Svētdien un pirmdien notiekošās parlamenta vēlēšanas Itālijā ļaus uz politiskās skatuves atgriezties bijušajam premjerministram Silvio Berluskoni. Lai gan Itālijā viņam atbalstītāju netrūkst, eirozonas un arī citu valstu pārstāvji uz šiem notikumiem skatās ar bažām, jo tie var izraisīt jaunu politiskās nestabilitātes posmu un gan Itālijas, gan visas eirozonas finanšu situācijas pasliktināšanos.
Vēlēšanas tiek rīkojas divus mēnešus pirms iepriekšplānotā termiņa, jo pērnā gada nogalē S. Berluskoni partija Brīvības tauta atsauca savu atbalstu premjerministra Mario Monti vadītajai valdībai.
Vēlēšanās startē centriski kreisā koalīcija, kuras sastāvā ir Demokrātiskā partija un partija Kreisums, ekoloģija, brīvība. To vada Pjērs Luidži Bersāni, kurš līdz 1991. gadam darbojās Komunistiskajā partijā. Centriski labējo koalīciju veido S. Berluskoni vadītā Brīvības tauta un partija Ziemeļu līga. S. Berluskoni jau pirms vēlēšanām paziņoja, ka ar saviem sabiedrotajiem politikā ir noslēdzis vienošanos, ka pats nepretendēs uz premjerministra amatu, bet uzvaras gadījumā valdību vadītu viņa partijas sekretārs Andželīno Alfāno. Uz visai labiem rezultātiem var cerēt arī pret varu noskaņotā pilsoniskā iniciatīva Pieczvaigžņu kustība, kuru vada satīriķis Bepe Grillo. Šī uz protesta platformas veidotā kustība gan valdībā, visticamāk, nebūs, jo tās līderis ir izslēdzis sadarbības iespējas ar citām partijām. Viņš politiķus ir salīdzinājis ar «dzīviem miroņiem», kuri no politiskās skatuves ir jāpadzen, un to vietā ir jāizvēlas jauni kandidāti, kuru reputāciju nav sabojājuši korupcijas un citi skandāli.
Līdzšinējais premjers M. Monti vada centrisko koalīciju, kurā ietilpst M. Monti paša pārstāvētā Pilsoniskā izvēle ar Monti Itālijai, Kristīgie demokrāti, kā arī mazākā partija Nākotne un brīvība Itālijai. M. Monti pats vēlēšanās nekandidē, taču gadījumā, ja koalīcija uzvarēs, viņš pretendē uz premjerministra amatu.
Itālijā ir divpalātu parlaments. Pārstāvju palātā ir 630 deputātu vietas, bet Senātā – 315 vēlēti senatori plus četri, kuri senatora amatu ir ieguvuši uz mūžu. Viens no tiem ir arī M. Monti. Abu palātu amatpersonu termiņš ir pieci gadi. Vēlēšanu sistēmā ir vairāki sliekšņi, kas paredzēti, lai partijas mudinātu jau pirms vēlēšanām veidot koalīcijas un tādējādi mazinātu politisko sadrumstalotību.
Vēlēšanu rezultātam cieši sekos arī politiķi un ekonomisti gan eirozonā, gan citur pasaulē. Ja vēlēšanu rezultāti parādīs, ka vēlētāji taupības politiku noraida, Itālijas trauslās ekonomiskās situācijas un parādu dēļ ir sagaidāms, ka Eiropas finanšu tirgos atkal sāksies nemierīgums, vēsta BBC. Tāpēc Eiropa ir noraizējusies. Tiesa, no S. Berluskoni kampaņas skatpunkta, šī interese ir ārvalstu, it īpaši Vācijas, mēģinājumi uzspiest Itālijai kaitīgu politiku. «Vai mums vajadzētu ļaut Vācijai diktēt noteikumus, kas grauj Itāliju?» kādā no kampaņas pasākumiem saviem atbalstītājiem vaicā S. Berluskoni.
S. Berluskoni, kura atkāpšanos no amata 2011. gada novembrī Eiropas līderi uzņēma ar atvieglotu nopūtu, pirms vēlēšanām savas pozīcijas atkal ir nostiprinājis. Viņa vietā nākušais M. Monti īstenoja taupības politiku un virzīja reformas, tādējādi nostiprinot valsts finanšu situāciju. M. Monti valdība ar šo uzdevumu tika galā, turpretim priekšvēlēšanu kampaņas ir S. Berluskoni specialitāte. Kā norāda BBC, S. Berluskoni ir talantīgs izklaidētājs. Viņš saviem sekotājiem piedāvā optimismu, sarunājas ar saviem atbalstītājiem, prot jokot, un videoklipā, kas partijas pasākumos tiek demonstrēts pirms viņa uzstāšanās, tiek rādīti futbolisti un dejojošas meitenes.
S. Berluskoni optimistiskajiem solījumiem labu augsni ir sagādājusi arī pašreizējā ekonomiskā situācija Itālijā. Mazumtirdzniecības apjoms krītas, ražošanas līmenis ir sasniedzis zemāko līmeni kopš laika, kad tiek apkopota šāda veida statistika. Itālijas ekonomika sarūk. Par šādu situāciju ir ērti vainot M. Monti un viņa atbalstīto taupības politiku, it īpaši nodokļu paaugstinājumus vai jaunieviestos nodokļus.
Tāpēc S. Berluskoni sola nodokļu samazinājumu. Viņš piedāvā atteikties no M. Monti ieviestā īpašuma nodokļa, kāds pastāv daudzviet Eiropā, bet pret kuru daudzi cilvēki Itālijā iebilst. Turklāt S. Berluskoni sola arī samaksāt nodokļu maksātājiem atpakaļ nodokļu naudu, ko viņi jau ir atdevuši valstij. Svarīgajos reģionos, kuros vēlēšanu rezultātam ir vislielākā nozīme, vairāki miljoni pilsoņu ir saņēmuši vēstules, kurās solītas nodokļu atmaksas un atlaides. Tiesa, kādā veidā, šādi darbojoties, varētu kompensēt budžeta deficīta palielinājumu, nav īsti skaidrs.
Šie solījumi ir izraisījuši daudzu citu politiķu sašutumu. Centriski kreisi noskaņotais premjerministra amata kandidāts
P. L. Bersāni paziņoja, ka tā ir krāpšana, savukārt bijušais organizētās noziedzības jautājumu prokurors Antonio Ingroia, kas tagad vada jaunizveidoto kreiso partiju Pilsoniskā revolūcija, izteicies, ka S. Berluskoni, «solot naudu par balsīm, ir izdarījis noziegumu, iespējams, pat divus». Viņš ir aicinājis varasiestādes sākt politiķa kriminālvajāšanu. Savukārt M. Monti sacīja: «Kad es teicu, ka Berluskoni mēģinās nopirkt itāliešu balsis, es nebiju domājis, ka viņš to darīs vēstuļu formā.»
S. Berluskoni oponentiem atliek vien atgādināt par daudzajiem skandāliem, kuros viņš amata pienākumu pildīšanas laikā bija iesaistīts. P. L. Bersāni pagājušajā nedēļā izteicās, ka laikā, kad S. Berluskoni savās ballītēs izklaidējās ar meitenēm, valsts nonāca bankrota priekšā. S. Berluskoni tiek apsūdzēts nepilngadīgas prostitūtas pakalpojumu izmantošanā. Viņam draud tiesvedība par varas ļaunprātīgu izmantošanu un kukuļdošanu, viņš nav izpildījis daudzus savus iepriekšējos politiskos solījumus, un viņam nav sveši dažādi nekorekti izteikumi. Jāpiebilst gan, ka S. Berluskoni nav vienīgais no kandidātiem, kuru reputācijā ir traipi.
P. L. Bersāni tiek pārmesta saistība ar valsts trešo lielāko banku Monte dei Paschi, kuru glābj Itālijas valdība, vēsta Reuters. Bankas glābšanas dēļ S. Berluskoni partija uzbrūk arī M. Monti, kas atbalstīja 3,9 miljardu eiro ieguldīšanu šajā finanšu iestādē.
Kā raksta The Economist, «ņemot vērā Berluskoni tendenci valsts interešu vietā realizēt savējās, ir pārsteidzoši, ka ir itālieši, kuri viņu vēl atbalsta». Lai gan līdzīgi domā arī daudzi citi cilvēki Itālijā, tomēr publiskā viedokļa aptaujas liecina, ka pēdējā laikā S. Berluskoni savas pozīcijas ir nostiprinājis.
P. L. Bersāni vadītā centriski kreisā koalīcija ilgu laiku saviem tuvākajiem konkurentiem bija soli priekšā, taču S. Berluskoni ar savām nerimstošajām reklāmām un citām kampaņas aktivitātēm šo atšķirību ir deldējis. To, cik liela pašlaik ir šī starpība, precīzi ir grūti pateikt, jo Itālijā divas nedēļas pirms vēlēšanām ir aizliegts publicēt publiskā viedokļa aptauju rezultātus, norāda Der Spiegel. Bet S. Berluskoni kampaņas pasākumos var dzirdēt kvēlo viņa atbalstītāju izteikumus, ka «Berluskoni sāks revolūciju», «viņš iestājas par visu labo pasaulē» un «tikai Silvio var glābt Itāliju». Viņš tikmēr sola darbavietas un bagātību un stāsta, ka «mazais profesors Monti nesaprot ekonomiku».
Kontrole pār parlamenta apakšpalātu ļauj pretendēt uz valdības sastādīšanu, tomēr koalīcija bez pārsvara arī Senātā nebūtu rīcībspējīga. Senāta vietu sadalījumu nosaka vēlēšanu rezultāti pa reģioniem, un, ja šajā līmenī S. Berluskoni gūs labus panākumus, viņam ir lielas iespējas krietni sarežģīt sava konkurenta P. L. Bersāni iespējamās valdības darbu. Tas savukārt draud ar kārtējo politiskās nestabilitātes posmu Itālijā.