Neskaidrība par vilciena spridzināšanu Krievijā

© Scanpix

Vilciena Ņevas ekspresis avāriju, kuras laikā dzīvību zaudēja vismaz 26 cilvēki, izraisījusi spridzekļa eksplozija – tā paziņojis Federālais drošības birojs. Lai arī atbildību par notikušo ir uzņēmušies nacionālie ekstrēmisti, pastāv iespēja, ka vainoti tiks čečenu nemiernieki.

Krimināllieta par terorismu

No sliedēm vilciens, kas ar apmēram 650 pasažieriem bija ceļā no Maskavas uz Sanktpēterburgu, noskrēja pagājušajā piektdienā. Notikuma vietā izmeklētāji atraduši spridzekļa paliekas. Dienu vēlāk netālu nograndis otrs sprādziens, tomēr tajā neviens nav cietis.

Krievijas ģenerālprokurors ir ierosinājis krimināllietu par terorismu. Ja izrādīsies, ka notikušais nudien ir terorakts, šis uzbrukums pēdējo piecu gadu laikā būs asiņainākais, kāds Krievijā ārpus Kaukāza ir noticis. Par avāriju populārajā dzelzceļa maršrutā atbildību uzņēmies grupējums Combat18 - Ņevograd, kas ir organizācijas Combat18 Sanktpēterburgas apakšnodaļa, vēsta Gazeta.ru. Savukārt pati Combat18 ir starptautiskās neonacistiskās organizācijas Blood and Honour militārais spārns. Tomēr šis paziņojums var būt arī maldinošs, jo organizācija, pavēstot par atbildības uzņemšanos, nav sniegusi nekādu jaunu informāciju, kas ļautu apstiprināt tās saistību ar notikušo.

"Pēc sākotnējās informācijas kriminoloģijas speciālisti ir aprēķinājuši, ka eksplodējusi ir pašdarināta ierīce, kuras ekvivalents ir septiņi kilogrami trinitrotoluola," paziņoja Federālā drošības biroja vadītājs Aleksandrs Bortņikovs. Federālā prokurora preses pārstāvis Vladimirs Markins aģentūrai ITAR-TASS stāstīja, ka spridzekļa radītā bedre ir 1,5 metrus plata un 0,7 metrus dziļa.

Sprādziena laikā vilciens traucās ar ātrumu 200 kilometru stundā, un eksplozijas dēļ no spiedēm noskrēja trīs no 14 sastāva vagoniem. Krievijas televīzijas kanāli pārraidīja mašīnista telefonsarunu ar Ārkārtas lietu ministriju, kurā viņš stāsta: "Zem lokomotīves bija sprādziens. Es nezinu, kam mēs uzbraucām. Esam noskrējuši no sliedēm, es nezinu, ko vēl lai saku, viss ir dūmos." Simtiem glābēju vairākas stundas vagonu vrakos meklēja cietušos un upurus.

Kaukāza nemiernieku rokraksts

Krievijas laikraksta Novaja gazeta aizsardzības jautājumu korespondents Pāvels Felgenhauers intervijā BBC stāstīja, ka galvenie aizdomās turamie ir kaujinieki no Ziemeļkaukāza vai neonacisti. "Domāju, ka varas iestādes drīz nosauks kādus vārdus, jo šis ir politiski pazemojošs jautājums," teica P. Felgenhauers. "Šis ir dārgs un ātrs vilciens, ko izmanto elite, kas dažas no valdības funkcijām vēlas nodot Sanktpēterburgai. Mirušas ir vairākas augsta ranga valdības un vietējās amatpersonas. Lai arī kurš būtu vainojams, šis uzbrukums ir vērsts ne tik daudz pret sabiedrību, kā pret valdošo šķiru." Reuters gan norāda, ka uzbrukums vilcienam, kurā galvenokārt pārvietojas krievu tautības vidusšķiras un elites cilvēki, būtu visai netipiska rīcība nacionālistiem un viņi šāda veida uzbrukumus līdz šim nav īstenojuši.

Par līdzīgu spridzināšanu, kuras dēļ Ņevas ekspresis no sliedēm noskrēja 2007. gada augustā, sākotnēji vainoti tika krievu nacionālie ekstrēmisti – toreiz dzīvību zaudēja 30 cilvēku. Pēcāk saistībā ar šo noziegumu tika arestēti divi Ingušijas iedzīvotāji, bet par uzbrukuma plānotāju tika atzīts bijušais karavīrs Pāvels Losolapovs, kurš savā laikā bija čečenu komandiera Šamila Basajeva sabiedrotais.

Arī šoreiz uzbrukumu būtu varējuši īstenot kaujinieki no Ziemeļkaukāza, pieļauj interneta lapas kavkaz-uzel.ru redaktors Grigorijs Švedovs. Šī tīmekļa vietne raksta par vardarbību Ziemeļkaukāzā. Viņš gan atzīst, ka izveidot spridzekli, kura dēļ no sliedēm varētu noiet vilciens, ir visai sarežģīti, un šā reģiona nemiernieki pagātnē ir izmantojuši vienkāršākas metodes, piemēram, nosūtot pašnāvniekus spridzinātājus.

Vēršanās pret varu

Iepriekšējais lielais teroristu uzbrukums Krievijai notika 2004. gadā, kad pašnāvnieki sarīkoja spridzināšanu Maskavas metro. Nesenais vardarbības vilnis Čečenijā un Ingušijā dažiem analītiķiem ir ļāvis prognozēt, ka gaidāmi arī jauni uzbrukumi Krievijas galvaspilsētai.

Septembrī Krievijas mediji vēstīja, ka Čečenijā aizturēti cilvēki, kuri grasījušies Maskavā sarīkot pašnāvnieku teroraktus.

Šāda veida uzbrukums, kāds notika piektdien, varētu būt jaunas terorisma kampaņas sākums. Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ir saņēmis laurus par čečenu nemiernieku apspiešanu laikā, kad bija prezidents, un jauni uzbrukumi šā sasnieguma vērtību mazinās. Bet arī tagad uzbrukums ir izaicinājums Krievijas režīmam.

Pasaulē

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi trešdien četrpadsmito dienu pēc kārtas turpinājās protesti pret valdības lēmumu atteikties no valsts tuvināšanās ar Eiropas Savienību (ES), savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Gruzijas varas iestādes atbrīvot aizturētos demonstrantus.

Svarīgākais