Vakar Šveicē notikušā referendumā vairākums pilsoņu ir iebilduši pret jaunu minaretu celtniecību. Islāmticīgie ir nobažījušies, ka šāds referenduma iznākums musulmaņus pakļauj uzbrukumu riskam, bet daļa politiķu uzskata, ka šādā veidā novērsts mēģinājums palielināt islāma ietekmi.
Referendumu rīkot bija ierosinājusi Šveices Tautas partija, kas ir lielākā partija. Tā uzskata, ka minareti ir islāmizācijas simbols. Minaretu atbalstītāji savukārt paziņojuši, ka aizliegums ir diskriminējošs un veicina naidu. Šiem apgalvojumiem ir arī taustāmas izpausmes – pirmsreferenduma kampaņas laikā vandaļi trīs reizes bija uzbrukuši mošejai Ženēvā. Musulmaņu organizāiju Cīrihes asociācijas prezidents Tamirs Hadžipolu izteicies, ka gadījumā, ja minaretus aizliegs, Šveices musulmaņiem būs jādzīvo bailēs. "Tas radīs lielas problēmas, jo šīs kampaņas laikā pēdējās divās nedēļās ir uzbrukts mošejām, un mēs pēdējo 40 gadu laikā neko tādu neesam pieredzējuši," sacījis T. Hadžipolu. "Kampaņas dēļ islāmofobija ir ļoti pieaugusi." Kampaņas plakātā bija attēlota melnā ģērbusies musulmaņu sieviete, kurai aiz muguras ir Šveices karogs un no tā kā raķetes ārā lien minareti.
Tautas partija gan noliedz, ka aizliegums būtu saistāms ar diskrimināciju un vēršanos pret kādu grupu. "Ikvienam musulmanim ir atļauts būt kopā ar citiem musulmaņiem un piekopt reliģiju," sacījis deputāts Ulrihs Šlīers. "Tomēr minarets ir politisks simbols. Tas ir simbols pakāpeniskai šariāta likumu ieviešanai – tie darbotos paralēli Šveices likumdošanai, kas ir demokrātijas radīti. Tā ir problēma. Bet tā nav vēršanās pret islāmticīgajiem."
No apmēram astoņiem miljoniem Šveices iedzīvotāju aptuveni 400 tūkstoši ir islāmticīgo, bet valstī ir tikai četras mošejas, kurām ir minareti. Pēc kristietības islāms Šveicē ir otra izplatītākā reliģija, tomēr tās izpausmes lielākoties ir nemanāmas. Vairākums islāmticīgo ir iebraucēji no Turcijas un bijušās Dienvidslāvijas, vēsta arābu raidsabiedrība Al Jazeera.
Kā norāda BBC, šie rezultāti ir nepatīkams pārsteigums Šveices valdībai, kas bija aicinājusi pilsoņus atcelt minaretu būvniecības aizliegumu. Valdība ir nobažījusies, ka šāds ierobežojums var izraisīt nemierus un sabojāt Šveices attiecības ar islāma valstīm. Cilvēktiesību organizācija Amnesty International paziņojusi, ka aizliegums ir pretrunā ar reliģijas brīvības principiem. Tomēr Šveices pilsoņi iebilst pret aizvien pieaugošo imigrāciju un ar to saistīto islāma ietekmes pieaugumu.
Pēdējos gados arī citviet Eiropā ir bijušas debates par attiecībām ar islāmu. Francija aizliegusi mācību iestādēs ierasties ar musulmaņu galvassegām, savukārt Vācijā plašas debates izraisījuši plāni Ķelnē celt vienu no Eiropas lielākajām mošejām.