Londonā mirušais Boriss Berezovskis savulaik bija ietekmīgs cilvēks, kurš pagājušā gadsimta 90. gados pie varas palīdzēja nākt Vladimiram Putinam, tomēr, kopš viņu attiecībās sākās sarežģījumi, B. Berezovska pozīcijas kļuva nestabilas un izsīka arī viņa bagātības.
Par B. Berezovska nāves cēloni oficiāla atzinuma vakar vēl nebija. Policijas paziņojumā teikts, ka pēc dzīvokļa apskates, tajā skaitā ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu klātbūtnes pārbaudēm, nekas aizdomīgs nav atrasts.
Līdz pat nāvei B. Berezovska vārds atradās Krievijā meklēto cilvēku sarakstā (viņš bija iekļauts arī Latvijai nevēlamo personu sarakstā). Viņa un prezidenta Vladimira Putina attiecībām sarežģījoties, 2000. gadā B. Berezovskis rada patvērumu Londonā. Tur dzīvodams, viņš nelaida garām izdevības demonstrēt savu opozīciju V. Putinam un vainot viņu dažādos noziegumos. Taču viņa paša finansiālā stabilitāte un lielā mērā arī ietekme aizvien saruka.
No zinātnieka līdz oligarham
Politiskā opozicionāra un disidenta loma bija viena no vairākām, kuras viņš uzņēmās savā 67 gadus ilgajā mūžā. Viņš vispirms veidoja zinātnieka un matemātiķa karjeru, bet tad pievērsās biznesam, izmantojot perestroikas laika liberalizēto attieksmi pret privāto uzņēmējdarbību. Kopā ar autoražotāja AvtoVAZ pārstāvjiem viņš nodibināja automašīnu tirdzniecības uzņēmumu, kuram īpašu uzplaukumu nodrošināja 90. gadu hiperinflācija. Par pārdotajām automašīnām ar ražotājiem viņš norēķinājās, kad nauda bija zaudējusi krietnu daļu tās vērtības. Veiksmīgs bija viņa organizētais Mercedes automašīnu imports.
90. gadu vidū B. Berezovskis bija kļuvis par vienu no Krievijas vadošajiem oligarhiem, pievienojoties to cilvēku klubam, kuri, izmantojot privatizācijas sniegtās iespējas, īsā laikā bija tikuši pie turības un ietekmes. B. Berezovskis kontrolēja naftas kompāniju Sibneftj, kā arī bija nozīmīgā televīzijas kanāla ORT vairākuma akcionārs. Telekanāls pirms 1996. gada prezidenta vēlēšanām kļuva par propagandas balsi Borisa Jeļcina atbalstam.
Žurnāls Forbes 1996. gadā B. Berezovski nodēvēja par «Kremļa krusttēvu» un vēstīja, ka viņš ir saistīts ar korupciju autonozarē, čečenu mafiju un žurnālista Vladimira Listjeva slepkavību. B. Berezovskis šo publikāciju ņēma pie sirds un žurnālu iesūdzēja tiesā. Beigās Forbes panāca mierizlīgumu, atzīstot, ka šie apgalvojumi ir daļēji nepatiesi.
B. Jeļcina varas gados B. Berezovskis atradās savas ietekmes augstumos. Viņš piederēja pie prezidenta tuvākā loka, draudzējās ar viņa meitu Tatjanu, kā arī bija Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks. Viņš B. Jeļcina lokā palīdzēja nonākt Vladimiram Putinam un finansēja partiju Vienotība, kas kļuva par V. Putina balstu parlamentā. Un tomēr – kad V. Putins nāca pie varas, viens no jaunā līdera darbības virzieniem bija oligarhu politisko ambīciju ierobežošana.
Cīniņš ar Putinu
Viens no pirmajiem B. Berezovska mēģinājumiem stāties pretim V. Putinam bija partijas Liberālā Krievija finansēšana. Tas beidzās traģiski – tika nogalināti divi no šīs partijas līderiem. «Es sapratu, ka ar atklātu opozīciju šeit neko nav iespējams panākt – vismaz man ne,» vēlāk stāstīja B. Berezovskis. «Tas ir iemesls, kāpēc es izlēmu iet citu ceļu.»
Publiski savas iebildes pret V. Putinu un viņa iniciatīvām B. Berezovskis izrādīja jau drīz pēc jaunā prezidenta stāšanās amatā. Viņš to kritizēja par nedemokrātiskām likumdošanas iniciatīvām, rīcību zemūdenes Kursk avārijas laikā un vainoja Kremli par mēģinājumu atņemt akcijas telekanālā ORT. Tā gada 17. jūlijā B. Berezovskis paziņoja, ka noliek savu Krievijas domes deputāta mandātu, jo nevēlas būt saistīts ar «valsts sagraušanu un autoritārā režīma atjaunošanu». Savukārt gada nogalē varasiestādes sāka par B. Berezovski interesēties lietā par nelikumībām saistībā ar Aeroflot, un oligarhs izlēma, ka labāk ir Krievijā neatgriezties.
2006. gadā Kremlis, nevienu neminot vārdā, paziņoja, ka bijušā VDK aģenta Aleksandra Ļitviņenko un žurnālistes Annas Poļitkovskas nāvē ir vainojami ārzemēs dzīvojošie opozicionāri. Savukārt B. Berezovskis izteicās, ka aiz šiem noziegumiem ir V. Putins. B. Berezovskis bijušajam Krievijas spiegam nopirka māju Londonā, kā arī palīdzēja viņam popularizēt apgalvojumus, ka Krievijas prezidents ir vainojams daudzdzīvokļu māju spridzināšanā Maskavā 1999. gadā, kas bija iegansts otrajam iebrukumam Čečenijā. Jāuzsver, ka B. Berezovskim bija nozīmīga loma no 1994. līdz 1996. gadam notikušā pirmā Čečenijas kara izbeigšanā.
Viņš pārdzīvoja vairākus atentāta mēģinājumus. 1994. gadā Maskavā notika tur reģistrētais pirmais automašīnas spridzināšanas gadījums – tas tika vērsts pret B. Berezovski – viņš guva ievainojumus, bet nogalināts tika šoferis. Arī dzīvojot Lielbritānijā viņš baidījās par savu drošību – viņa dzīvesvietai bija ložu necaurlaidīgi stikli, smalkas novērošanas ierīces, kā arī nostiprinātas tērauda durvis.
Bagātība izčākst
2011. gadā šķiršanās prāvā no sievas viņš zaudēja vairāk nekā simts miljonus mārciņu. Savukārt pērn viņš zaudēja tiesas prāvā pret citu oligarhu Romānu Abramoviču, savu bijušo sabiedroto. Tiesā B. Berezovskis mēģināja pierādīt, ka viņš ir piespiests pārdot savas akcijas naftas uzņēmumā Sibneftj par krietni mazāku cenu, nekā bija to patiesā vērtība. BBC vēstīja, ka tiesas iznākums B. Berezovskim ir bijis pamatīgs trieciens un pēc tam viņš negaidīti izvācies no saviem birojiem Londonas centrā. No R. Abramoviča viņš bija vēlējies piedzīt 4,7 miljardus dolāru – tādējādi šī bija visu laiku vērienīgākā privātpersonu prāva Lielbritānijas vēsturē.
Šāds iznākums līdz ar ievērojamajiem tiesas izdevumiem un vispārējo ekonomisko situāciju bija daži no notikumiem, kuru dēļ B. Berezovskis sāka izjust grūtības nomaksāt savas parādsaistības. Kā laikrakstam Observer stāstīja B. Berezovska tuvs draugs Alekss Goldfarbs, viņš faktiski bija bankrotējis. Kopš zaudējuma R. Abramovičam ar savu enerģiskumu pazīstamais politiķis ieslīga depresijā un sev netipiskā manierē mēdza ar nožēlu runāt par pagātnē pieļautajām kļūdām. Viņš vairs tikai retumis apmeklēja Krievijas opozicionāru pasākumus, pārdeva daļu īpašumu, kā arī slēdza savu politisko fondu, kas vairāk nekā desmit gadu bija darbojies pret V. Putina režīmu.
Kremlis B. Berezovska grūtībās noraudzījās ar neslēptu gandarījumu, kā arī palīdzēja tās vairot. Nespējot tikt klāt patvērumu ieguvušajam oligarham Londonā, Kremlis sniedzās pēc viņa naudas un citiem aktīviem visā pasaulē – gan Francijā, kur B. Berezovskim piederēja grezna villa, gan Brazīlijā, vēsta The Guardian. V. Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sestdien paziņoja, ka B. Berezovskis esot mēģinājis iegūt Krievijas prezidenta atļauju atgriezties Krievijā un rakstītā vēstījumā V. Putinam esot atvainojies par «pagātnes kļūdām». Krievijā pret B. Berezovski ir ierosināti vairāki desmiti tiesvedību, un tas nozīmē, ka bez īpašas politiskas labvēlības viņa atgriešanās Krievijā nozīmētu nokļūšanu cietumā.
