Ar ziedu un vainagu nolikšanu piemiņas un kapa vietās, dievkalpojumu Helsinku katedrālē un pasākumiem skolās Somijā vakar pieminēja 70. gadskārtu kopš Ziemas kara sākuma. Šajā konfliktā Somija 105 dienas turējās pretim Sarkanajai armijai un spēja saglabāt neatkarību.
Somijas pretestība baltos tērptos maskējušās spoku armijas panākumi kaujās pret Sarkanarmiju Maskavai bija nepatīkams pārsteigums un izjauca tās plānus Somiju okupēt dažu nedēļu laikā. Kara laikā dzīvību zaudēja apmēram 27 tūkstoši somu karavīru, bet ievainojumus guva vēl 43 tūkstoši (kopējais iedzīvotāju skaits bija 3,7 miljoni). Turpretim padomju armija ziņoja par 217 nogalinātiem vai ievainotiem sarkanarmiešiem. 1939. gada ziema bija īpaši auksta, un temperatūras dažviet noslīdēja līdz mīnus 45 grādiem pēc Celsija. Daudzi nosala vai apsaldējās.
95 gadus vecais Viljo Kontio laikā, kad padomju spēku iebruka, dienēja pie valsts robežas dislocētā bataljonā. „Pār mums bira granātas, un krievi nāca tieši mums pāri klajiem laukiem. Padomju zēni neuzdrīkstējās karot biezos mežos, jo tie baidījās no sniega tērpos maskētajiem somiem,” viņš stāstīja aģentūrai AP. „Pats savām acīm redzēju, kā krievi savus karavīrus motivēja cīņai — tos, kas atkāpās, aukstasinīgi nošāva.”
Ilgu laiku notika strīdi, kurš karu iesāka, tomēr pēc Padomju Savienības sabrukuma arī krievu vēsturnieki atzina, ka pie vainas bija Staļins. Pirmie kara vēstneši pienāca 1939. gada 26. novembrī, kad Padomju Savienības ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs apsūdzēja somu karavīrus par apšaudi pie Mainilas ciema abu valstu pierobežā. Somija ir konsekventi noliegusi, ka tās armija būtu vainojama šajā incidentā, savukārt pašlaik arī Krievu vēsturnieki atzīst, ka tā bija padomju provokācija, kas tika izmantota par ieganstu, lai četras dienas vēlāk iebruktu Somijā.
Lai arī padomju armija bija labi ekipēta, viņu stratēģija un plānošana bija zemā līmenī — sava loma bija arī Staļina īstenotajām tīrīšanām, kuru dēļ nogalināta vai ieslodzīta tika arī militārā elite. Tomēr tai palīdzēja skaitliskais pārspēks — padomju karavīru bija trīskārt vairāk nekā somu —, un pēc trīs mēnešus ilgas pretestības Somija sāka pagurt munīcijas un atbalsta trūkuma dēļ. Rietumvalstu palīdzību somu komandieris Karls Gustavs Mannerheims noraidīja un uzskatīja, ka tā ir nākusi pārlieku vēlu un ir pārlieku necila. Tā vietā viņš piedāvāja ar Padomju Savienību noslēgt miera līgumu. Lielo zaudējumu dēļ Staļins līgumam piekrita. Tas tika noslēgts 1940. gada 12. martā Maskavā, bet ar ratifikācijas rakstiem abas puses apmainījās 21. martā.
Somija karā zaudēja 11 procentus savas teritorijas, tai skaitā lielas teritorijas Karēlijā, turklāt vairāk nekā 400 tūkstoši karēliešu tika nosūtīti uz Somiju. Tomēr neatkarību Somija karā nosargāja.
Laikposmā no 1944. līdz 1946. gadam K. G. Mannerheims tika ievēlēts par valsts prezidentu.