Šveicieši referendumā aizliedz būvēt minaretus

© Reuters

Šodien Šveicē notikušā referendumā vairums pilsoņu ir iebilduši pret jaunu minaretu celtniecību. Islāmticīgie bažījas, ka šāds iznākums musulmaņus pakļauj uzbrukumu riskam, bet daļa politiķu uzskata, ka šādā veidā novērsts mēģinājums palielināt islāma ietekmi.

Referendumu rīkot bija ierosinājusi Šveices Tautas partija, kas ir lielākā partija. Tā uzskata, ka minareti ir islāmizācijas simbols. Minaretu atbalstītāji turpretim ir paziņojuši, ka aizliegums ir diskriminējošs un ka tas veicina naidu. Šiem apgalvojumiem ir arī taustāmas izpausmes - pirmsreferenduma kampaņas laikā vandaļi trīs reizes bija uzbrukuši mošejai Ženēvā. Musulmaņu organizčiju Cīrihes asociācijas prezidents Tamirs Hadžipolu izteicās, ka minaretu aizlieguma gadījumā Šveices musulmaņiem būs jādzīvo bailēs. „Tas radīs lielas problēmas, jo šīs kampaņas laikā pēdējo divu nedēļu laikā ir uzbrukts mošejām, un mēs pēdējo 40 gadu laikā neko tādu neesam pieredzējuši,” sacīja T. Hadžipolu. „Kampaņas dēļ islāmofobija ir ļoti pieaugusi.” Kampaņas plakātā bija attēlota melnā ģērbusies musulmaņu sieviete, kurai aiz muguras ir Šveices karogs valsts kontūrā, un no tā kā raķetes ārā lien minareti.

Tautas partija gan noliedz, ka aizliegumu var saistīt ar diskrimināciju un vēršanos pret kādu grupu. „Ikvienam musulmanim ir atļauts būt kopā ar citiem musulmaņiem un piekopt reliģiju,” sacīja deputāts Ulrihs Šlīers. „Tomēr minarets ir politisks simbols. Tas ir simbols pakāpeniskai šariāta likumu ieviešanai - tie darbotos paralēmi Šveices likumdošanai, kas ir demokrātijas radīti. Tā ir problēma. Bet tā nav vēršanās pret islāmticīgajiem.”

No apmēram astoņiem miljoniem Šveices iedzīvotāju apmēram 400 tūkstoši ir islāmticīgie, bet tur ir tikai četras mošejas, kurām ir minareti. Pēc kristietības islāms valstī ir otra izplatītājā reliģija, tomēr tās izpausmes lielākoties ir nemanāmas. Vairums islāmticīgo ir iebraucēji no Turcijas un bijušās Dienvidslāvijas, vēsta arābu raidsabiedrība Al Jazeera.

Kā norāda BBC, šie rezultāti ir nepatīkams pārsteigums Šveices valdībai, kas bija aicinājusi pilsoņus atcelt minaretu būvniecības aizliegumu. Valdība ir nobažījusies, ka šāds ierobežojums var izraisīt nemierus un sabojāt Šveices attiecības ar islāma valstīm. Ailvēktiresību organizācija Amnesty International paziņoja, ka aizliegums ir pretrunā ar reliģijas brīvības principiem. Tomēr pilsoņi ir nobažījušies par aizvien pieaugošo imigrāciju un ar to saistīto islāma ietekmes pieaugumu.

Pēdējos gados arī citviet Eiropā ir bijušas debates par attiecībām ar islāmu. Francija ir aizliegusi mācību iestādēs ierasties ar musulmaņu galvassegām, savukārt Vācijā plašas debates izraisījuši plāni Ķelnē celt vienu no Eiropas lielākajām mošejām.jj

Svarīgākais