Par nodokļu politiku, attiecībām ar Zaļo un zemnieku savienību, ministru darba izvērtējumu un valsts nākotni saruna ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).
- Jūsu lēmums apturēt izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā, aicinot noteikt, ka mikrouzņēmumu nodoklis būs 15%, bet pagaidām nebūs jāmaksā sociālās iemaksas no minimālās algas par darbiniekiem, neraugoties uz to, vai viņi attiecīgajā periodā saņem atalgojumu vai nē, ir izraisījis iebildumus no Vienotības, gan arī citiem. Cik pamatoti ir šie iebildumi?
- Rosinot izmaiņas, es vadījos no pašvaldību vadītāju ieteikumiem, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktajām uzņēmēju aptaujām, lai no nākamā gada iecerētais mikrouzņēmumu regulējums neizraisītu neatgriezeniskas sekas Latvijas uzņēmējdarbības vidē, nenotiktu darbinieku masveida atlaišanas. Manis piedāvātais variants ir kompromiss, kas pagaidām apmierina uzņēmējdarbības vidi, protams, ja vien šī vide darbojas pēc solīdiem principiem, nevis izvēlas mikrouzņēmumu statusu, lai apietu nodokļus.
Situācija ar mikrouzņēmumu nodokli izgaismo vēl vienu problēmu, kas Latvijā ir izvērtusies dramatiska, - tā ir milzīgā nevienlīdzība starp Rīgu un laukiem - gan sociālajā, gan uzņēmējdarbības jomā. Faktiski ir ļoti grūti izdot vispārīgus likumus, kas derētu visiem pilnīgi vienādi visā Latvijas teritorijā. Es izšķīros par mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņu apturēšanu tieši tāpēc, ka saņēmu ļoti satraucošu informāciju no reģioniem, zemniekiem, kas notiktu, ja likuma izmaiņas stātos spēkā.
- Jums neuzprasās vispārīgs secinājums, ka Latvijā ir uzņēmējdarbību bremzējoša nodokļu politika?
- Kopumā - ne. Man kā medusmaize bija Igaunijas premjera atbilde uz manu jautājumu par izplatīto stāstu, ka Igaunijā ir nesalīdzināmi labāka uzņēmējdarbības vide un nodokļu politika, tāpēc visi Latvijas uzņēmēji reģistrēšot savu darbību Igaunijā. Igaunijas premjers teica, ka Igaunijā tieši tāpat uzņēmēji izsakās par Latviju, kur esot daudz labāka vide viņu skatījumā.
Jāpiekrīt, ka zināma nestabilitāte tomēr ir. Tāpēc esam uzlikuši sev, valdībai, ļoti augstu latiņu - 2017. gada 1. aprīlī jābūt jaunajām nodokļu politikas nostādnēm. Un pēc tam - piecus gadus nekādu nodokļu izmaiņu. Jātiek ar to galā, jāpanāk, lai uzņēmējdarbības vide būtu prognozējama, lai gan bieži vien ne jau nodokļi ir tie, kas visu nosaka: maksātnespējas jautājumi, tiesu darbība, profesionālās izglītības un darbaspēka pieejamības jautājumi ir faktori, kas ietekmē uzņēmējus un viņu sekmīgu darbību. Labs piemērs, tam, kas tiek gaidīts no Latvijas, lai šeit būtu investīcijas, bija nesen Liepājā, kur dāņu uzņēmēji negāja viss skatīties jauno industriālo teritoriju ostā, bet gan kā pirmo objektu vēlējās redzēt profesionālās izglītības centru. Lai redzētu, vai šeit tiek sagatavoti atbilstoši darbinieki. Jo ir arī negatīvie piemēri - kad no trim tūkstošiem bezdarbnieku vajadzēja aizpildīt 12 metinātāju vakances, to nespēja nokomplektēt.
- Paliekot pie izglītības tēmas - jūs pēdējā laikā esat izteicies visai nepopulāri, norādot, ka izglītības, skolu sistēma nevarēs pastāvēt esošajā variantā, tai nāksies saspiesties un koncentrēties. Izglītības ministra Kārļa Šadurska darbības liecina par sistemātisku pieeju izglītības sistēmas reformēšanā?
- Par izglītības sistēmas reformu plānu mēs esam vienojušies. Pirmais etaps - pacelt algas - ir pats vienkāršākais, lai gan arī šeit bija domstarpības. Otrs etaps ir skolu tīkla optimizācija, vienlaikus ceļot izglītības kvalitāti. Jaunākais OECD pētījums par izglītības sistēmas kvalitāti liecina, ka vēl jau esam līmenī, bet atšķirība skolēnu zināšanās un mācību kvalitātē starp reģiona skolām un Rīgas centra skolām ir ļoti liela. Jājautā vecākiem, vai viņi vēlas, lai bērnam, beidzot skolu, ir iespējas izvēlēties vai viņam jāmeklē ceļš dzīvē, apzinoties, ka nav ieguvis ne zināšanas, ne prasmes? Diemžēl visas skolas Latvijā nesniedz konkurētspējīgu izglītību, un par to ir jādomā, samazinot skolu skaitu. Skola nevar būt vienkārši sociālā iestāde, galvenā ir izglītojošā funkcija, skolas dotās zināšanas.
Skolu skaita samazināšana būs jāveic. Vai ministrs varēs to veikt, tas ir jautājums. Drosmes viņam pietiek... Taču algu sistēmas sakārtošana parādīja, ka komunikācijai ir ļoti liela nozīme, pirms kaut ko dari, vajag padomāt, kā par to runāt.
- Izglītības ministrs gan gluži otrādi - ik pa brīdim kaitina nozari un skolēnu vecākus, te piedāvājot mācību gadu pagarināt, te no sešu gadu vecuma obligāti skolā sūtīt. Jūs piekrītat šādam komunikācijas stilam?
- Nesaprotu, kāpēc tas vajadzīgs.
- Esat ministram uz to norādījis?
- Jā, vairākkārt. Arī jautājumu par 1,7 miljoniem eiro, kas ministrijas kļūdas dēļ netika novirzīti skolotāju algām, esam izrunājuši. Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrībai es jau paskaidroju, ka nekādas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par 1,7 miljonu eiro likteni veidot nevajag, šeit ir vienkārši situācija, ka Finanšu ministrija pēc savas saprašanas ir rīkojusies ar to naudu, kuras izlietojumu nav spējusi pamatot IZM.
Es savu premjera darbu ļoti vēršu uz to, lai runātu ar katru ministru. Ļoti labi zinu, ko dara katrs ministrs, piemēram, veselības ministre Anda Čakša, es ļoti labi zinu, kādas ir Šadurska problēmas. Ja tās traucēs iet tālāk, tad, protams, var notikt tā, kā ar Gunti Belēviču...
- Redzat simptomus, ka kāds ministrs var vēl zaudēt amatu, kā tas notika ar Belēviču?
- Esam pārlikuši ministru darbības izvērtējuma termiņus. Veselības ministres gadījumā tas ir pat objektīvi, ka reformas neiet tik strauji, cik gribētos, arī citiem ministriem ir objektīvi faktori, bet uz jauno gadu būs sarunas ar katru ministru. Ja būs redzams, ka ir klaja neizdarība, tad vērtējums būs skarbs.
- Ar veselības ministres Andas Čakšas darbu esat apmierināts?
- Jā. Čakšas kundzei ir laba pieredze medicīnas iestāžu vadībā, viņa labi pārzina sistēmu, un ar viņu ir viegli strādāt. Viņa atšķirībā no Belēviča nāk no nozares, un lai arī Čakšai kā ministrei ir arī strīdi ar sistēmu, bet tie ir argumentēti - gan ar ģimenes ārstiem, gan reģionu slimnīcām.
- Šobrīd ir skandāls ar e-veselības projektu, kur ieguldīta milzu nauda, un valstij var nākt ciest zaudējumus.
- Esmu ministrei teicis - nekautrējies, varbūt šeit ir darbs prokuratūrai. Tomēr ir izdevies kaut kā galus savilkt kopā. Taču es turos pie nostājas, ka nauda nav vienīgā Latvijas veselības sistēmas problēma. Vairāk naudas ir jādod sakārtotai sistēmai, un pagaidām veselības aprūpē tādas nav.
- Jūsuprāt, veselības aprūpes sistēma ir sabrukusi?
- Nē, Latvijas veselības aprūpes sistēma ir ļoti tālu no sabrukuma. Līdzīgi kā izglītības sistēmā - ir vājās skolas, bet spēcīgās skolas ir ļoti labā līmenī. Veselības aprūpes sistēmā ir līdzīgi: Latvijā ir izbūvētas izcilas reģionu slimnīcas - Valmiera, Jēkabpils, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, nupat Stradiņiem un Austrumu slimnīcai ir arī jādabū sava investīciju deva attīstībai. Taču nav jau vairs jāpieturas pie tā, ka slimnīcām jābūt katrā ciemā. Es domāju, ka tagad cilvēki paši izvēlēsies to iestādi, kur ir labāka veselības aprūpe, nevis turēsies pie sistēmas, lai tikai būtu tuvāk. Ambīciju dēļ turēties pie sava katrā vietā, sak, mums vēl trīs labi ārsti palikuši, - tā nesanāks.
- Kāda ir jūsu prognoze par vispārējo ekonomisko attīstību Latvijā? Vai cilvēku skaita sarukums, ekonomikas centralizācija neliek domāt, ka Latvijas ekonomikas stāvoklis ir ļoti bēdīgs?
- Nav tik traki. Protams, ievilkt uzņēmējus reģionos kļūst aizvien grūtāk. Galvenokārt tāpēc, ka tas ir apburtais loks: nav cilvēku, nav darbaspēka, nav iespējas attīstīt uzņēmējdarbību. Bet kļūstam aizvien mobilāki un kompaktāki - piemēram, Kuldīgā ir atrasta niša IT jomā - cilvēki var tur dzīvot, bet strādāt attālināti. Valmiera dzīvo savu dzīvi, pateicoties saglabātajai rūpniecībai. Cēsis ir lieliska kultūras vide, bet pārsvarā tur dzīvojošie strādā Rīgā. Ventspilij savukārt drīz pat varētu sākt trūkt darbaspēka.
Situācija nav tik slikta, bet kvalificēta darbaspēka trūkums varētu kļūt par lielu problēmu. Jo mums ir daudz cilvēku, kas, beidzot skolu, nemāk neko, bet pieprasījums pēc tādiem katru dienu samazinās. Kā mainīt cilvēku domāšanu un panākt, lai viņi saprastu, ka jāceļ sava vērtība darba tirgū? Pagaidām šķiet, ka daudziem vienkārši ir vieglāk nozākāt premjeru un valdību, nevis domāt par savu kvalifikāciju un nākotni.
- Jūsu zākāšana jau vairāk saistās ar valdības lēmumiem, kas draud palielināt preču un pakalpojumu cenas. Piemēram, jautājumā par OIK komponentes palielināšanu mazajam biznesam, lai kompensētu zaudējumus lielajiem ražotājiem...
- Manuprāt, visi tie, kuri savulaik tirgoja licences zaļās enerģijas komponentes ražošanai, būtu jāsauc pie atbildības. Tajā brīdī aiz lozunga - nost no Krievijas gāzes adatas, tagad dzīvosim zaļi - tika paslēptas savtīgas biznesa intereses, par ko visi tagad maksā. Mana valdība sākās ar dienu, kad atnāca lielie Latvijas uzņēmumi Brocēnu cements, Valmieras stiklašķiedras rūpnīca, Latvijas finieris un citi, kuri parādīja, ka viņiem jāvācas prom no Latvijas, jo šis OIK noēd viņu biznesu. Protams, valdība apņēmās šos OIK maksājumus mazināt, un mēs mēģināsim rast kompromisus, kas apmierinās lielāko daļu elektroenerģijas lietotāju.
- Vai jūs saņemat pietiekami lielu atbalstu no savas politiskās organizācijas - Zaļo un zemnieku savienības - savam darbam?
- Jā. Neslēpšu, mums šajā periodā ir bijušas dažas attiecību krīzītes, jo ZZS kā organizācija nekādi negribēja saprast, ka ir nokļuvusi vadošajā pozīcijā valdībā un tas paredz lielākas atbildības uzņemšanos. Bija periodi, kad ZZS bija neizpratne, ko daru es un valdība. Bet šīs kaites ir pārslimotas. ZZS, kas sastāv no četrām organizācijām, šobrīd ir panākusi sekmīgu savstarpējās komunikācijas modeli, arī attiecībās ar valdību. Es kā valdības vadītājs ļoti labi saprotos gan ar parlamentāro sekretāru Armandu Krauzi, gan ar ZZS frakcijas vadītāju Augustu Brigmani.
- Jaunu partiju veidot nevēlaties?
- Man nav nekādas vajadzības to darīt. Es jūtu savējo, ZZS, atbalstu. Teorētiskās problēmas ir drīzāk ideoloģiskas dabas - ZZS politikā ir tāds kā lāga lauku papus, kas par sliktām lietām runāt nemēdz, savukārt es no tām nevairos un piesaku reformas, sakot visu, ko domāju.
- Latvijas partijas vispār spēj adekvāti atbildēt uz sabiedrības gaidām?
- Uz sabiedrības gaidām neviena no esošajām partijām nevar atbildēt. Sabiedrības gaidas ir Kaimiņa retorika. Diemžēl. Mēs visi esam aizgājuši virsrakstu uztveres līmenī - visi izlasa virsrakstus un lozungus, bet tekstu un vēstījumu līdz galam izlasīt nevēlas. Jo skaļāks, ļaunāks virsraksts, jo krutāks vecis esi. Jo trāpīgāk nolamāsi premjeru vai ministru, jo vairāk tevi jāceļ saulītē. Tā nav tikai Latvijas problēma, tāda ir situācija arī citviet pasaulē. Dzīvojam frāžainības pasaulē, kur atvieglinām savu eksistenci, nolamājot citus.
- Jūs kā politiķis uzskatāt, ka jums ir šāda stila retorikai jāpielāgojas vai jāmēģina tā lauzt?
- Domāju, ka tie arī ir tie izaicinājumi, ko dēvējam par stratēģisko komunikāciju. Var stāstīt, ka krievi hibrīdkara ietvaros mums novada naratīvu* - Latvija ir neizdevusies, slikta valsts. Es teiktu, viņiem pat tas nav jādara, jo Latvijā šo naratīvu producējam paši. Bet tas ir ļoti bīstami, jo tā tiek apdraudēti valsts pamati, demokrātija. Uzskats - Latvija - neizdevusies valsts - ir iekšējais vēzis, kas saēd mūs pašus. Vai tam ir pretzāles? Pacietība un spēja vienoties, laikam gan. Jo es jau kā premjers varu aiziet, tā nebūs problēma, bet par to jau nav runa, runa ir par Latvijas valsts saglabāšanu un par to, ka mēs esam fantastiskākā, labākā valsts pasaulē. Mēs esam Eiropas Savienības daļa, kas mums dod milzīgas priekšrocības, mums ir tāda daba, kāda daudziem pat sapņos nav rādījusies. Manuprāt, jāizceļ vērtības, nevis jāatbild uz apsaukāšanos. Es sākotnēji ļoti pārdzīvoju apsaukāšanos, bet tagad esmu samierinājies.
- Gada nogalē varat pa teikt cilvēkiem, pacieties, drīz labāk(i) būs?
- Protams! Nākamais gads man galīgi nerādās drūms. Kas attiecas uz valdību, būs ļoti daudz darba, arī pie nodokļu sistēmas maiņas. Protams, daži nebūs par to laimīgi, jo laimīgi laikam visi būtu, ja varētu pateikt: jums nodokļi vairs nav jāmaksā. Neapšaubāmi, ka mums būs kā valdībai ne tikai jāpaskaidro, kāpēc nodokļi būs tādi vai šitādi, bet arī to, kā tie tiks izmantoti, īpaši izglītības un veselības sistēmā.
Jāņem vērā, ka šogad mēs bijām iekrituši bez Eiropas fondu bedrē, jau no pavasara, kas noveda, piemēram, celtniecību pie 27% apjoma krituma. Bet nākamajā gadā tiek atvērtas vairākas ES fondu programmas, kur būs ievērojami līdzekļi pašvaldībām, vismaz 40 skolām un lielajām slimnīcām. Rodas jautājums par jaudām un cenām, bet investīcijas parādīsies, un tas ķēdē atver nākamo investīciju piesaisti. Pašvaldībām tiks dota ļoti liela iespēja attīstīt industriālās teritorijas ražošanas piesaistei un attīstībai. Un es domāju, ka tas dos labu efektu. Varētu gan pietrūkt strādnieku celtniecībā, jo jau šobrīd Latvijā strādā ukraiņu viesstrādnieki. Bet šīs problēmas risināšana ir labāka perspektīva, nevis tādas problēmas risināšana, ka Latvijā nav darba un naudas.