Kurp virzās mūsu valsts, un kā sasniegt arvien augstāku attīstību? Pie Latvijas stūres esošo amatpersonu viedokļi šajā jautājumā atšķiras, secina 6K. Valsts prezidents Raimonds Vējonis norāda, ka Latvijā trūkst izlēmīgas rīcības un pastāv nepilnības tiesiskajā vidē, kas savukārt atspoguļojas faktiskajā investīciju apjoma lejupslīdē, uzņēmēju un investoru skepsē, kā arī zemajos valsts starptautiskās konkurētspējas reitingos.
Runājot par to, kā valstī sasniegt augstāku dzīves līmeni, valdības locekļi pieturas pie Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam ietvertajām prioritātēm - tautsaimniecības izaugsmes sadaļā tās ir izcila uzņēmējdarbības vide, energoefektivitāte un enerģijas ražošana, augstražīga un eksportspējīga rūpniecība, kā arī attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība. Tomēr individuālais redzējums par galvenajiem virzieniem atšķiras
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka galvenie rīcības virzieni tautsaimniecības attīstībai ir investīciju piesaiste, dabas resursu efektīva izmantošana, tautsaimniecību stiprinoša enerģētikas politikas īstenošana, nodokļu politikas pārskatīšana un ēnu ekonomikas mazināšana.
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) pauž viedokli, ka mazas ekonomikas būtiskākais izaugsmes dzinējspēks ir eksports un tāpēc Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējas lielā mērā saistītas ar nozaru eksportspējas stiprināšanu: «Latvijā tā ir kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība, transporta un tranzīta pakalpojumu nozare, kā arī ķīmiskā un farmācijas rūpniecība. Pēdējos gados strauji attīstās augsto tehnoloģiju nozares.» Arī finanšu ministre Dana ReiznieceOzola (ZZS) uzskata, ka tautsaimniecības attīstības pamatā ir ražošanas apjomu palielināšana nozarēs, kuru attīstībai Latvijā ir dabiski priekšnosacījumi - kokrūpniecībā, farmācijā un pārtikas pārstrādē.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) domām, prioritārās nozares ir lauksaimniecības produktu pārstrāde, mašīnbūve, kokrūpniecība un informācijas tehnoloģijas.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) konkrētus attīstības virzienus nenosauc, tomēr uzsver, ka valsts labklājības pamatā ir sociāli atbildīga tirgus ekonomika, savukārt tautsaimniecības virzītājspēks ir godīga konkurence un vienādi nosacījumi visiem tirgus dalībniekiem. J. Reirs piemin arī diezgan utopisko «nodokļu politiku, kas samazina nodokļu slogu darbaspēkam un vienlaikus veicina ekonomikas izaugsmi».
Uzlabojumus nesagaida
«Valsts ekonomiskās attīstības mērķis nav noteiktu makroekonomisku rādītāju sasniegšana, bet pieaugoša labuma sniegšana valsts iedzīvotājiem,» tā jau pirms desmit gadiem tika noteikts Ekonomikas ministrijas veidotajās Latvijas tautsaimniecības attīstības vadlīnijās. Šo uzskatu savos izteikumos kultivē arī pie varas esošie politiķi. Tikmēr nozaru pārstāvji bieži vien ir kardināli pretējās domās. Vēl vairāk - vairāki ievērojami uzņēmumi, kas bija gan lieli nodokļu maksātāji, gan darba devēji, pēdējos gados pārceļ savas ražotnes ārpus Latvijas. To vidū arī tādi, kas pārstāv valsts tautsaimniecības attīstībai būtiskas jomas, uz ko cerības liek vadošās amatpersonas.
Būvniecības materiālu ražotāja Cemex vadība atzina, ka šeit saražotā produkcija vairs nespējot būt konkurētspējīga; daļu ražošanas ārpus Latvijas pārcēlis arī viens no iepriekš lielākajiem alus ražotājiem Aldaris; citas valstis savu jauno ražotņu atvēršanai izvēlējušās arī tādas vietējas izcelsmes kompānijas kā Valmieras stikla šķiedra un Latvijas finieris.
Ražošanas apjomus Latvijā plāno samazināt arī 16. lielākais uzņēmums Severstal Distribution. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs biznesa portālam rus.db.lv kā iemeslu minēja valsts pieaugošo spiedienu uz uzņēmējdarbību: «Valdība sevi neredz kā nacionālā biznesa partneri. Nodokļi aug, tiek ieviesti jauni maksājumi, elektroenerģija sadārdzinās - rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst nerentabla.»
Uz to, ka Latvijas ekonomika stagnē, aģentūrai LETA norādījis arī Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. Viņš ir satraukts par pēdējos divos gados vērojamo zemo ekonomisko aktivitāti Latvijā, kā arī par to, ka valsts ekonomikas struktūra esot ļoti atkarīga no ārējām subsīdijām: «2016. gadā dzīvojām ar domu, ka 2017. gadā atvērsies struktūrfondi un beidzot būs ekonomiskā aktivitāte. Celtniecība bija un joprojām ir 2008. gada dziļākās krīzes līmenī. Tas ir briesmīgi. Tā ir milzīga nozare. Kas būs 2020., 2021. gadā, kad beigsies struktūrfondi un jaunu subsīdiju nebūs?»
Investori izgaismo vājās vietas
Aizvadītā gada nogalē izskanēja ziņas, ka Latvijā samazinās arī kopējais tiešo investīciju apjoms uzņēmumu pamatkapitālos. Precīzāk - 2014. gadā tie bija 120 miljoni, 2015. gadā vien 85 miljoni eiro. Pēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā bijušā izpilddirektora Ģirta Greiškalna domām, galvenie iemesli ir nesakārtotā uzņēmējdarbības vide un tiesu sistēma, kvalificēta darbaspēka pieejamības trūkums, kā arī problēmas normatīvo aktu piemērošanā un apstāklī, ka valsts un pašvaldību iestādes bieži vien darbojas nevis kā pakalpojumu sniedzēji, bet kā uzraugošas un represīvas struktūras.
«Svarīgākais, lai investoriem būtu ticība valsts pārvaldei, ka tā vēlas panākt uzlabojumus. Ir nepieciešama politiskā griba un apņēmība paveikt konkrētus darbus, lai tiktu īstenotas valsts attīstībai nepieciešamās strukturālās reformas,» tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja Zlata ElksniņaZaščirinska. Viņas vadībā, uzklausot investorus, sagatavotas detalizētas rekomendācijas par tādām jomām kā demogrāfija un darbaspēka pieejamība, valsts ilgtermiņa attīstības vīzijas nepieciešamība, uzticamība tiesu varai un nodokļu sistēmas prognozējamība.
R. Vējonis atbildēja, ka ir aicinājis Saeimu pilnveidot likumdošanas procesu un uzlabot likumu kvalitāti un ka viņa rosinātās idejas «varētu nest tūlītēju pienesumu tiesiskās vides noteiktības uzlabošanā». Viņš arī atzina: «Liels izaicinājums Latvijas ekonomikai nākotnē būs nākamais Eiropas Savienības daudzgadu budžets, jo nav skaidrības par tā apmēru un pieejamo resursu daudzumu Latvijai. Tādēļ nedrīkst vilcināties un jau šobrīd ir jāpieņem lēmumi par maksimāli labvēlīgas tiesiskās vides un uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu, lai piesaistītu iespējami vairāk vietējo un ārvalstu investīciju, tādējādi nodrošinot Latvijas tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā.»
Svarīgākais - uzņēmēju motivēšana
«Kāds ir mūsu redzējums par Latviju pēc desmit gadiem? Vai esam tranzītvalsts? Tilts starp Austrumiem un Rietumiem? Vai esam industriāla valsts, līdzīgi Vācijai? Vai esam eLatvija, līdzīgi Igaunijai? Vai varbūt esam reģionālais finanšu un darījumu centrs, līdzīgi Honkongai un Singapūrai? Vai arī zemnieku un viensētu valsts, kā tas bija Ulmaņlaikos? Nosakot valsts stratēģisko attīstības virzienu un koncentrējoties uz to, ir iespējams panākt, ka ekonomika beidz stagnēt un sāk attīstīties,» uzsver bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Ekonomikas ministrs A. Ašeradens atzīst, ka valstī jānotiek tautsaimniecības struktūras pārmaiņām: «Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir jauno konkurētspējas priekšrocību veidošana, kas ir saistīts ar ieguldījumiem jaunākajās tehnoloģijās, inovācijās, pētniecībā, cilvēkkapitālā, t.i., resursu efektīvu piesaisti un pārdali, kam nepieciešams ekonomikā iesaistīt uzvedības maiņu. Transformācijas procesa galvenais īstenotājs ir uzņēmējs - viņš pieņem lēmumu modernizēt ražošanu vai pārvietot resursus uz citu nozari. Tāpēc uzņēmēju motivācijas veicināšana ir politikas galvenais mērķis.».