Francijas bruņoto spēku vienības iegājušas Mali, lai vadītu ārvalstu spēku koalīciju, kuras uzdevums ir stāties pretim valsts ziemeļu daļu pārņēmušajiem ekstrēmistiem.
Līdz ar no jauna atsāktajiem Mali nemiernieku uzbrukumiem vairāk nekā deviņus mēnešus ilgušais nogaidīšanas laiks ir beidzies, un ārvalstis ir nobažījušās, ka rodas jauns patvērums teroristiskām organizācijām.
Terorisms durvju priekšā
Mali pagaidu prezidents Dionkunda Traore pagājušajā nedēļā nosūtīja vēstules Francijas prezidentam Fransuā Olandam un ANO ģenerālsekretāram Banam Ki Mūnam, kurās lūgta palīdzība apturēt atsākušos nemiernieku uzbrukumu no valsts ziemeļiem. Daži no nemiernieku grupējumiem ir saistīti ar Al Qaeda. Reaģējot uz lūgumu pēc palīdzības, ceturtdien ANO Drošības padome Ņujorkā rīkoja sanāksmi, kas beidzās ar vienošanos uz reģionu nosūtīt starptautiskos spēkus.
Ārvalstu spēku operācijas Mali vada Francija, bijusī koloniālvalsts. «Mēs saskaramies ar kliedzošu agresiju, kas apdraud Mali pastāvēšanu,» piektdien Parīzē sacīja F. Olands. «Francija to nevar pieļaut. Mēs esam gatavi apturēt teroristu uzbrukumu, ja tas turpināsies.» Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs le Driāns ir brīdinājis, ka visas Mali krišana šo kaujinieku grupējumu rokās nozīmētu «teroristisku valsti Eiropas un Francijas durvju priekšā». Francija uz Mali ir nosūtījusi aptuveni 400 karavīru. ASV ir izteikušas gatavību uz Mali nosūtīt bezpilota lidmašīnas, bet Lielbritānija sniegt transporta atbalstu. Sestdien par karavīru nosūtīšanu uz Mali paziņoja Burkinafaso, Nigērija un Senegāla.
Kopš pagājušā gada aprīļa nemiernieku rokās bija tuksnešaina teritorija valsts ziemeļu daļā – kas ir lielāka nekā Francija. Viņi savā labā bija izmantojuši Mali notikušo apvērsumu un tā radīto haosu. Apvērsums notika, jo armija, nemierā ar valsts rīcību tuaregu etniskās grupas sacelšanās laikā, gāza valsts prezidentu. Mali kaimiņvalstis notikušo nosodīja un ieviesa sankcijas, turpretim tuaregi kopā ar islāmistu nemierniekiem savā kontrolē pārņēma valsts ziemeļu daļu, dezorganizētajai armijai īpaši nepretojoties. Drīz pēc apvērsuma tā vadītāji atkāpās un par pagaidu prezidentu kļuva parlamenta priekšsēdētājs D. Traore. Līdz ar to valsts dienvidu daļā atgriezās civilā pārvalde, taču nestabilitāte valstī saglabājas. Valstī oficiāli vēl nav atjaunots demokrātisks režīms.
Divi grupējumi
Mali ziemeļu daļu pašlaik kontrolē divi lieli tuaregu grupējumi – Azvādas atbrīvošana un islāmiskā organizācija Ansar Dine. Azvāda apzīmē Mali ziemeļu teritoriju. Azvādas atbrīvošanas dalībnieki karoja arī Lībijas bijušā diktatora Muammara Kadāfi pusē un no šā kara atgriezās gan ar uzlabotām kaujas prasmēm, gan ieročiem. Taču reģiona lielākās pilsētas Timbuktu, Gao un Kidalu kontrolē islāmisti, kuriem ir saites ar Al Qaeda atzaru Ziemeļāfrikā. Lai gan šiem grupējumiem ir radikāli atšķirīgi mērķi, tie laiku pa laikam apvieno spēkus noteiktu operāciju īstenošanā. Tā tas notika arī Timbuktu ieņemšanas laikā. Taču, kā norāda BBC, uzskatu atšķirību dēļ sadursmes ir notikušas arī starp šiem abiem grupējumiem. Azvādas atbrīvošana vēlas Azvādas neatkarību, turpretim Ansar Dine nevēlas valsti sadalīt, bet tā vietā visā Mali ieviest stingros šariāta likumus. Ansar Dine arī ir labākā finansiālā situācijā nekā sabiedrotie un pēdējos gadus naudu ir pelnījuši, nolaupot rietumniekus un pieprasot izpirkuma maksu, kā arī ar kokaīna, hašiša un cigarešu kontrabandu. Islāmistu panākumi ir radījuši satraukumu Mali kaimiņvalstīs, kurās arī ir lielas tuaregu kopienas.
Sarežģītās situācijas dēļ rietumvalstis jau labu laiku apsvēra nepieciešamību militāri iejaukties šajā konfliktā, tomēr vēl decembrī ANO ģenerālsekretārs brīdināja valstis nepārsteigties ar militārām operācijām. Iespējamā militārā operācija līdz šim netika plānota agrāk par šā gada septembri. Kā norāda Time, pēc pēdējos gados lielākā islāma ekstrēmisma panākuma, nemierniekiem pārņemot valsts ziemeļus, iestājās klusums, un ārvalstis nolēma nogaidīt. Taču pagājušajā nedēļā islāmisti atsāka virzīties dienvidu virzienā. Pašlaik frontes līnija starp valsts ziemeļiem, kur nemiernieki ir ieviesuši šariāta likumus, un dienvidiem vēl atrodas tālu no Mali galvaspilsētas. Taču nemiernieku pēdējo dienu panākumi liecina, ka pretinieka pārspēks pār slikti ekipētajiem Mali armijas karavīriem ir tik liels, ka Mali valdībai pašai ir maz līdzekļu, lai nemierniekus apturētu.
Francijas riski
Reģions, kur notika pagājušās nedēļas kaujas, ir stratēģiski nozīmīgs. Ja nemiernieku spēkiem, kas veidoti no trīs teroristu grupējumu dalībniekiem, izdosies ieņemt Mopti, kas ir šā reģiona lielākā pilsēta, viņu kontrolē būs arī vēl viens posms no svarīgā valsts lielceļa. Mopti atrodas arī nozīmīga Mali spēku militārā bāze, un, ja pilsēta kristu, nemierniekiem pavērtos ceļš uz kontroli pār lielu daļu valsts pārējās teritorijas, norāda AP. Gao, Timbuktu un Kidalā, trīs lielākajās valsts ziemeļu daļas pilsētās, nemiernieki jau ir pamatīgi nostiprinājušies: ir izstrādātas aizsardzības pozīcijas, izrakti tuneļi un sagādātas apgādes rezerves.
F. Olands ir uzsvēris, ka pašreizējās Francijas operācijas mērķis nav sākt Mali ziemeļu daļas atkarošanu, bet gan sagatavoties kopīgi rīkotai ārvalstu operācijai, kuru vadīs nevis Francija, bet Rietumāfrikas valstu bloks. Pirmo kauju dienu laikā ar gaisa triecieniem Francijas karaspēkam bija izdevies padzīt nemierniekus no Konnas pilsētas, kas atrodas netālu no Mopti. Taču nemierniekiem kauju laikā izdevās notriekt vienu no Francijas helikopteriem, un tā pilots evakuācijas laikā no gūtajām traumām mira. BBC ziņo, ka nemiernieku labā sagatavotība Francijas spēkiem ir bijis pārsteigums.
Islāmisti ir solījuši atriebties Francijai un Rietumāfrikas valstīm par iesaistīšanos karadarbībā. F. Olands vakar izziņoja pašmāju terorisma līmeņa paaugstinājumu.
Francijas iesaistīšanās karā riskam pakļauj gan astoņus Francijas pavalstniekus, ko pēdējo gadu laikā gūstā ir saņēmuši Al Qaeda sabiedrotie grupējumi Sahāras tuksneša reģionā, gan aptuveni 30 tūkstošus Francijas emigrantu, kas dzīvo reģiona valstīs. Tāpat pastāv arī draudi, ka uzbrukums var notikt Francijas teritorijā. Taču, kā norāda Reuters, F. Olands savas prezidentūras nozīmīgāko ārpolitikas lēmumu ir pieņēmis, uzskatot, ka nekā nedarīšana ir vēl riskantāka.