Saruna ar Vienotības frakcijas Saeimas deputātu Dzintaru Zaķi par to, kā Vienotība no vadošās partijas, kas kontrolē visas galvenās ministrijas, nonāca līdz stāvoklim, kad jālasa pabiras, un kāda varētu būt gan jaunās valdības, gan mūsu politiskās vides nākotne.
– Kāds šobrīd ir jūsu politiskais statuss?
– Nevienā partijā šobrīd neesmu, bet esmu Vienotības frakcijas deputāts. Vienotībā ir vairāku partiju pārstāvniecība, tajā skaitā, Latgale, Jēkabpils, Tukums un citi.
– Vai jūs atbalstījāt spiediena izdarīšanu pret Straujumu, lai viņa atkāptos?
– Nekādā ziņā. Nekad neesmu bijis viena gājiena rīcības atbalstītājs. Vienmēr esmu teicis, ja kaut ko dara, tad kā šahā jāizrēķina vismaz vairāki gājieni uz priekšu. Kas attiecas uz spiedienu pret Straujumu, tad bija acīmredzami, ka A izdevās, bet, kas būs B, neviens nezināja.
– Jūs tur nepiedalījāties?
– Nekādā ziņā.
– Kas vainojams, ka Vienotība no vadošās partijas, kas kontrolēja visas galvenās ministrijas, nonākusi līdz situācijai, kad jālasa pabiras?
– Citus vainot nevar. Paši vien visā esam vainojami. Vājā iekšējā komunikācija, brīžiem nevēlēšanās runāt ar kolēģiem, saprast, kā kolēģi redz un saprot lietas, radīja gaisotni, ar kuru mēs vairs nevarējām būt tie, kas bijām iepriekš.
– Kurš tur pārkombinējās?
– Vārds pārkombinējās nav īsti vietā, jo, manuprāt, bija tieši otrādi – līdz galam netika izdomāts, kā viss notiks.
– Varbūt Solvita Āboltiņa pārāk paļāvās uz to, ka prezidents viņai it kā bija solījis šo nomināciju apmaiņā pret atbalstu prezidenta vēlēšanās?
– Šāds apstāklis noteikti nav par iemeslu esošajai situācijai. Es gribētu teikt, ka nevis pārkombinēšanās, kā jūs teicāt, bet gan tieši otrādi – nepietiekami enerģiska rīcība ir šī brīža īstais cēlonis. Par maz tika runāts ar kolēģiem. Gan frakcijā, gan ar koalīcijas partneriem. Par maz tika saskaņoti viedokļi un kopīgi veidoti plāni, kā virzīt lietas uz priekšu. Tā visa pietrūka, līdz ar ko rezultāts ir sliktāks nekā varēja būt.
– Sākotnējās Vienotības prasības bija ļoti augstas. Tieslietu un Satiksmes ministrija, kuras gan prasīja, bet izskatās, ka nedabūs.
– Dabūsim vai nedabūsim, rādīs laiks. Situācija var būt mainīga arī nākotnē. Es biju tas, kurš atbalstīja šādu pieeju. Man šķiet, ka gan autoceļu būvniecība, gan uzturēšana, gan reģionu sabiedriskie pārvadājumi ir reģionos realizējama politika un mūsu frakcijā ir daudzi cilvēki, kuri tieši pārstāv reģionus. Viņiem šie jautājumi ir saprotami un aktuāli, tāpēc mēs būtu gatavi par to uzņemties atbildību. Kā kompromisa variants izskanēja – ja Kučinska kungs spētu vienoties ar NA, ka notiek rokāde starp Ekonomikas ministriju un pašvaldību ministriju [VARAM], tad pasažieru pārvadājumus un ceļu segmentu varētu pārcelt no satiksmes uz reģionālo ministriju.
– Tātad jūs gribētu savās rokās VARAM?
– Jā, jo, ja skatās Vienotību un radniecīgās partijas, tad mums ir 30 pašvaldību vadītāji.
– Jūs VARAM labprāt iemainītu pret Ekonomikas ministriju?
– Jā, jo NA vienmēr ir sevi identificējuši kā nacionālo interešu aizstāvji, kuras bijušais ministrs savulaik privatizēja Latvijas gāzi, un tagad Zīles kungs varētu uzņemties atbildību par tā laika lēmumu sakārtošanu un gāzes tirgus atvēršanu. Nacionāla pieeja tur būtu ļoti noderīga.
– Šobrīd dienaskārtībā parādījies jautājums par vicepremjera amatu.
– Nedomāju, ka tur ir jārada jauns krēsls. Ja runājam par vicepremjera statusu, tā būtu esošo ministru kompetences paplašināšana. Jautājums, kura no jomām ir tik grūti risināma, ka ministram bez esošās kompetences grūti atrisināt visas problēmas. Man nekas tāds prātā nenāk. Varbūt drošības joma, bet arī šīs problēmas esošie ministri var risināt ar esošo kompetenci. Kas attiecas uz kaut kādu Eiropas lietu ministru, tad par to varbūt bija jēga runāt pirms prezidentūras, bet tagad tam vispār nav nekādas jēgas.
– Kas tad to visu bīda?
– Manuprāt, neviens to īsti nebīda, jo neesmu redzējis, ka šāds jautājums būtu uzlikts galdā kā tirgus objekts. Tas varbūt virmo gaisā, bet par to, vai šī ideja materializēsies, esmu skeptisks.
– Kad valdība tiks izveidota?
– Ja šajās dienās vēl netiks salikti punkti uz visiem jautājumiem, tad vēl ir nākamā nedēļa priekšā un finišs jau redzams.
– Cik šī valdība būs stabila? Vai neiezīmējas jau kādi zemūdens akmeņi?
– Svarīgi premjerministra kandidātam apzināties, lai neviens no partneriem netiktu pazemots un nāktu strādāt valdībā ar zināmu gandarījuma izjūtu un pārliecību, ka iecerēto izdosies izdarīt. Manuprāt, Kučinska kungam prasmju pietiek, lai šādu stabilu valdību izveidotu tuvāko nedēļu laikā. Kā attīstīsies politiskā vide vispār Latvijā, nav tikai no mums atkarīgs. Domāju, ka valdība būs spējīga strādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet jāsaprot, ka ir iespējami dažādi ārpolitiski pavērsieni, kas situāciju tik stabilu, kā tā ir šobrīd, nenoturēs.
– Vai Vienotībai ir izredzes atgūt dominējošo lomu uz Latvijas politiskās skatuves?
– Šajā Saeimā diez vai, bet nākamās vēlēšanas rādīs, kā attīstīsies situācija. Kā teica viens novērotājs, Vienotībai ir īpašas mutācijas spējas pārveidoties pirms katrām vēlēšanām. Ja šī spēja saglabāsies, tad iespējams, ka kaut kas jaudīgs vai vēl jaudīgāks, nekā bija, var izveidoties. Ja spēja tiks nozaudēta, tad perspektīva tik laba nebūs.
– Līdz Saeimas vēlēšanām vēl ir vairāk nekā divi gadi. Vai līdz tam ir iespējas parādīties jaunai partijai?
– Noteikti parādīsies. Mēģinājumi būs. Tukšas nišas ir divas. Viena ir liberālā niša, bet jāteic, ka liberālās idejas bija populāras līdz brīdim, kad parādījās bēgļu jautājums. Tajā brīdī daudzi līderi, kuri iepriekš bija pauduši liberālas idejas, sāka paust ļoti pretējas idejas. Līdz ar to, man šķiet, liberālai platformai Latvijā liela atbalsta, lai kvalitatīvi nostartētu vēlēšanās, nebūtu. Otra niša, kā šobrīd trūkst, ir partija ar vairāk pragmatisku, centrisku ievirzi.