Inese Vaidere: Valdības komandai vajadzīgs mērķtiecīgāks kapteinis

5. decembrī notiks partijas Vienotība kongress, kurā, citastarp, tiks izvērtēts arī valdības darbs. Savu vērtējumu par Vienotības politiku pēdējā laikā, par premjeres Laimdotas Straujumas darbību intervijā Neatkarīgajai sniedz Eiropas Parlamenta deputāte ekonomikas zinātņu doktore Inese Vaidere (Vienotība).

– Nupat pieņemts 2016. gada valsts budžets, kas uzņēmēju aprindās izpelnījies milzīgu kritiku, arī ekspertu vidē tiek norādīts, ka nav iespējams ģenerēt tādus jaunus nodokļu ieņēmumus, lai apmierinātu pieaugošā aizsardzības budžeta vajadzības. Kā vērtējat budžetu kā ekonomikas profesore?

– Esmu dzirdējusi ļoti pretrunīgus vērtējumus par 2016. gada budžetu un gribu norādīt tikai vienu: valsts budžets un valsts finanses ir lieta, ar kurām visi vienlīdz apmierināti un laimīgi nebūs nekad. Ir iedzīvotāju kategorijas, kurām šis budžets nav pieņemams, bet ir tādi, kuri visumā varētu par to nesūdzēties. Finanšu ministrijai vajadzēja līdzsvarot dažādu iedzīvotāju grupu intereses. Cits jautājums, vai ir izdevies pareizi komunicēt ar sabiedrību šajos jautājumos, un te nu jāsaka, ka dialogs ar interešu grupām, tajā skaitā uzņēmējiem, Finanšu ministrijai nav izdevies pietiekami savlaicīgs. Varbūt kavēja tas, ka gada sākumā finanšu ministram bija ļoti daudzi pienākumi saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Pirms nedēļas es sarīkoju diskusiju, kurā piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs, augstas FM amatpersonas, Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Man jāteic, ka pēc šīs diskusijas, kurā finanšu ministrs un ierēdņi sniedza detalizētu skaidrojumu par iecerēm, uzņēmēju sašutums mazinājās. Pieļauju, ka savlaicīgāks dialogs un skaidrojums sabiedrībai būtu atrisinājis daudzas problēmas. Domāju, ka nākamais solis būtu diskusija par to, kā uzņēmēju organizācijas vērtē nodokļu sistēmu kopumā Latvijā un ko kompleksi piedāvā tās izmaiņām.

– Kontekstā ar budžetu cilvēku sašutumu izraisa mazāk dialoga trūkums, bet vairāk fakts, ka būtiski palielināsies ministru algas laikā, kad skolotāji streiko un mediķi kaujas ar finanšu trūkumu...

– Latvijā ministru algas vienmēr bijušas vienas no zemākajām ES, lai gan mūsu valdība nav gluži tā sliktākā valdība ES. Vairākums ministru, vērtējot katru atsevišķi, ir savā nozarē ļoti kompetenti cilvēki.

– Un brīdis, lai palielinātu algas sev, ir ļoti piemērots?

– Tieši gribēju norādīt – brīdis ministru algu palielināšanai bija ļoti nepiemērots un komunikācijas nebija vispār. Ļoti dīvaini bija Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas izteikumi par to, ka viņa nebija informēta par tik lielu algu pielikumu. Kā gan komandas kapteinis, kādam jābūt premjeram, var nebūt informēts par lēmumiem, par kuriem koalīcijas partneri vienojušies?!

– Eiropā valdības tolerances trūkums pret sabiedrības viedokli ir norma?

– Jāteic, ka algas nekur netiek liktas uz balsojumu, to izlemj valdības un parlamenti. Referendumus par to Eiropā nerīko. Gan jāpiemin, ka smieklīgā kārtā galvenais oponents bija Ušakovs, kura gada ienākumi, ja nemaldos, ir ap 80 000.

– Kāds ir jūsu redzējums par Straujumas valdības dzīvotspēju? Vienotības līdere Solvita Āboltiņa ir ieminējusies, ka arī viņa varētu vadīt valdību.

– Sarunas par valdības krišanu ir kļuvušas ļoti intensīvas. Arī Vienotības ietekmīgākie politiķi runā, ka vairs nav jautājuma, vai kritīs valdība, bet gan – kad. Izveidojusies dīvaina situācijā – valdībā ir kopumā ļoti spēcīgi un kompetenti ministri, bet valdības vadītāja gan šķiet šajā postenī sevi izsmēlusi. Savulaik, kad Straujumas kundze sāka vadīt valdību, viņas kandidatūra bija kompromisa lēmums situācijā, kad prezidents noraidīja citus Vienotības piedāvātos pretendentus. Uzdevums bija – aizvadīt valdību godam līdz vēlēšanām. Šobrīd ir prasība pēc mērķtiecīgākas, aktīvākas, konsekventākas politikas, kur premjers ir kompetents pārvaldāmajās nozarēs, ar savu pamatotu viedokli. Dramatiskais Straujumas reitinga kritums liecina, ka viņa šīs sabiedrības gaidas neapmierina. Turklāt premjere arī pašu Vienotību ir nostādījusi ļoti sarežģītā situācijā: ko tad mums tagad aizstāvēt – Straujumu vai Matīsu? Vienotība Anriju Matīsu uzskatīja par ļoti labu, kompetentu un zinošu ministru. Pieļauju, ka viņš bija iemantojis nelabvēļus aprindās, kas ministra reformas un idejas uzskatīja par saviem biznesiem kaitīgiem. Šie cilvēki, iespējams, arī airBaltic sakarā, pauda savu viedokli, un tāpēc arī ministrs tika bez pamatojuma atlaists. Tā ir ļoti grūta situācija, jo ministrs tika atlaists, ignorējot jebkādus koalīcijas līguma nosacījumus. Es uzskatu, ka Matīsam būtu jāatgriežas valdībā, jo viņš ir viens no labākajiem un kompetentākajiem cilvēkiem valsts pārvaldē, kas izaudzis no ierēdņu vides un tapis arī par spožu politiķi.

Interesanti, ka man arī Briseles gaiteņos pēc valdības lēmumiem par airBaltic, pret kuriem Matīss bija iebildis, atklāti uzdeva jautājumu: kā jums tik ātri izdevās akceptēt valdībā lēmumus, kas nacionālajā aviokompānijā dod akcijas Kremļa ietekmes aģentam? Ļoti ceru, ka valdībai un Saeimai izdosies izvairīties no sadarbības ar investoru, kura reputācija ir tikusi apšaubīta, ka patiešām netiks pirktas Sukhoi lidmašīnas, naivi cerot, ka palīdzēs nekonkrēti līguma formulējumi. Šāda investora ielaišanu nacionālā aviokompānijā uzskatu par ļoti sliktu lēmumu.

Es uzskatu, ka šobrīd noteicošais valdības nākotnei ir tas, vai tai ir kapteinis ar mērķtiecīgu un stingru roku, kas var šo komandu vadīt. Manuprāt, ir svarīgi, lai Straujumas kundze izdara secinājumus par savu spēju šādi vadīt valdību. Misēkļi un kļūdas, kas saistīti gan airBaltic, gan Citadeli, gan Liepājas metalurgu, ir pārāk sāpīgi Latvijas ekonomikai.

– Kurš no Vienotības politiķiem būtu cienīgs ieņemt premjera amatu, veidojoties jaunai valdībai?

– Pēc definīcijas – premjera kandidāts ir partijas vadītājs. Solvitai Āboltiņai ir liela kompetence un spēja līdzsvarot dažādu grupu intereses partijā, saturot to kopā. Āboltiņa būtu piemērota valdības komandas kapteiņa amatam. Protams, viņai ir strauja daba un bijuši nesavaldīgi izteikumi par koalīcijas partneriem, kas liek uzdot jautājumu, vai viņai būtu pietiekams atbalsts no koalīcijas partneriem. Es domāju, ka piemērots būtu arī Jānis Reirs, kurš labi pārredz valdības darba laukumu. Perspektīvs kandidāts ir arī tagadējais partijas domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, vienīgi viņam pagaidām ir pašvaldības vadītāja, nevis valdības darba pieredze. Ir arī citi. Mūsu rezervistu soliņš ir garš.

– Valdības maiņa nevarētu nest kādus ģeopolitiskus riskus, mainoties, piemēram, koalīcijas partneriem?

– Domāju, ka diez vai vajadzētu mainīt koalīciju, jo tā ir baudījusi vēlētāju atbalstu kopumā.

– Vienotības reitings pēdējā laikā ir ļoti gājis uz leju, un, manuprāt, tas ir saistīts ne tikai ar ekonomiskiem jautājumiem un valdības darbu, bet arī ar Vienotības atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā. Vai atbalstāt savas partijas nostāju?

– Es teiktu, ka mana nostāja šajā jautājumā no partijas nostājas neatšķiras tik principiāli. Taču esmu pieradusi runāt atklātu valodu, bez Eiropas institūcijās pieņemtās politkorektuma miglas, tāpēc Eiropas līmenī esmu vērsusies gan pie Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera, gan Vācijas kancleres Angelas Merkeles, lai skaidrotu, kāpēc Latvijai kā mazai valstij nav iespējams integrēt lielas bēgļu plūsmas. Esmu skaidrojusi, ka Latvija okupācijas laikā ievērojami cietusi no ekonomiskās migrācijas un tai ļoti smagi nācies tikt galā ar tās sekām. Manuprāt, Latvijas valdība nav pietiekami izskaidrojusi, kāpēc mēs esam tik atturīgi pret obligātajām bēgļu kvotām vai lielām bēgļu masām. Latviešu cilvēki jau būtu gatavi palīdzēt simtiem cilvēku, kas tiešām ir kara upuri, ja tās ir ģimenes ar bērniem, bet, ja mēs redzam, ka patvēruma meklētāju vidū ir 80% vīriešu darbspējīgā vecumā, kuri ierodas Eiropā bez jebkādas kontroles, tad pret to jāizturas piesardzīgi. Vienotībai būtu nevis jāveido patētiski un asaraini videoklipi par to, ka bēgļi jāuzņem, bet jāizskaidro, ko mēs darām, lai patvēruma meklētāju un ekonomisko migrantu plūsmas kļūtu vadāmas. Nedrīkst būt kā Zviedrijā, kur brīdī, kad 14 000 patvēruma meklētāju tiek atteikts bēgļa statuss, viņi vienkārši pazūd no atbildīgo iestāžu redzesloka. Latvijai nebūtu jākļūst par to lielo ES dalībvalstu – Vācijas vai Zviedrijas – ķīlnieci, kuras savulaik plaši atvēra durvis migrantiem, bet tagad nespēj tikt galā ar cilvēku plūsmām un grib pavēlošā formā iesaistīt mūs savu problēmu risinājumā. Ja viņi vēlas mūsu palīdzību, tad jāņem vērā arī mūsu valsts viedoklis. Pēc Parīzes teroraktiem Francija ir lūgusi arī Latvijas palīdzību, un mēs līdzīgi kā citas ES valstis arī esam gatavi palīdzēt. Taču šī palīdzība tiek lūgta, rēķinoties ar mūsu iespējām un viedokli. Savukārt bēgļu jautājumā ir pārāk daudz komandu un uzspiestas nostājas gan no ietekmīgām ES dalībvalstīm, gan Eiropas Komisijas vadības. Tas izraisa cilvēku neapmierinātību, un Vienotībai kā vadošajai partijai bija jāspēj izskaidrot savu pozīciju gan cilvēkiem, gan ES struktūrās. Vai tas ir izdevies? Acīmredzot ne vienmēr.

– Jūs darbojaties kā Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas locekle. Kādas būs nākamā gada ES budžeta prioritātes?

– Jā, mums šogad ir izdevies akceptēt Eiropas Savienības 2016. gada budžetu, un mūsu darbs pat ir ticis slavēts, jo ir izdevies panākt izdevumu palielinājumu būtiskās budžeta pozīcijās un panākt kompromisu ar dalībvalstīm par iemaksu lielumu. Ir nedaudz palielinājies dalībvalstu iemaksu apjoms ES budžetā, bet tas ir saistīts ar ļoti nozīmīgu programmu realizāciju, pirmkārt, ES ārējo robežu apsardzi, aģentūras Frontex kapacitātes un pilnvaru palielināšanu, kas atbild par robežu apsardzi un nelegālās migrācijas ierobežošanu. Es esmu uzsvērusi – nav taisnīga sistēma, ka robeža jāsargā tikai tām dalībvalstīm, kurām ir šī ārējā robeža. Šeit būtu jāizvērš plašāka sadarbība, lai kopīgi sargātu gan ES austrumu, gan dienvidu robežu. Itālija un Grieķija jau sen sūdzējās par nespēju kontrolēt migrantu plūsmas, bet tas netika ņemts vērā Eiropas institūcijās, un tagad mēs cīnāmies ar smagām sekām.

Esmu gandarīta, ka 500 miljoni ir piešķirti zemniekiem, galvenokārt piensaimniekiem, lai risinātu problēmas, kas radušās Krievijas embargo dēļ. Esmu gandarīta, ka turpināsies atbalsts jaunatnes nodarbinātībai, ir palielināts līdzekļu apjoms izglītībai un zinātnei, arī maziem un vidējiem uzņēmējiem. Bet kopumā jāteic, ka ES budžetam jāveic reforma, lai vairāk līdzekļu tiktu kopīgi veicamiem uzdevumiem, tajā skaitā robežapsardzei.

– Šobrīd jau tiešām ES mēģina risināt robežapsardzes un migrācijas plūsmu kontroles jautājumus, piešķirot lielu naudu – trīs miljardus eiro Turcijai. Tas ir pareizs risinājums, jūsuprāt?

– Es uzskatu, ka šie līdzekļi bija jāpiešķir Turcijai, jo tā jau nodemonstrēja ES, kādu ļaunumu var radīt tas, ja tā brīvāk palaiž savu robežu apsardzi un ielaiž nekontrolētas ļaužu masas Eiropā. Citas iespējas vienkārši nav. To, ka Turcija ir nopietni uztvērusi savu uzdevumu, liecina pēdējā laika notikumi, kad arestēti jau 1300 migrantu, kuru nodomi varētu nebūt gluži tīri. No ES šie lēmumi par sadarbību bēgļu jautājumos prasa vēl citas piekāpšanās – intensificēt Turcijas iestāšanās sarunas, tiks arī nodrošināts atvieglots vīzu režīms Turcijas pilsoņiem ar ES. Eiropai ir ļoti būtisks Turcijas atbalsts tā sauktās Islāma valsts draudu un terorisma mazināšanā. Gribētu piebilst, ka apzināti, tāpat kā BBC un vācu ziņās, lietoju terminu Islāma valsts, jo pie mums kultivētais Daesh, manuprāt, ir pārspīlēta politkorektuma izpausme, ko mēģina popularizēt galvenokārt tie, kuri Islāma valsti nekādi negrib saistīt ar islāma reliģiju.

– Turcija šobrīd ir ļoti nopietnā konfliktsituācijā ar Krieviju notriektās kara lidmašīnas dēļ.

– Būtu jau gribējies, lai konflikts tiktu noregulēts diplomātiskā ceļā. Taču Turcija ir valsts ar lielu pašcieņu, kā nekā tai ir 10. lielākā armija pasaulē, un tā acīmredzami nav vēlējusies paciest savu aizrādījumu ignorēšanu par gaisa telpas vairākkārtēju pārkāpšanu no Krievijas puses. Krievija, iespējams, nebija gaidījusi šādu Turcijas rīcību, un man šķiet pat smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski, dažādi Kremļa attaisnojumi, kā arī «sankcijas» pret Turciju, no kurām cietīs paši nabaga krievi. Nu uz kurieni tad viņi dosies atpūsties un ko vilks mugurā? Uz Krimu, kur nav elektrības? Eiropa jau kļuvusi krieviem par dārgu, jo rubļa kurss ir dramatiski krities.

– Kā pēdējo notikumu kontekstā attīstīsies ES attiecības ar Krieviju?

– Sarežģīts jautājums. Francija gribētu veidot koalīciju ar Krieviju cīņā pret Islāma valsts teroristiem. Turpretī Baltijas valstīm šāda koalīcija nebūtu pieņemama, ņemot vērā Krievijas rīcību Ukrainā. Es uzskatu, ka Krievija ir neuzticams partneris cīņā ar Islāma valsti, jo Sīrijā tā cīnās galvenokārt ar Asada opozīciju. Manuprāt, Krievijai vispirms jāpierāda, ka tā spēj pildīt starptautiskās vienošanās, un tikai tad tā varētu pretendēt būt par ES partneri dažādās operācijās.

Kas attiecas uz ES sankciju mīkstināšanu pret Krieviju, tad te daži individuāli signāli ir bijuši – Junkers bija izteicies, ka vēlas redzēt Krieviju kā noderīgu partneri, arī daži Vācijas kolēģi izsakās par labu sankciju mīkstināšanai. Bet tā nav Eiropas Parlamenta vairākuma nostāja.

– Šobrīd Parīzē norisinās kārtējā klimata pārmaiņu konference. Vai un kā tās lēmumi var ietekmēt ES un Latviju?

– Eiropas Savienība vienmēr ir bijusi pasaules flagmanis cīņā ar vides piesārņojumu, un tāpēc ir būtiski panākt visaptverošu vienošanos ar citām pasaules valstīm par tā ierobežošanu. Ķīna, Indija, Brazīlija, Krievija, ES un ASV ir lielākās vides piesārņotājas pasaulē, un vienai pašai ES ierobežot CO2 izmešu kvotas un veikt dekarbonizāciju nozīmētu ierobežot savu konkurētspēju citu pasaules ekonomiku vidū. Ķīnā situācija jau ir traģiska vides jomā, un es domāju, ka tas būtu vēsturisks lēmums – panākt kopīgu pasaules ekonomikas līderu vienošanos, ka nav pieļaujama kopējās vidējās temperatūras palielināšanās 100 gadu periodā lielāka nekā par + 2 grādiem, jo daudzi zinātnieki uzskata, ka cilvēku rūpnieciskā darbība ietekmē klimata pārmaiņas. ES arī ir videi draudzīgas tehnoloģijas, kuras piedāvāt citām pasaules valstīm, tāpēc šis jautājums ir vēl jo būtiskāks ES ekonomikas progresa veicināšanā, pārdodot jaunākās tehnoloģijas, piemēram, saules enerģijas izmantošanā.