Amerikāņi palaiduši garām izdevību noķert bin Ladenu
Teoristu tīkla Al Qaeda vadītājs Osama bin Ladens 2001. gadā Afganistānā atradies rokas stiepiena attālumā no ASV karavīriem, tomēr tiem viņu neizdevās sagūstīt. Tā teikts ASV Senāta ziņojumā.
Senāta Ārējo attiecību komitejas publiskotajā dokumentā rakstīts, ka aicinājumus nostiprināt ASV spēkus armijas komandieri noraidījuši, un tas ļāvis Al Qaeda vadītājam netraucēti nokļūt drošībā Pakistānas teritorijās. Amerikāņu nespējai notvert vai nogalināt O. bin Ladenu bijušas tālejošas sekas Afganistānas nemiernieku kustības attīstībā, un pašlaik tālibu kaujinieku pozīcijas rada aizvien lielāku apdraudējumu NATO vadītajām operācijām.
Ziņojums publiskots laikā, kad tiek gaidīts ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojums par papildus karaspēka nosūtīšanu uz Afganistānu. Dokumentā kritizēta iepriekšējā prezidenta Džordža Buša valdība un tās pakļautībā strādājušie armijas komandieri. Tajā teikts, ka Afganistānas kampaņas sākumā ASV neizmantoja savas iespējas un O. bin Ladena meklējumos kalnainajā alu un tuneļu kompleksā Tora Bora, kas atrodas valsts pierobežā, paļāvās lielākoties uz gaisa triecieniem un neapmācīto afgāņu kaujinieku atbalstu. „2001. gada 16. decembrī vai ap to laiku, divas dienas pēc savas pēdējās gribas uzrakstīšanas bin Ladens kopā ar miesassargiem netraucēti pameta Tora Boru un pagaisa ar likumu neregulētajos Pakistānas reģionos, kur viņš slēpjas joprojām,” teikts dokumentā. „Lielā amerikāņu militārāvara no snaiperu komandām līdz vairumam mobilo divīziju operācijā netika iesaistītas.”
Toreizējais ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds bija nobažījies, ka liela ASV karaspēka klātbūtne var izprovocēt nevēlamu prettriecienu, kā arī bija izteicies, ka pierādījumi par O. bin Ladena slēpšanos kalnainajos reģionos nav pilnībā pārliecinoši. Dokumentā šie apgalvojumi ir noraidīti, un, atsaucoties uz daudziem dokumentiem un liecībām, norādīts, ka nevarēja būt daudz šaubu, ka teroristu vadonis šajā vietā uzturējies, un tātad - koncentrēta trieciena gadījumā bijis amerikāņiem pa tvērienam.
Ziņojumā teikts, ka spēja laicīgi notvert O. bin Ladenu būtu novērsusi nemiernieku spēku nostiprināšanos. Lai arī Senāta Ārlietu komiteja atzīst, ka ar to nepietiktu, lai iznīcinātu globālā ekstrēmisma radītos draudus, tomēr pašlaik O. bin Ladens ir simboliska figūra Afganistānā un Pakistānā, un „viņa klātbūtne nemierniekiem nodrošina stabilu naudas plūsmu un iedvesmo fanātiķus visā pasaulē”.
Ārlietu komitejas vadītājs ir Džons Kerijs, kurš 2004. gada ASV prezidenta vēlēšanās zaudēja Dž. Bušam.