Turcijā turpinās protesti

Vardarbīgie protesti, kas pagājušās nedēļas beigās izcēlās Stambulā un citās Turcijas pilsētās, ir lielākais izaicinājums, ko premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans savas vairāk nekā desmit gadus ilgušās valdīšanas laikā ir pieredzējis. Taču viņš ir solījis protestētājiem nepiekāpties.

Pieprasa atkāpšanos

Nemieri nedēļas nogalē vispirms uzliesmoja Stambulā, kur demonstranti mēģināja bloķēt plānus pilsētas Gezi parkā pie Taksima laukuma būvēt lielveikalu un Otomaņu impērijas laika armijas kazarmu atveidojumu. Istiklala, kas ir viena no krāšņākajām Stambulas ielām, nedēļas nogalē parasti ir pilna ar gājējiem, bet šoreiz tur izskatījās kā kaujas laukā. Veikali bija slēgti, virs ielas zemu lidoja helikopteri, ēkas bija apkrāsotas ar protestētāju saukļiem, bet demonstranti pieprasīja valdību atkāpties un apmētāja policijas vienības ar akmeņiem. Taksimas laukuma apkaime ir Stambulas sabiedriskās dzīves centrs, un tajā ir daudz restorānu, veikalu un viesnīcu.

Policija protestētājus mēģināja izgaiņāt, bet likuma sargi tika kritizēti par nevajadzīgu vardarbības lietojumu. Pārmetumi ir izskanējuši gan no vietējiem medijiem (tai skaitā valdību atbalstošajiem), gan ārvalstu institūcijām un valdībām.

Kad policija sestdienas vakarā atkāpās, protestētāji to uztvēra par savu uzvaru, un Stambulā sākās svinības. To laikā sākās grautiņi un tika demolēts arī policijas autotransports un smagā tehnika, vēsta New York Times. Daļa cilvēku demonstratīvi staigāja ar atvērtām alus pudelēm, lai gan nesen tika pieņemts likums, kas aizliedz lietot alkoholu publiskās vietās. Savukārt pār kādu izdemolētu policijas automobili tika pārklāts sarkans karogs ar mūsdienu Turcijas dibinātāja Mustafas Ataturka attēlu. Laikraksts The Guardian atmosfēru parkā pēc policijas atkāpšanās salīdzina ar mūzikas festivālu. Taču vandalisms sadursmju laikā ar policiju daudzos protestētājos radīja vilšanos, jo protesti tiek saistīti ar vardarbību, un šādas cīņas metodes protestētājus diskreditē.

Protesta akcijas nedēļas nogalē ir uzliesmojušas arī citviet. Pēc Iekšlietu ministrijas apkopotās informācijas, 48 pilsētās pagājušajā nedēļā notikušas 90 demonstrācijas. Par piedalīšanos masu nekārtībās nedēļas nogalē policija aizturējusi tuvu pie tūkstoš cilvēkiem, savukārt aptuveni simt cilvēku guvuši ievainojumus. Daļa no aizturētajiem jau ir atbrīvoti, bet citus gaida tiesu darbi. Arī vakar Stambulas ielās izcēlās dažas sadursmes ar policiju, tomēr to mērogs bija krietni mazāks. Kā ziņo BBC, arī atmosfēra bija krietni mierīgāka. Taču tas nenozīmē, ka sadursmes ar jaunu sparu nevarētu atkārtoties. Viens no protestētājiem, Akins, aģentūrai Reuters solīja, ka demonstranti laukumā paliks tik ilgi, kamēr netiks izpildītas viņu prasības par valdības atkāpšanos.

Pilsoņu aktivizēšanās

Protesta akciju miermīlīgās sākotnējās ieceres, kā arī rezultativitāte daļai analītiķu ir likusi to atzīt par nozīmīgu precedentu. «Šī ir pirmā reize Turcijas kā demokrātiskas valsts vēstures laikā, kad neplānota, miermīlīga protesta kustība ir panākusi, ka valdība pārskata savu pieeju un savas nostādnes,» sacīja Stambulā bāzētā Ekonomisko un ārpolitikas pētījumu institūta priekšsēdētājs Sinans Ulgens. «Notikušais pirmo reizi vienkāršajiem pilsoņiem sniedza savu iespēju apziņu un parādīja, ka, ja tie rīkosies, tie var ietekmēt procesus Turcijā.»

Protestētāju iespējas ko mainīt gan varētu būt visai ierobežotas. R. T. Erdogans, kurš parasti uz dažādiem nozīmīgiem notikumiem reaģē operatīvi, ar publisku paziņojumu uzstājās tikai sestdien, dienu pēc protestu sākuma. Televīzijā pārraidītas uzrunas laikā viņš paziņoja, ka plāni par lielveikala būvniecību Taksimas laukumā mainīti netiks, kā arī pieprasīja nekavējoties pārtraukt protesta akcijas. Tanī pašā laikā citi premjera pārstāvētās partijas Taisnīgums un attīstība pārstāvji savos izteikumos ir bijuši pielaidīgāki un ir solījušies ieklausīties pilsoņu viedoklī. Piemēram, Stambulas mērs Kadirs Topbass ir izteicies, ka «mēs esam guvuši mācību», un izteica nožēlu, ka pašvaldība nav darījusi pietiekami, lai iedzīvotājus informētu par parka rekonstrukcijas plāniem. Viņš gan arī nesola, ka jaunais projekts tiks apturēts.

Lai gan protesti sākās kā cīņa par parka saglabāšanu, daudziem dalībniekiem tas bija tikai iegansts, lai izteiktu neapmierinātību ar R. T. Erdogana un viņa valdības darbu. R. T. Erdogans, kurš pie varas ir bijis kopš 2002. gada, laiku pa laikam tiek vainots par sliekšanos autoritārā virzienā un par mēģinājumiem stiprināt islāma lomu Turcijas sabiedrībā. Valdošā partija šādas ieceres noliedz, un tas arī būtu pretrunā ar mūsdienu Turcijas veidotāju redzējumu. Saskaņā ar M. Ataturka un viņa sabiedroto idejām, ir ne tikai nepieciešams nošķirt valsti un baznīcu, bet arī izstumt reliģiju no sabiedriskās dzīves vispār.

R. T. Erdoganam, kurš 2014. gadā, iespējams, kandidēs prezidenta vēlēšanās, joprojām ir daudz atbalstītāju reliģiski konservatīvajās aprindās. Tādējādi daļas sabiedrības neapmierinātība ar Turcijas pašreizējo valdību drīzāk liecina par sabiedrības polarizēšanos, ne par reālu iespēju, ka premjeram savs amats būs jāatstāj. Tāpat notikušo nevar salīdzināt ar Arābu pavasara norisēm. Kā norāda New York Times, Turcijā nav tādas politiskās opozīcijas, kas spētu transformēt sekulārās sabiedrības daļas politisko noskaņojumu mērķtiecīgā un rezultatīvā kustībā. R. T. Erdogans pats gan uzskata, ka tieši politiskā opozīcija ir sarīkojusi grautiņus. Savā Twitter profilā nedēļas nogalē viņš ierakstīja: «Lai kā viņi nemēģinātu mūs sist, mēs būsim lieli un stipri.» Premjers savas uzrunas laikā arī brīdināja opozīciju nemēģināt veidot masu kustības. «Ja šis ir jautājums par spēju sarīkot protesta akciju, tad uz katriem viņu simttūkstoš cilvēkiem es varu atbildēt ar vienu miljonu partijas atbalstītāju. Nesāksim šādas sacīkstes,» viņš sacīja.

Incidents paraugvalstī

Stambulu un citas pilsētas skārušais haoss atstās negatīvu ietekmi uz Turcijas tēlu ārvalstīs, kuru R. T. Erdogans tik rūpīgi ir veidojis. Viņa laikā Turcija starptautiskajā arēnā ir pieteikusi pretenzijas būt par reģionālu lielvaru, kas ietekmē plašākas norises un kas ir islāma un demokrātijas veiksmīga apvienojuma paraugmodelis, kuru izvēlēties Turcija ir aicinājusi arī citas valstis. Tanī pašā laikā daļa protestētāju Turcijas premjeram pārmet to pašu, ko premjers ir pārmetis saviem ārvalstu oponentiem. Turcijas sabiedrībā valda atšķirīgi uzskati, vai Turcijai būtu jāpalīdz bruņot nemiernieki, kuri cīnās pret kaimiņos esošās Sīrijas prezidentu Asādu el Bašaru, bet R. T. Erdogans pats ir kritizēts gan par vēršanos pret medijiem, gan ar sabiedrības viedokļa necienīšanu. «Viņš kritizē Asadu, bet viņš ir tāds pats,» par premjeru sacīja kāds Stambulas iedzīvotājs. «Viņš ir traks. Neviens nezina, ko viņš dara vai domā. Tas, ko viņš saka šodien, var ļoti atšķirties no tā, ko viņš teiks rīt.»

Daudzi no protestu dalībniekiem ir stāstījuši, ka iepriekš paši vēlēšanās par R. T. Erdoganu ir balsojuši, jo saskatījuši viņā pozitīvu pārmaiņu potenciālu, taču vēlāk politiķī ir vīlušies. Cilvēki arī ir izteikuši izbrīnu, ka centrālā televīzija un citi masu saziņas līdzekļi notiekošajiem protestiem ir pievērsuši relatīvi maz uzmanības. To skaidro ar valdošās partijas ietekmi šajos medijos. Tā sestdien laikraksts Sabah, kas atbalsta valdību, pirmajā lapā goda vietā bija ielicis rakstu par R. T. Erdogana valdības cīņu ar smēķēšanu.