Ķīniešu hakeri uzbrūk rietumvalstu medijiem

Pēdējo dienu laikā vairāki rietumvalstu mediji ir paziņojuši, ka to datorsistēmām un tīmekļa vietnēm pašlaik vai iepriekšējos gados uzbrukuši hakeri no Ķīnas.

Ķīna savu atbildību notikušajā noliedz, tomēr šie ne tuvu nav pirmie gadījumi, kad notiek līdzīgi incidenti, kuros ir iespējams saskatīt politisku interesi.

Atriebība par publikācijām

Par pēdējā laikā notikušiem hakeru uzbrukumiem ir paziņojuši tādi lieli mediji kā New York Times, Washington Post un Wall Street Journal.

Wall Street Journal vēsta, ka hakeri interesējas tieši par izdevuma aktivitātēm, kas skar Ķīnas tematiku. Šādā veidā ir iespējams iegūt informāciju gan par rietumvalstu žurnālistu avotiem, gan sagatavošanā esošām publikācijām, kas pret Ķīnu ir kritiskas. «Mūsu rīcībā ir pierādījumi, ka mēģinājumi iefiltrēties mūsu sistēmās ir saistīti ar Ķīnas tematikas atspoguļojumu, un tie nav saistāmi ar mēģinājumu gūt komerciālu labumu no klientu datubāzes piesavināšanās,» paziņojis laikraksts. «Mēs cieši sadarbojamies ar varasiestādēm, no ārpuses piesaistītajiem datordrošības speciālistiem un rīkojamies, lai aizsargātu patērētājus, žurnālistus un viņu avotus.» Wall Street Journal arī ziņo, ka pašlaik tīkla drošības pārbaude un uzlabošana ir pabeigta.

Laikraksts New York Times uzbrucēju pastiprinātu interesi par savām datorsistēmām izjutis pēdējos četros mēnešos, kopš avīzē tika publicēts raksts, kurā apgalvots, ka Ķīnas premjerministra Veņa Dzjabao ģimene, slēdzot biznesa darījumus, ir uzkrājusi bagātības 2,7 miljardu dolāru vērtībā. Toreiz Pekina publikāciju nosodīja un paziņoja, ka raksts ir nomelnojošs, kaut gan rakstā nebija apgalvots, ka paša premjera darbībā būtu kas pretlikumīgs. Taču dati par valsts augstāko amatpersonu turīgumu paši par sevi Ķīnai ir nepatīkami – it sevišķi tāpēc, ka Ķīnā pēdējos gados ir bijuši vairāki korupcijas skandāli, un arī pērnā gada nogalē Komunistiskās partijas kongresā tika runāts par draudiem, ko korupcija rada valsts turpmākai attīstībai.

Hakeri New York Times pirmo reizi uzbruka pērnā gada septembrī, kad izmeklēšana par Ķīnas premjerministra ģimenes finansēm tuvojās noslēgumam. Pēc laikraksta sniegtās informācijas, hakeri ielauzušies laikraksta Šanhajas biroja vadītāja Deivida Bardozas un viņa priekšgājēja Džima Jārdlija, pašreizējā New York Times Indijā esošā Dienvidāzijas biroja vadītāja, datoros. D. Bardoza bija Pekinas neapmierinātību izraisījušās publikācijas autors. Kopš tā laika uzbrukumi uzņēmuma datorsistēmām notikuši regulāri. Arī Bloomberg News, kas pagājušā gada jūnijā ziņoja par toreizējā premjerministra, nākamā prezidenta Sji Dziņpina ģimenes bagātībām, ir apstiprinājusi, ka pēc šīs publikācijas ir bijuši mēģinājumi ielauzties medija datoros.

Ķīnas hakeru rokraksts

Nozieguma izmeklēšanai New York Times algoja interneta sistēmu drošības uzņēmumu Mandiant, kura darbinieki situāciju novēro jau četrus mēnešus, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu noskaidrot uzbrucēju tipisko rīcību. Hakeri upura datorā instalē programmu, kas viņiem caur šo datoru ļauj piekļūt ikvienam citam datoram New York Times tīklā un nozagt ikviena darbinieka paroles. Hakeri caur šo tīklu piekļuvuši 53 laikraksta darbinieku personīgajiem datoriem. Uzbrukumā konstatētas Ķīnas armijas uzdevumā strādājošo hakeru darbībai raksturīgas iezīmes.

Izskanot New York Times un Wall Street Journal sniegtajai informācijai par uzbrukumiem, arī Washington Post paziņoja, ka 2011. gadā laikraksts pārcietis kiberuzbrukumu. Laikraksta vadība gan sīkākas ziņas par šo incidentu oficiāli nesniedz, taču laikraksts, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka pirmās šāda veida ielaušanās notikušas jau 2008. vai 2009. gadā. Par notikušo aizdomās tiek turēti hakeri no Ķīnas.

Par 250 tūkstošu lietotāju datu zādzību pagājušajā nedēļā paziņoja arī mazblogošanas vietne Twitter, kuras kopējais lietotāju skaits ir vairāk nekā 200 miljoni. Twitter, paziņojot par drošības incidentu, gan neminēja iespējamo uzbrucēju. Taču uzņēmuma informācijas drošības nodaļas direktors Bobs Lords ir atzinis, ka uzbrucēji neapšaubāmi ir bijuši profesionāļi un pēc viņu darbībām redzams, ka viņi skaidri zinājuši, ko dara. «Mēs neuzskatām, ka šis būtu atsevišķs incidents,» sacīja B. Lords, tādējādi liekot noprast, ka uzbrukumi, ar ko saskaras Twitter, varētu būt saistīti ar uzbrukumiem citiem medijiem. Iegūtie dati varētu palīdzēt hakeriem pārņemt kontroli pār lietotāju profiliem citos portālos, ar kuriem viņu Twitter konti ir saistīti.

Daudz uzbrukumu

Iepriekš arī vairāku citu uzņēmumu, organizāciju un arī valstu valdību pārstāvji ir apsūdzējuši Ķīnu kiberspiegošanā un mēģinājumos ietekmēt to, kāda informācija par Ķīnu ārvalstīs tiek izplatīta.

2011. gadā interneta drošības uzņēmums McAfee paziņoja par lielāko jebkad konstatēto kiberuzbrukumu – piecu gadu laikā par tā upuriem kļuvušas 72 dažādas organizācijas, tai skaitā Olimpiskā komiteja, ANO un vairāki drošības uzņēmumi. Toreiz McAfee tieši nenosauca, ko tur aizdomās par uzbrukumiem, tomēr ir plaši izplatīts viedoklis, ka tie varētu būt Ķīnas hakeri. Viens no netiešajiem pierādījumiem bija tas, ka vairākām no šīm organizācijām bija informācija, kura interesē Ķīnu. Ar Ķīnu ir saistīts arī pasaulē lielākais kiberspiegošanas tīkls Ghostnet. Šis tīkls, kurā saslēgti datori, pār kuriem kontroli guvuši hakeri, ir ģeogrāfiski ļoti plašs – kad kanādiešu pētnieki 2009. gadā paziņoja par tīkla eksistenci, tajā bija 1295 datori 103 valstīs, tai skaitā datori, kas pieder ārvalstu vēstniecībām un tibetiešu garīgā līdera dalailamas birojam. Vairākums datoru, no kuriem tīkls tiek kontrolēts, atrodas Ķīnā, tomēr nav pārliecinošu pierādījumu, ka aiz šīm aktivitātēm ir Ķīnas vai kādas citas valsts valdība.

Arī 2009. gadā, kad hakeri ielauzās amerikāņu ieroču uzņēmuma Lockheed Martin datorsistēmās un nozaga lielu datu apjomu par tolaik vismodernāko kaujas lidmašīnu Joint Strike Fighter, aizdomas krita tieši uz Ķīnu. Pērn dzērienu uzņēmums CocaCola paziņoja, ka 2009. gadā hakeri vairāk nekā mēnesi bija piekļuvuši šī uzņēmuma datorsistēmām. Pa epastu nosūtīta kaitnieciska programma uzbrucējiem ļāva nepamanītiem darboties uzņēmuma tīklā un vākt komerciālu informāciju. Šajā laikā CocaCola mēģināja iegādāties Ķīnas dzērienu ražotāju Huiyuan Juice. Darījums toreiz izgāzās, taču tā noslēgša

nas gadījumā kompānija CocaCola būtu kļuvusi par lielāko ārvalstu investoru, kas pārņēmis kādu Ķīnas uzņēmumu.

2010. gadā interneta meklēšanas uzņēmums Google paziņoja, ka pret to tiek vērsts Ķīnas hakeru uzbrukums. 2011. gadā Dienvidkoreja ķīniešu hakerus vainoja 35 miljonu lietotāju datu zādzībā no sociālo tīklu portāliem. 2007. gadā Financial Times ziņoja par notikušu iefiltrēšanos Pentagona datortīklā, un amatpersonas toreiz bija itin pārliecinātas, ka uzbrukums ir pastrādāts Ķīnas armijas uzdevumā. Pēc Pentagona sniegtās informācijas, lielākā daļa informācijas, kam hakeri piekļuva, nebija slepena.

Pekina noraida jebkādus pārmetumus par savu saistību ar šādām aktivitātēm. «Arī Ķīna ir hakeru uzbrukumu upure. Ķīnas likumi skaidri aizliedz šādas aktivitātes, un mēs ceram, ka iesaistīto pušu attieksme šinī jautājumā būs atbildīga,» nedēļas nogalē paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Hons Lei. Kā norāda BBC, Ķīna nudien nav vienīgā valsts, kas tiek turēta aizdomās par kiberuzbrukumu rīkošanu.