«Lai stiprinās Latvijas un Uzbekistānas draudzība un sadarbība!» – šādi milzu plakāti sagaidīja Latvijas delegāciju ceļā no Taškentas lidostas.
Tukšās ielas un drošībnieki uz ielām liecināja, ka Latvijas 120 pārstāvju delegācija, kuru vadīja Valsts prezidents Andris Bērziņš un pavadīja pieci ministri – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kultūras ministre Dace Melbārde, satiksmes ministrs Anrijs Matīss –, šeit ir ļoti cienījama viesa statusā. Bet Austrumos viesis nozīmē visu – tas tiek sagaidīts ar lepni klātiem galdiem, vadāts pa labākajām apskates vietām un lutināts ar glaimojošiem vārdiem. Uzbekistānā Latvijas pārstāvji to visu saņēma godam. Ne velti Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova kopīgajā preses brīfingā Andris Bērziņš abu valstu attiecības raksturoja kā lieliskas.
Austrumos nav pieņemts uzdot jautājumus preses konferencēs, bet valstu vadītājiem ir izcila izpratne par to, kas būs galvenais žurnālistu jautājums. Šo spēju apsteigt žurnālistu jautājumus nodemonstrēja Uzbekistānas prezidents, ārpus oficiālā paziņojuma teksta atbildot uz ļoti būtisko jautājumu par attieksmi pret notikumiem Ukrainā. Karimovs nodevēja par nepieņemamiem tos asiņainos notikumus, kas notiek Ukrainas austrumos, iestājās par vienotu Ukrainu un izteica pārliecību, ka Ukrainas vēlētāji, kas nule ievēlējuši prezidentu, ir apliecinājuši tautas vēlmi pēc vienotas valsts, miera un stabilitātes.
Zīmīgi šie Uzbekistānas prezidenta vārdi ir tāpēc, ka demonstrē ievērojamu šīs NVS valsts pozīcijas atšķirību no oficiālās Krievijas. Austrumnieciski diplomātiskā maniere, kādā Karimovs izteica savu neatkarību no Krievijas pozīcijas, ir ļoti būtisks solis, īpaši tāpēc, ka tika sperts uzreiz pēc tikšanās ar Eiropas Savienības dalībvalsts Latvijas prezidentu. Zīmīgi arī, ka Uzbekistāna nepiedalās Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, par kuras izveidi nule pompozi paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Lai gan Uzbekistāna nebūt nav ierindojama nabadzīgāko reģiona valstu grupā: tā ir lielākā kokvilnas ražotāja pasaulē, eksportē naftas produktus, ražo Chevrolet automašīnas un Isuzu mikroautobusus, tai ir ievērojama krāsaino un melno metālu ieguves rūpniecība un tā ir viena no lielajām pārtikas produktu ražotājām. Tomēr Uzbekistānas sadarbība ar ASV «postAfganistānas» situācijā ir zināmā mērā iezīmējusi plaisu starp NVS lielo māti Krieviju un savienības dalībvalsti Uzbekistānu. Reģionam, NATO un arī Eiropas Savienībai ir būtiski, kā šīs attiecības veidosies turpmāk, kādi drošības un sadarbības spilveni tiks veidoti Centrālāzijas reģionā, lai Uzbekistāna, tāpat kā Tadžikistāna, Kirgizstāna un Turkmenistāna, nepaliktu vienas ar destabilizējošo Afganistānas faktoru. Lielā mērā ar šo ES un NATO interesi reģionā ir saistīta arī 9. jūnijā gaidāmā Andra Bērziņa vizīte Tadžikistānā.
Uzņēmējdarbības jomā attīstīt sadarbību ar Uzbekistānu nav iespējams, ja nedodies vizītē ar Valsts prezidenta delegāciju, Neatkarīgajai uzsvēra vairāki uzņēmēji, kas pārpildītajā airBaltic specreisa lidmašīnā devās uz Taškentu, lai meklētu un atrastu kontaktus ar Uzbekistānas biznesa vidi. Austrumu specifiku ekonomisko kontaktu dibināšanā ir izdevies izkost tādiem Latvijas uzņēmumiem kā Lauma, Laima un Dzintars, bet citiem vēl nākas nozīmīgi cīnīties par savu vietu šajā tirgū. Par to, ka ar prezidentu palīdzību izdodas, var pārliecināties kaut vai tādējādi, ka pēc Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova vizītes Latvijā pērn Latvijas preču eksports uz šo valsti ir divkāršojies. Uzbekistānas premjers Šavkats Mirzjojevs biznesa forumā Taškentā arī pauda vislielāko pārliecību, ka tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm palielināsies. Pagaidām tas ir 234 miljoni ASV dolāru gadā. Teju katrās sarunās par uzņēmējdarbību tika uzsvērtas Latvijas ostu priekšrocības un dzelzceļa pārvadājumu priekšrocības. Turklāt nenogurstoši tika pieminēts jau desmit gadu pastāvošais avioreiss Taškenta–Rīga–Ņujorka–Rīga–Taškenta, ko izpilda Uzbekistan Airways. Uzbekistāna Latvijā ir nodibinājusi savu pārtikas (augļu, dārzeņu) loģistikas uzņēmumu, kas veic vērienīgu tālāko eksportu uz ES valstīm. Latvijas delegācijas vizītes laikā tika ievadītas arī sarunas par šīs produkcijas pārstrādes uzņēmuma veidošanu, kas varētu paplašināt Latvijas un Uzbekistānas sadarbības potenciālu.