmis, un viņi saprot, ka pašvaldībām tur var rasties problēmas, tāpēc, apspriežot budžetu, šī diskusija atsāksies. Drīz būs Pašvaldību savienības kongress…
- …kad tas būs?
- 18. augustā Alūksnē būs Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress, un ir pilnīgi skaidrs, ka LPS būs jauna vadība. Mēs ļoti ceram, ka caur to LPS kļūs enerģiskāka un jaudīgāka. Ir paredzēti grozījumi statūtos, ka arī LPS valdē būs RACA pārstāvis, jo pareizāk ir pašvaldību intereses aizstāvēt caur jumta organizāciju. Pēdējā laikā pašvaldību organizācijas, vismaz nodokļu lietās, ieņēma tādu nogaidošu pozīciju, jo bija zināms, ka līderi mainīsies. Kā esmu jau ne reizi vien norādījis, pašlaik izskatās, ka pašvaldību ienākumu bāze daudzām pašvaldībām samazināsies par 40 un vairāk procentiem. Es ļoti ceru, ka šajās diskusijās, vispirms jau ar Finanšu ministriju, bet pēc tam ar valdību un Saeimu, iestrādāsim šos ļoti būtiskos aspektus, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ir ļoti svarīgi, lai valsts solītajā kompensācijā saglabātos princips, ka pašvaldība pirmām kārtām atgūst to ienākumu daļu, kuri būtu bijuši, ja šīs izmaiņas nebūtu notikušas. Tas saglabātu principu, ka katra pašvaldība savā teritorijā veicina uzņēmējdarbību, jaunu darba vietu rašanos, jo līdz ar to aug budžets. Vai tā būs? To mēs redzēsim, jo ir zināma problēma ar to, ka pašvaldības ir dažādas. Ir pašvaldības, kurām tā nav nekāda problēma. Tur vidējais algu līmenis ir ļoti augsts, un tur šī progresivitāte uz lielajām algām iedos pašvaldības budžetā diezgan būtiskus līdzekļus. Tas nozīmē, ka ne visas pašvaldības var nostāties līdzīgā pozīcijā. Mēs pie tā [vienotas pozīcijas] strādāsim. Cits jautājums ir par vidēja termiņa budžetu, kas arī ir liels nezināmais, kā arī vienlaikus būs jāstrādā pie pašvaldību izlīdzināšanas likuma izmaiņām. Par nākamo gadu ir puslīdz skaidrība, jo šis budžets ir bāzēts uz vēl vecajiem skaitļiem, bet neviens īsti nezina, kas būs tālāk, jo īpaši 2020. gadā, ņemot vērā, ka nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads.
- Ko jūs tieši gribat panākt no valdības un valdošās koalīcijas kā dokumentāri nostiprinātu? Uz ko domājat likt galveno uzsvaru, ņemot vērā dažādus aspektus?
- Ļoti skaidru, saprotamu mehānismu, kādā veidā šī solītā kompensācija nonāks līdz katrai pašvaldībai.
- Tātad jūs necīnīsieties, lai šogad netiktu pieņemts tik straujš minimālās algas pieaugums un šis pieaugums būtu mērenāks?
- Domāju, ka tas nav reāli. Politiķiem ir milzīgas bailes būt nepopulāriem. Lai gan daudzi pašvaldību vadītāji un daudzi ministri saprot, ka šis milzīgais minimālās algas lēciens paprasīs arī ļoti daudz naudas veselības aprūpes sistēmā, kur arī ir skaitliski liels zemākais personāls. Pēc dažādām aplēsēm, tas prasīs vairākus desmitus miljonu eiro papildus tikai tam. Taču bailēs no Saeimas vēlēšanām sabiedrotos šeit dabūt nav iespējams. Esmu pragmatisks, reālistisks politiķis, un nav jēgas censties darīt to, ko vienkārši nav iespējams izdarīt. Tas vēlētājs, kurš saņems vairāk naudas, tas jau būs priecīgs. Mūsu uzdevums kā atbildīgiem politiķiem ir nesalauzt visu to pašvaldību finansēšanas sistēmu un iedot tam pašam vēlētājam tos pašus pakalpojumus, kurus viņam vajag tikpat daudz vai pat vēl vairāk nekā tos dažus papildu eiro kabatā.
- Finanšu ministrija nemitīgi apgalvo, ka pašvaldību bažas ir veltīgas, jo ir panākta vienošanās, ka pašvaldībām saglabāsies 19,6% no visiem nodokļu ienākumiem.
- Jā, jā, bet kā šī summa dalīsies? Kā šos 19,6% starp pašvaldībām sadalīs? Tas jau ir tas lielais jautājums, un tur mēs darīsim visu iespējamo, lai būtu, kā jau teicu, pilnīgi skaidri principi. Lai saglabājas princips, ka, jo tu vairāk darbojies, lai teritorija attīstās, jo tev ir vairāk naudas, un tu skaidri zini - ja nākamajos gados radīsi simts jaunu darba vietu, tad par cik tavs budžets pieaugs? Nevis katru gadu sanāks Saeimas deputāti un tad dalīs - šie ir manējie, bet šie nav, tiem dosim tik, bet šiem tik.
- Vai jums jau ir izstrādāts gatavs dokuments, kur visi šie principi būs ietverti un kuru jūs liksiet priekšā Finanšu ministrijai un valdībai?
- Mēs bijām jau sagatavojuši likuma grozījumus par šīm iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām budžeta paketē, kas paredz to principu, ko teicu - valsts kompensē visus tos zaudējumus pašvaldībai, kas ir radušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma rezultātā - no neapliekamā minimuma palielinājuma, palielinājuma par apgādājamiem un likmes samazinājuma. Esam panākuši, ka LPS savā kongresa pieņems tādu rezolūciju. No dažiem pozīcijas deputātiem bija pat apsolījums, ka viņi [šos priekšlikumus] pat iesniegs [pirms nodokļu likumu paketes pieņemšanas], un viņi tos arī iesniedza, bet tikai piecas minūtes pēc noteiktā laika. Vai tas tā vienkārši gadījās, vai arī tā bija apzināta rīcība, man grūti pateikt, līdz ar to šos priekšlikumus Saeimā neskatīja, bet, jā, mums ir konkrēti priekšlikumi.
- Jūs jau pieminējāt, ka drīz būs LPS kongress, kurā tiks izvēlēts jauns vadītājs. Vai jūsu organizācija arī izvirzīs savu kandidātu uz šo posteni? Varbūt jūs pats pretendēsiet?
- Nē, es pats nepretendēšu, un arī RACA neplāno izvirzīt priekšsēdētāja kandidātu, jo atkal esam pragmatiski domājoši cilvēki. Mēs zinām situāciju LPS un saprotam, ka mūsu kandidāts nevar iegūt vairākumu, jo balsu vairākums ir tieši mazajām pašvaldībām, un tradicionāli viņi vēlas, lai viņu pārstāvis vadītu LPS. Mēs ļoti ceram, ka panāksim to, ka priekšsēdētāja kandidāts, kuram tuvākajās dienās ir jāparādās, būs pietiekami pragmatisks cilvēks, ar kuru varam sadarboties. Mēs savukārt izvirzīsim cienījamu pārstāvi, kurš darbosies valdē. Vēl loģiskāk būtu, ja mums arī būtu [priekšsēdētāja] vietnieks, un tad kopīgi strādātu. 95% pašvaldību problēmu ir kopīgas visām pašvaldībām. Tas mīts ir vairāk uzsildīts, ka pašvaldības savā starpā plēšas, nevar vienoties un tajā laikā valdība dara, ko grib.
- Kurš būs šis jaunais LPS priekšsēdētājs?
- Oficiāli vēl neviens nav izvirzīts, bet kuluāros tiek runāts, ka Zemnieku savienība šajās dienās par to spriedīs. Kuluāros runā, ka tas varētu būt Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Mēs ceram, ka tad, kad šī izvirzīšana būs notikusi, mums būs ar viņu diskusija vai arī ar kādu citu, ja tiks izvirzīts cits. Pēc šīm diskusijām mēs redzēsim, vai kā RACA varam viņu atbalstīt. Līdz kongresam vēl divreiz sanāksim kopā un par to lemsim, lai mums tomēr būtu kopēja pozīcija.
- Arī saistībā ar izglītības reformu un skolu tīkla optimizāciju ir zināma spriedze starp pašvaldībām un Izglītības ministriju.
- Tas ir nākamais lielais bloks, kas ļoti cieši skar tieši iedzīvotājus. Tur ir vairāki aspekti. Klašu piepildījums vidusskolās, finansēšanas modelis mazajās skolās, pāreja uz pirmo klasi jau sešu gadu vecumā, kas tiek plānota jau no 2018. gada 1. septembra. Tāpat izmaiņas interešu izglītības finansēšanā, kas vismaz projektā paredz, ka interešu centros valsts naudu nevarēs izmantot. Tas ir ļoti plašs jautājumu loks, kas tiešā veidā skars ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus.
- Precizēsim. Vai mūzikas un mākslas skolas ietilpst šajos interešu centros?
- Nē, tās ir atsevišķi. Tās skaitās pie profesionālās izglītības un netiek skartas. Daudzviet, tajā skaitā Rīgā, ir tā sauktie interešu centri, kur darbojas kori, deju kolektīvi, tehniskās jaunrades klubi. Tie nonāk zem sitiena. Tas ir ļoti bīstami, nepareizi, jo šīs iespējas izmanto gan lauku, gan pilsētas bērni. Mazā lauku skoliņā kvalitatīvu kori uztaisīt nevar, jo nav uz vietas tik daudz kvalitatīvu dziedātāju. Viņi tiek vesti uz pilsētu, un tad viņi tiek uz Dziesmu svētkiem. Latvietim ir svarīga šī izjūta, un tas pats attiecas uz deju kolektīviem. Vienā vecuma grupā ir grūti savākt tik daudz cilvēku. RACA jau gatavo rakstiskus priekšlikumus, un uzskatām, ka katrai pašvaldībai jāatstāj iespēja izvēlēties, kur tas notiek loģiskāk skolā un kur tas turpina notikt interešu izglītības centros. Parasti tur ir divi finansējuma avoti - valsts un pašvaldības, un tādēļ mēs varam to atļauties. Ja paliek tikai pašvaldības finansējums, tad daļa to noteikti nevarēs atļauties. Cits būtisks jautājums ir klašu piepildījums vidusskolās, jo ES fondu naudu mēs apgūstam pēc vieniem nosacījumiem, jo tur klasē ir paredzēti 22 skolēni, bet tagad saka, ka vajag 25. Rīgā tā nav problēma, bet kādā citā pilsētā tie trīs skolēni var būt izšķiroši, un tagad tev pasaka, ka mēs to vidusskolu vai ģimnāziju nefinansēsim. Manuprāt, tas ir absolūti absurdi, pateikt, ka 25 skolēni klasē - tā ir laba skola, bet, ja 24, tad vairs ne, tas ir nepareizi. Pa šiem gadiem mēs ar Izglītības ministriju esam daudz diskutējuši par šiem ES fondiem izglītības kvalitātes un kapacitātes celšanai, un jāteic, ka beigu beigās mēs diezgan daudz svarīgu nianšu panācām. Mēs ceram, ka arī šajās diskusijās panāksim labāku regulējumu.
- Ko tieši?
- Tur jābūt kādam koridoram šajā klašu piepildījumā. Sarežģītāks jautājums ir par sešgadniekiem. Ir līdz nākamā gada 1. septembrim jāpārmāca skolotāji. Arī telpas ir vajadzīgas, jāsapērk iekārtas. Tā ir neiespējamā misija.
- Vai tad Izglītības ministrijā ir pieņemts kāds konkrēts lēmums?
- Nē, nav pieņemts. Mums ar Izglītības ministriju notiek neformālas sarunas, un viņi laikus saka - gatavojieties, būs! Dokumenta vēl nav, bet gatavojieties. Tāpēc arī mums tagad sabiedrībai tas ir jāizstāsta, un meklējam risinājumu. Varbūt sākam ar kādām pilotskolām. Paskatāmies, kā tas notiek? Iedodam vairāk laika, un varbūt tas var notikt. Neviens nav īsti modelējis, kā tas notiks.
- Mēs daudz pieminam nākamā gada Saeimas vēlēšanas. Vai pats startēsiet?
- Man liekas, ka es pats diezin vai, jo Valkas novadā ir ļoti daudz darāmā, bet manis pārstāvētā Vidzemes partija ir ar nopietnām ambīcijām un kopā ar Reģionu aliansi veido Latvijas Reģionu apvienību. Ir doma piesaistīt gan citus politiskos spēkus, gan piesaistīt vairākus spilgtus līderus no esošajām varas partijām, un mūsu mērķis ir būt varā un mainīt šo reģionu politiku. Absolūti, bez jautājumiem. Mums nav cita mērķa, jo mēs redzam, ka pašreizējā reģionu politika reģionus lēnā garā iznīcina.
- Jūs esat viens no tiem, kas atbalsta veco 26 rajonu administratīvo sadalījumu. Vai jums ir idejas par administratīvi teritoriālā plānojuma pārskatīšanu pārskatāmā nākotnē?
- Tas ir vēl pāragri. Tā ir mana personiskā pārliecība, bet gan RACA, gan Vidzemes partijā ir ļoti dažādi viedokļi. Tāpēc nedomāju, ka tas būs uzstādījums, ar kuru mēs iesim uz Saeimas vēlēšanām, jo man ir sajūta, ka šajā jautājumā es palikšu mazākumā.
- Tātad nākamā vēlēšanu cikla laikā nekādas būtiskas administratīvi teritoriālas izmaiņas nav gaidāmas?
- Domāju, ka ne. Varbūt būs kādas mazas pašvaldības, kas sapratīs, ka lietderīgāk ir apvienoties vai pievienoties, bet tas nebūs plašā mērogā. Tam nav atbalsta ne sabiedrībā, ne pašvaldībās.