Pabriks: "Vairāku ātrumu Eiropa" būs esošās situācijas leģitimizācija

Saruna par Eiropas Savienības nākotni ar Eiropas Tautas partijas grupas Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku (Vienotība).

- Kā jūs redzat Eiropas Savienības nākotni pēc Brexit?

- Diemžēl nevaram izskatīt Brexit jautājumu atsevišķi no plāna, kā rīkoties ar Eiropas Savienību kā tādu. Skaidrs, ka Eiropas Savienība atrodas krustcelēs. Skaidrs, ka šī situācija saasina daudzus jautājumus, kurus līdz šim ES dalībvalstīm nepatika risināt: piemēram, lielāka kooperācija drošības un aizsardzības jautājumos. Atceraties, vēl pirms diviem gadiem visi teica: «Nē, mēs nevaram sēdēt zem divām cepurēm - NATO un Eiropas Savienības aizsardzības jautājumos.» Otrs piemērs: «vairāku ātrumu Eiropa» - kad mēs iestājāmies ES, mēs arī teicām - negribam vairāku ātrumu Eiropu, jo baidījāmies, ka mūs atvirzīs maliņā. Šādas bažas jau pastāv arī šobrīd, bet paskatieties vēsturē: Eiropa vienmēr ir attīstījusies kā vairāku ātrumu Eiropa, nekad visas valstis tajā nav attīstījušās vienādi, sākot ar tehnisko iestāšanos ES un beidzot ar sadarbības ciešumu savā starpā. Līdz ar to, ja skatos uz ES nākotni, uz Eiropas Komisijas prezidenta Žana Koloda Junkera piedāvātajiem 5 scenārijiem ES tālākai attīstībai, tad man jāsaka, ka tīrā veidā nevar realizēties neviens no tiem, tie pārklāsies. ES jāvienojas par noteiktām - 10, 15 politikām, kas būtu jāizdara, jāīsteno, un tad jāpasaka: lūk, šīs 5 politikas mēs, 10 valstis, īstenojam kopā, šīs septiņas - tās 15 valstis utt., kur šīs valstu intereses pārklāsies visvairāk, tur arī būs vislielākā integritāte. Šādā gadījumā mēs kā nacionālas valstis nevarēsim teikt: Brisele mums kaut ko uzspiež, jo būs redzams - dalībvalsts ir izvēlējusies, piemēram, piedalīties kopējā ES drošības un aizsardzības politikā vai nē.

- Tas neveicinās lielāku Eiropas sašķeltību?

- Mēs jau tāpat esam sadalīti. Taču šādā gadījumā dalībvalstu iesaiste būs lielāka un nebūs dubultmorāles un mēģinājumu aizslēpties nacionālajās valstīs aiz Briseles muguras, sakot - Brisele man lika, lai gan patiesībā tā nelika neko, Briseles argumentu politiķi un birokrāti nevarēs izmantot kā aizsegu nespējai pamatot savu politiku. Eiropas Komisija taču patiesībā nevar uzspiest nevienu lietu, par kuru nevienojas valstu valdības.

«Vairāku ātrumu Eiropa» būs esošās situācijas leģitimizācija. No Latvijas viedokļa - mums būtu jābūt tuvāk centram, jo mūsu interesēs ir spēcīga, nevis vāja Eiropa, no otras puses - mazu valstu iesaiste un ciešāka integrācija lielās starptautiskās organizācijās - vai tās būtu NATO, ES, ANO vai citas - palielina mūsu suverenitāti, pilnveido mūsu iespējas, jo šīs organizācijas līdzsvaro spēkus pasaulē. Valstu intereses likt sevi pirmajā vietā, kā, piemēram, ASV prezidenta Donalda Trampa tēze «Amerika pirmajā vietā», liekas it kā pareiza, taču uzreiz rodas jautājums: ja tu pirmām kārtām domā par sevi, tad kurš domās par kopīgo pasaules telpu? Un mazām valstīm tas ir īpaši draudīgi.

- ES militārās sadarbības palielināšana kaut kādā mērā novērš draudīgo situāciju?

- Es skatos ar skepsi šajā sadarbības jomā, jo ļoti labi saprotu, kāpēc, piemēram, Vācija nevēlas palielināt militāros izdevumus: ja sabiedrība 40 gadus ir barota ar pacifismu, tad militāro izdevumu būtisku palielināšanu tā nevar viennozīmīgi un uzreiz akceptēt. Vēl viens būtisks aspekts - es ļoti ceru, ka aiz ES militārās sadarbības paplašināšanas lozunga neslēpjas tikai dažu ES dalībvalstu militārās rūpniecības intereses. Ja ES spēs šo aspektu gudri sabalansēt, atstājot vietu šai sadarbībā visu valstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, tad tas būtu pieņemami. Proti, ja grib sabalansēt militāro industriju, tad ir jāpasaka gan tas, kur ir vieta tādām valstīm kā Zviedrija, gan tādām valstīm kā Latvija, jo mēs taču neesam un negribam būt tikai kartupeļu audzētāji - mums ir iespēja attīstīties gan kiberlaukā, gan dronu tehnoloģijās, gan citur. Un vēl - neuzlieciet ar šo ES militāro sadarbību atsevišķu valstu rūpniecības protekcionismu - nevajag pirkt kādas ES valsts ieročus, ja citas valsts ieroči ir labāki.

- «Jauno» un «veco» valstu Eiropa - tā būs realitāte?

- Tā ir retorika, kurai vispār nepiekrītu. Nevienai valstij ES ietvaros nav vairāk tiesību tikai tāpēc, ka tā ir bijusi starp ES dibinātājvalstīm un parakstījusi Romas līgumu pirms 60 gadiem. Tikai tāpēc, ka esam «jauni», mums nav jāatkāpjas no savām interesēm. Šeit mums ļoti sakrīt intereses ar citām Ziemeļvalstīm. Domāju, ka nākotnē mums būtu ļoti labas sadarbības iespējas nosacītā Hanzas savienībā - starp valstīm, kas atrodas ap Baltijas jūru.

- Jūs aicināt uz ES decentralizāciju?

- Nē. Bet es esmu reālists. Paskaidrošu sīkāk. Mana hipotēze ir, ka mēs kā Rietumu sabiedrība saskaramies ar trim fragmentācijas virzieniem: politisko, ekonomisko un identitātes fragmentāciju. Ekonomiskā fragmentācija ir saistīta ar tā dēvēto robotikas revolūciju, jo digitālo procesu attīstības rezultātā cilvēki zaudē un zaudēs darbu - to klātbūtne kļūst nepieciešama arvien mazāk. Tas pastiprina sociālo spriedzi: ko mēs darīsim ar šiem cilvēkiem? Kur radīsim viņiem darba vietas? Tas veicina sociālo spriedzi, jo cilvēks vairs Rietumu pasaulē nejūtas drošs par nākotni. Pateicoties tehnoloģiskajai revolūcijai, mēs tagad dekonstruējam to, ko bijām salīmējuši kopā, sākot ar 16. gadsimta sākumu. Agrāk vajadzēja vienu, divas ziņu aģentūras, lai pasaulē cilvēki lasītu vienu un to pašu, vienota informācijas telpa nācijas vienoja, tagad informācijas telpa - facebook, tviteri, blogi - fragmentē un sadala sabiedrību. Tātad paralēli sociālai nedrošībai pievienojas identitātes nedrošība. Un te ir sekas: Brexit, kataloņi, skoti, populisms, Tramps... Eiropas Savienībai ir jārēķinās ar fragmentācijas sekām. Taču mums kā Eiropas Parlamenta deputātiem jāparāda, ka šajā sadalītības situācijā Eiropas Savienībai ir pievienotā vērtība, ka Latvija kā nacionāla valsts var atrisināt 60% problēmu, bet kā ES sastāvdaļa - 75%. Tas ir pietiekami, lai cilvēki atbalstītu ES, un to var panākt ar manis pieminēto metodi: vienoties ES ietvaros par kopīgajām politikām, kas atrisina vairāku valstu problēmas sadarbojoties.