Mēģinot mazināt sabiedrības sašutumu par banku sektora alkatību, Eiropas politiķi ir vienojušies par baņķieru prēmiju ierobežojumiem. Vislielākās iebildes pret šādu ideju bija Lielbritānijai, tomēr tai nav izdevies piesaistīt pietiekami daudz atbalstītāju savai pozīcijai.
Atbalstītie likumdošanas grozījumi noteic, ka, sākot ar 2014. gadu, Eiropas Savienībā (ES) tiks noteikti banku darbinieku prēmiju griesti. Pēc aptuveni desmit mēnešus ilgām sarunām šonedēļ politiķi vienojās, ka maksimālais prēmiju apmērs būs darbinieka gada alga. Prēmijas var palielināt līdz divām gada algām, bet tikai tādā gadījumā, ja to atbalsta vairākums bankas akcionāru. Grozījumi bankām arī uzliek par pienākumu sniegt informāciju par savu peļņu un citas ar to darbību saistītas ziņas.
Lai mazinātu riskus
«Pirmo reizi ES finanšu tirgus regulācijas vēsturē mēs ierobežosim baņķieru prēmijas,» teikts Eiropas Parlamenta galvenā sarunveža Otmāra Karasa paziņojumā. «Grozījumu būtība ir tāda, ka, sākot ar 2014. gadu, bankām paliks vairāk naudas, kas tām nodrošinās lielāku stabilitāti, kā arī tām būs vairāk iespēju pievērsties to pamata darbības laukam – reālās ekonomikas finansēšanai, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus un darba vietu veidošanos.»
Prēmiju ierobežošana izstrādāta, sadarbojoties ES un Eiropas Komisijas amatpersonām, kā arī 27 dalībvalstu pārstāvjiem. Šīs sarunas vadīja ES prezidējošās valsts Īrijas finanšu ministrs Maikls Mūnans, un to mērķis bija samazināt baņķieru motivāciju uzņemties pārlieku lielus riskus, kas var novest pie kredītiestāžu problēmām. Lai glābtu valsts finanšu sistēmas stabilitāti, valstīm šādas bankas pēdējos gados vairākkārt ir bijis jāglābj, tādējādi pasliktinot savu budžeta situāciju.
«Šī ES banku noteikumu reforma nodrošinās, ka bankām nākotnē pietiks kapitāla, lai izturētu grūtības,» sacīja M. Mūnans. «Tā nodrošinās arī, ka nodokļu maksātāji Eiropā nākotnē tiks pasargāti no tā, ka viņiem varētu būt jāsedz banku radītie zaudējumi.» Panāktā vienošanās paver ceļu plašākam banku darbību regulējošo noteikumu reformu kopumam, kam dots nosaukums Basel III. Šīs reformas ir vērstas uz finanšu sektoru, lai nodrošinātu to pret nākotnes satricinājumiem un liktu tām uzkrāt lielākas finanšu rezerves. Kad būs panākta oficiāla vienošanās par nepieciešamajiem pasākumiem, sāksies lielākā banku sistēmas pārveide kopš pasaules finanšu krīzes sākuma, vēsta BBC. Taču vismaz pašlaik par daudzām citām banku reformas idejām Eiropas valstīm vēl ir lielas nesaskaņas.
Šis ir kompromisa risinājums – lai panāktu lielāku vienprātību, ir pārskatīta nefinansiālu baņķieriem ilgtermiņā sniegto labumu vērtība, tādējādi nodrošinot, ka banku darbinieki var saņemt vairāk, taču nepārkāpjot prēmiju griestus. Vienošanās par baņķieru prēmijām gan vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm. Ja tas izdosies, Eiropa varēs lepoties ar banku darbinieku samaksas stingrāko regulāciju pasaulē, raksta Der Spiegel. Jaunie noteikumi attieksies uz visām finanšu institūcijām, kas darbojas ES, kā arī uz to ārvalstu meitasuzņēmumiem. Tāpat tie attieksies arī uz citu valstu banku apakšuzņēmumiem, kuri darbojas ES teritorijā.
Briti – lielākie zaudētāji
Taču ne visas dalībvalstis šīs idejas ir atbalstījušas. Vislielāko opozīciju izrādīja Lielbritānija, kurai no visām ES dalībvalstīm ir vislielākais banku sektors. Londona mēģināja sarunu partnerus pārliecināt, ka šādi ierobežojumi traucēs to nozares attīstībai, kā arī neļaus šai nozarei Eiropā piesaistīt talantīgākos un spējīgākos darbiniekus. Pēdējo gadu laikā ievērojama daļa britu baņķieru prēmiju ir ieguldīta Londonas nekustamo īpašumu tirgū, savukārt šī naudas avota ierobežošana var Lielbritānijas politiķos un arī citos sabiedrības slāņos palielināt eiroskepses līmeni.
Šo grozījumu vietā Lielbritānija vēlas ieviest tā dēvēto Vikersa plānu, kas balstīts uz Džona Vikersa vadītās Neatkarīgās banku komisijas ziņojuma secinājumiem un ir vērsts uz to, lai bankās tiktu nodalīti privātpersonu ieguldījumu un uzņēmumu konti no investīciju banku aktivitātēm, vēsta BBC. Spekulatīvās darbības pamatā notiek investīciju banku operācijās, un to nošķiršana nozīmētu mazāku apdraudējumu citiem banku klientiem. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons ir uzsvēris, ka Vikersa plāns dažos punktos piedāvā pat stingrāku banku regulāciju, nekā paredz Eiropas atbalstītie banku likumu grozījumi. Tomēr, lai šos noteikumus bloķētu, Lielbritānijai nepietika atbalsta, jo grozījumu pieņemšanai ir nepieciešams vairākuma valstu atbalsts, norāda Reuters.
Baņķieriem Eiropa nepatiks
Pašlaik baņķieriem daudzviet ir iespēja saņemt prēmijas atbilstoši saviem sasniegumiem, un tās dažkārt pamata algu pārsniedz vairākas reizes. Taču šī prakse daudzviet ir izraisījusi sabiedrības neapmierinātību, it īpaši gadījumos, kad pret saviem darbiniekiem dāsnās bankas finanšu grūtību apstākļos lūdz atbalstu no valsts.
Ir sagaidāms, ka vismaz daļa no banku sektora nebūs gatavas tos pieņemt. Ir izskanējuši viedokļi, ka šādi ierobežojumi ir apejami, ja tiek izstrādātas pietiekami sarežģītas atalgojuma shēmas. ETX Capital bankas pārstāvis Džo Randls BBC norādīja, ka bankas tagad var palielināt darbinieku algas, lai tādā veidā kompensētu prēmijas, kuras vairs nevarēs darbiniekiem maksāt. «Turklāt uzņēmumi, kuriem nav nepieciešamības atrasties ES iekšienē, aizies. Un, kad bankas ieguldīs savu filiāļu attīstībā, šīs filiāles atradīsies ārpus ES,» sacīja Dž. Randls. Tiesa, kā norāda Reuters, bankām, kuras darbojas Eiropā, apiet ierobežojumus nebūs tik viegli, jo prēmiju ierobežojums ir saistīts ar virkni citu prasību un ierobežojumu saistībā ar ieguldījumiem un algām.
ASV turpretim šādi ierobežojumi apsvērti netiek, un tur Volstrītas darbinieku prēmijas tikai pieaug. Pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, vidējā prēmija palielinājās par deviņiem procentiem un sasniedza 121 900 dolārus. Kopumā Volstrītā prēmijas pērn tika izmaksātas 20 miljardu dolāru apmērā.