Tiesa attaisno vīrieti, kurš nošāva 17 gadus vecu zēnu

ASV tiesa attaisnojusi slepkavībā apsūdzēto floridieti Džordžu Zimmermanu, kurš nošāva melnādainu 17 gadus vecu jaunieti Treivonu Mārtinu. Ņemot vērā lietas neskaidros apstākļus, tiesa pieturējās pie apsūdzētā versijas, ka notikušais ir bijusi pašaizsardzība.

Incidents norisinājās pērnā gada februāra naktī, kad Dž. Zimmermans, viens no Senfordas pilsētiņas pašorganizētās sardzes pārstāvjiem, braucot savā auto, pamanīja T. Mārtinu. Viņš ziņoja policijai par jaunieti, kuru pats uzskatīja par aizdomīgu, jo izskatījās, ka tas lietainā naktī bezmērķīgi staigā apkārt, izlūko teritoriju un ska tās uz namiem. Nav gan pamata uzskatīt, ka neapbruņotais T. Mārtins tajā brīdī darīja ko nelikumīgu. Pēc sarunas ar policiju Dž. Zimmermans devās pie jaunieša, un viņu starpā sākās konflikts. Pēc Dž. Zimmermana pārstāvju tiesā sacītā, T. Mārtins cīņas laikā savu pretinieku nogāzis zemē, sitis viņa galvu pret ietvi un mēģinājis atņemt ieroci. Sadursmes laikā Dž. Zimmermans no tuva attāluma iešāva T. Mārtinam krūtīs. Viņš no gūtajiem ievainojumiem mira.

Dž. Zimmermans visu laiku uzsvēra, ka šāvis pašaizsardzības nolūkos. Šāvējs piecas stundas tika nopratināts policijā, taču pēc tam atbrīvots bez uzrādītām apsūdzībām, vēsta BBC . Tikai pēc tam, kad notikušajam plašu uzmanību pievērsa pilsonisko tiesību aktīvisti un iesaistījās sabiedrība, Dž. Zimmermanam tika uzrādīta apsūdzība par slepkavību bez iepriekšēja nodoma. Likuma sargi Dž. Zimmermanu arestēja tikai sešas nedēļas pēc incidenta. Policija savu rīcību skaidroja ar štatā spēkā esošo likumu, kas atļauj pilsonim lietot nāvējošus ieročus, ja viņš ir nonācis lielās briesmās – likums neprasa iesaistītajām pusēm vispirms mēģināt konfliktu izbeigt atkāpjoties. Šā likuma dēļ arī tiesai būtu bijis visai grūti nonākt pie citāda sprieduma, jo bija sarežģīti pierādīt, ka Dž. Zimmermans ir rīkojies, ļaunu motīvu vadīts, vai ka viņš, brīvprātīgi pildot pilsētas apsarga pienākumus, būtu nevajadzīgi nostādījis sevi situācijā, kuras iznākums bija T. Mārtina nāve.

Arī trīs nedēļas ilgusī liecinieku noklausīšanās tiesā nesniedz skaidru priekšstatu, kas notika liktenīgajā februāra naktī, norāda New York Times . Nav skaidrības par to, kurš sāka konfliktu, kurš sita pirmais un kurā kautiņa brīdī Dž. Zimmermans izvilka pistoli. Notikumu izklāstā trūka precizitātes, un šaubas, kā jau tas pieņemts, tika tulkotas par labu apsūdzētajam. Iespējas no liecībām iegūt nepārprotamu priekšstatu par notikušo liedza gan daži no liecinātājiem, gan izmeklētāji. Piemēram, 19 gadus vecā Reičela Džīntela, kura ar T. Mārtinu bija runājusi pa tālruni brīdi pirms viņa nāves, sabojāja savu kā ticamas liecinātājas reputāciju, jo bija sniegusi nepatiesas ziņas par sevi. Taču šī liecība būtu bijusi ļoti svarīga, lai pierādītu Dž. Zimmermana ļaunprātību. Lieciniece zināja teikt, ka Dž. Zimmermans sekojis T. Mārtinam, saukājis viņu par kramplauzi, un T. Mārtins bijis nobijies. Kļūdas un šaubīgas darbības pieļāva policijas pārstāvji un notikuma vietas dokumentētāji. Piemēram, T. Mārtina kapucjaka netika pienācīgi iesaiņota, tādējādi, iespējams, zaudējot iespējas to pilnvērtīgi izmantot DNS analīzēs.

Pašai šaušanai liecinieku nebija, bija pieejami tikai liecinieki, kuri bija redzējuši vai dzirdējuši kādu daļu no abu iesaistīto vīriešu cīniņa. Toties aizstāvības rīcībā bija spilgta un konkrēta liecība – fotogrāfijas, kurās fiksētas traumas, kuras Dž. Zimmermans bija guvis kautiņā. Attēlos redzamas divas brūces galvā, asiņojošs deguns, un viņa seja ir piepampusi. Šīs fotogrāfijas parādīja, ka fiziska sadursme ir bijusi un Dž. Zimmermans ir cietis. Šos attēlus apsūdzētā advokāti tiesā cēla priekšā pie katras izdevības.

Floridas štata prokurore Andžela Korija uzsvēra, ka šīs tiesvedības centrālais elements ir robežas. «Džordžs Zimmermans šīs robežas pārkāpa,» sacīja A. Korija. Dž. Zimmermana apsūdzībā bija norādīts, ka viņš lietainajā dienā pamanījis iepriekš neredzēto T. Mārtinu nākam pa ielu ar kapuci pāri galvai un tikai pēc tā pieņēmis, ka jaunietim padomā kas slikts. Prokuratūra lietu pret Dž. Zimmermanu veidoja, pamatojoties uz virkni kļūmīgu lēmumu, kurus viņš pieņēmis un kuri noveda līdz traģēdijai. Proti, apsūdzētāji mēģināja pierādīt, ka Dž. Zimmermans, kopienas apsarga pienākumus pildot, bijis tik ļoti pārņemts ar iespējamajiem ielaušanās gadījumiem, ka turējis aizdomās katru, kurš, pēc paša priekšstatiem, izskatījies pēc noziedznieka. Viņš nebija klausījis policijas padomam nesekot jaunietim, tā vietā viņš to sāka vajāt un iesaistījās konfliktā. Telefonsarunā ar policiju šāvējs bija sacījis, ka kramplauži allaž pamanās aizmukt. Taču T. Mārtinam nekad iepriekš nebija bijis sadursmju ar likumu. Liktenīgajā vakarā viņš vienkārši bija devies uz dzīvesvietu no veikala, kurā bija nopircis našķus. «Šim bērnam bija pilnīgas tiesības darīt to, ko viņš darīja – proti, viņš devās mājās,» sacīja prokurors Džons Gajs. «Šim bērnam bija visas tiesības baidīties no svešinieka, kurš viņam seko – vispirms automašīnā, pēc tam ar kājām. Un vai šim bērnam nebija tiesību sevi aizstāvēt no šā svešinieka?»

Parasti policisti palīdz stiprināt valsts nostāju tiesvedībā, taču šoreiz galvenais policijas izmeklētājs tiesā sacīja, ka tic Dž. Zimmermanam, neskatoties uz to, ka viņa izteikumos bija pretrunas. Izrādījies, ka, lai izvairītos no aresta un padarītu pārliecinošāku savu stāstu par pašaizsardzību, viņš to bija arī izpušķojis.

Norāde, ka traģēdija notika tāpēc, ka šāvējs, pamatojoties uz dažām ārējām pazīmēm, pieņēma, ka upuris ir potenciāls noziedznieks, bija viens no iemesliem, kāpēc šī lieta ASV ir piesaistījusi tik lielu uzmanību. Kā norāda New York Times , lieta, kas mazajā Senfordā sākās kā parastas slepkavības izmeklēšana, drīz izvērtās par pilsonisko tiesību jautājumu par rasu profilēšanu un rosināja plašākas diskusijas par rasu attiecībām mūsdienu Amerikā. Mēnesi pēc šaušanas šī lieta bija nonākusi arī ASV prezidenta Baraka Obamas uzmanības lokā. «Ja man būtu dēls, viņš izskatītos gluži kā Treivons,» sacīja prezidents.

Daļa amerikāņu tiesas spriedumu neuzskata par pamatotu. Pie tiesas nama sprieduma nolasīšanas dienā pulcējās cilvēku pulks, kuri uzvedās miermīlīgi, taču intensīvi cēla gaisā dūres un izkliedza saukli: «Bez taisnības nav miera!» Arī vairākās citās vietās ASV pēc sprieduma nolasīšanas sākās protesta demonstrācijas. Daļa no šīm demonstrācijām bija vardarbīgas – Kalifornijā protestētāji dauzījuši logiem stiklus un demolējuši automašīnas. Krāsaino rasu pārstāvju tiesību veicināšanas nacionālās asociācija ( NAACP ), kas ir melnādaino amerikāņu pilsonisko tiesību organizācija, izteikusi sašutumu par tiesas iznākumu. «Mēs esam aizvainoti un dziļi satriekti par spriedumu,» sacīja asociācijas prezidents Bendžamins Tods. «Mēs esam kopā ar Treivona ģimeni un esam aicināti rīkoties. Mēs turpināsim cīnīties par šādu ieroču likumu atcelšanu ikvienā štatā, un mēs neapstāsimies, kamēr rasu profilēšana ikvienā no tās formām netiks pasludināta par nelikumīgu.» T. Mārtina ģimene arī iepriekš bija izteikusi skepsi par policijas un Dž. Zimmermana nostāju, ka slepkavība notikusi pašaizsardzības nolūkos. Savukārt Dž. Zimmermanam bijis jāslēpjas no publikas, jo pastāv izrēķināšanās draudi ar viņu. Izdevuma Slate žurnāliste un redaktore Emīlija Bazelona norāda, ka, lai gan Dž. Zimmermans nav vainīgs, Floridas štats noteikti ir, jo štata likumdošana pieļauj tik brīvu ieroču lietošanu. «Šķiet nepareizi apgalvot, ka Zimmermans nav vainīgs nekādos noziegumos. Ja viņš nebūtu tuvojies 17 gadu vecajam Treivonam Mārtinam, ja viņš nebūtu izvilcis savu pistoli, Mārtins būtu dzīvs,» raksta žurnāliste. «Tiesa varēja Zimmermanu vainot konflikta sākšanā ar Mārtinu un joprojām uzskatīt, ka viņš nav vainojams slepkavībā.» tiesību jautājumu par rasu profilēšanu un rosināja plašākas diskusijas par rasu attiecībām mūsdienu Amerikā. Mēnesi pēc šaušanas šī lieta bija nonākusi arī ASV prezidenta Baraka Obamas uzmanības lokā. «Ja man būtu dēls, viņš izskatītos gluži kā Treivons,» sacīja prezidents. Daļa amerikāņu tiesas spriedumu neuzskata par pamatotu. Pie tiesas nama sprieduma nolasīšanas dienā pulcējās cilvēku pulks, kuri uzvedās miermīlīgi, taču intensīvi cēla gaisā dūres un izkliedza saukli: «Bez taisnības nav miera!» Arī vairākās citās vietās ASV pēc sprieduma nolasīšanas sākās protesta demonstrācijas. Daļa no šīm demonstrācijām bija vardarbīgas – Kalifornijā protestētāji dauzījuši logiem stiklus un demolējuši automašīnas. Krāsaino rasu pārstāvju tiesību veicināšanas nacionālās asociācija (NAACP), kas ir melnādaino amerikāņu pilsonisko tiesību organizācija, izteikusi sašutumu par tiesas iznākumu. «Mēs esam aizvainoti un dziļi satriekti par spriedumu,» sacīja asociācijas prezidents Bendžamins Tods. «Mēs esam kopā ar Treivona ģimeni un esam aicināti rīkoties. Mēs turpināsim cīnīties par šādu ieroču likumu atcelšanu ikvienā štatā, un mēs neapstāsimies, kamēr rasu profilēšana ikvienā no tās formām netiks pasludināta par nelikumīgu. » T. Mārtina ģimene arī iepriekš bija izteikusi skepsi par policijas un Dž. Zimmermana nostāju, ka slepkavība notikusi pašaizsardzības nolūkos. Savukārt Dž. Zimmermanam bijis jāslēpjas no publikas, jo pastāv izrēķināšanās draudi ar viņu.

Izdevuma Slate žurnāliste un redaktore Emīlija Bazelona norāda, ka, lai gan Dž. Zimmermans nav vainīgs, Floridas štats noteikti ir, jo štata likumdošana pieļauj tik brīvu ieroču lietošanu. «Šķiet nepareizi apgalvot, ka Zimmermans nav vainīgs nekādos noziegumos. Ja viņš nebūtu tuvojies 17 gadu vecajam Treivonam Mārtinam, ja viņš nebūtu izvilcis savu pistoli, Mārtins būtu dzīvs,» raksta žurnāliste. «Tiesa varēja Zimmermanu vainot konflikta sākšanā ar Mārtinu un joprojām uzskatīt, ka viņš nav vainojams slepkavībā.»