Ēģiptes prezidenta pilnvaras šķeļ sabiedrību

Ēģiptes prezidenta dekrētu, ar kuru viņš pats sev piešķīris jaunas pilnvaras, ir nosodījušas nevalstiskās organizācijas un kritizējuši tiesneši.

Dekrētam ir arī aktīvi piekritēji – lielākoties tie ir islāmiski noskaņoto politisko spēku atbalstītāji. Viņu un sekulārās, liberālās vai kristietiskās opozīcijas pretstāve parāda aizvien pieaugošo plaisu Ēģiptes sabiedrībā.

Prezidenta Mohammeda Mursī izsludinātais dekrēts paredz, ka valsts vadītājs drīkst pieņemt jebkādu likumu un viņa lēmumus nevar atcelt neviena cita institūcija. Tiesneši nevarēs apstrīdēt prezidenta rīcību, tāpat dekrēts arī aizsargā pašreizējo asambleju, kura izstrādā valsts jauno konstitūciju, no savas darbības juridiskas apstrīdēšanas. Tādā veidā tiktu nodrošināts, ka tiesas asambleju atlaiž – kā tas vienu reizi jau ir noticis. Dokuments būs spēkā vismaz līdz Ēģiptes parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas nākamgad.

Pašapziņa vai naivums

Par savu pilnvaru palielināšanu viņš paziņoja pagājušajā ceturtdienā – dienu pēc tam, kad tika panākta vienošanos par uguns pārtraukšanu Gazas joslā. Prezidents bija vidutājs Ēģiptes un palestīniešu kustības HAMĀS sarunās. Par savu lomu šajā procesā M. Mursī saņēma daudz atzinīgu vārdu starptautiskajā vidē, un domājams, ka, pamatojoties uz šo izdošanos, viņš vēlējās nostiprināt savu ietekmi arī pašmājās. Tomēr, kā norāda BBC, šādi viņš ir demonstrējis vai nu pārlieku pašapziņu, vai arī politisku naivumu, jo pretreakcija ir bijusi ļoti asa.

Opozīcijas politiķis un bijušais ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadītājs Mohameds el Baradejs ir paziņojis, ka ar valdību dialogs nav iespējams, kamēr vien dekrēts ir spēkā. Opozīcija ir norādījusi, ka M. Mursī lēmumu ir pieņēmis, nekonsultējoties ar citiem politiskajiem spēkiem, un, rīkojoties šādā veidā, viņš iet sava gāztā priekšteča Hosnī Mubāraka pēdās. Atšķirība ir vien tā, ka dekrēts pašreizējam prezidentam dod plašākas pilnvaras, nekā sev bija sagādājis H. Mubāraks.

Valstī ir notikuši arī vairāki lieli protesta mītiņi pret prezidentu. Turpretim organizācija Musulmaņu brālība, kas atbalsta M. Mursī pārstāvēto Brīvības un taisnīguma partiju, ir aicinājusi savus sekotājus iesaistīties demonstrācijās prezidenta atbalstam. Piektdien notikušie protesti pret prezidenta dekrētu pārauga vardarbībā, un ievainojumus guva ap 500 cilvēku.

Dekrētu ir kritizējušas ASV un citas rietumvalstis, un iebildes ir izskanējušas arī no vietējām nevalstiskajām organizācijām. «Prezidenta rīcība ir pretrunā likumam un taisnīguma principiem,» teikts Kairas Cilvēktiesību institūta paziņojumā. «Prezidenta pilnvaras tiek izmantotas, lai aizsargātu noteiktas politiskās grupas intereses. Prezidentam tagad ir pilnvaras, kādu nav bijis nevienam citam mūsdienu Ēģiptes prezidentam vai monarham. Tas ir trieciens tiesiskumam Ēģiptē un sākums jaunai diktatūrai, kurā nav atļauts iebilst prezidentam, kritizēt viņa politiku un apstrīdēt viņa lēmumus.»

Vecais režīms pret jauno

Līdzīgu viedokli ir izteikuši arī tiesneši. Valstī strādājošo tiesnešu apvienība Tiesnešu klubs ir aicinājusi protestējot apturēt tiesu darbu. Turpretim prezidenta administrācija ir mēģinājusi skaidrot, ka dekrēts bijis nepieciešams, lai paātrinātu pāreju no gāztā prezidenta H. Mubāraka politiskās sistēmas uz demokrātisku pārvaldes sistēmu. Dekrēta saturs parāda arī pie varas esošās Musulmaņu brālības aizdomīgumu pret tiem tiesu varas segmentiem, kuri kopš H. Mubāraka laikiem nav reformēti – piemēram, prezidents sev ir piešķīris tiesības atlaist ģenerālprokuroru. Atlaistais prokurors Abdels Magvids Mahmūds tika iecelts vēl H. Mubāraka laikā, turklāt Tiesnešu klubā, demonstrējot nepiekrišanu prezidentam, A. M. Mahmūdu joprojām godina par ģenerālprokuroru. Turpretim jaunais prokurors nekavējoties atsāka kriminālizmeklēšanas lietās, kas saistītas ar bijušā prezidenta, viņa ģimenes un bijušo režīma ģenerāļu iespējamajiem pastrādātajiem noziegumiem. Kopš H. Mubāraka gāšanas ir notikušas vairākas tiesas par viņa režīma pārstāvju pastrādātajiem noziegumiem – korupciju, protestētāju nogalināšanām un citiem, taču rezultāti nereti ir raisījuši jautājumus par to, kuram no režīmiem nu jau atlaistais ģenerālprokurors ir lojāls, norāda BBC. Pats H. Mubāraks gan tika notiesāts un viņam tika piespriests mūža ieslodzījums.

Arī no tiesnešiem vairums savus amatus ir ieguvuši iepriekšējā režīma laikā. Lai gan nav pamata uzskatīt, ka viņi būtu tieši iepriekšējā režīma politiskās gribas īstenotāji, daļa Ēģiptes sabiedrības viņiem neuzticas, norāda BBC. Tanī pašā laikā citiem ēģiptiešiem pēc prezidenta pieņemtā dekrēta aizvien vairāk zūd pamats ticēt, ka viņš rīkojas tautas interesēs un saskaņā ar revolūcijas ideāliem.

«Dekrēta mērķis ir atstumt M. Mursī pretiniekus tiesu varā, kā arī bloķēt iespējamās juridiskās problēmas, kas saistītas ar jaunas konstitūcijas izstrādi,» aģentūrai Reuters stāstīja Eiropas Ārvalstu attiecību padomes pārstāvis Elaija Zarvans. «Šajā situācijā abas puses pastiprina spriedzi, un kļūst aizvien grūtāk un grūtāk saskatīt, kā puses varētu ar godu atkāpties no ieņemtajām pozīcijām.»

Pašreizējā asamblejā dominē islāmiskie spēki, tāpēc dekrēts, kas aizsargā asambleju, tiek interpretēts kā mēģinājums nostiprināt arī islāmisko uzskatu pārstāvju ietekmi, kā arī nodrošināt viņiem iespējas iestrādāt savas vērtības jaunajā konstitūcijā. Kā norāda BBC, šis ir viens no galvenajiem apstākļiem, kuru dēļ prezidenta dekrēts ir izraisījis tik plašu un potenciāli bīstamu šķelšanos Ēģiptes sabiedrībā – vienā pusē ir islāmisti, bet otrajā – sekulāristi, kristieši un liberāli noskaņotie.

Rezerves ritenis

M. Mursī par Ēģiptes prezidentu kļuva šovasar – vairāk nekā gadu pēc tam, kad no amata atkāpās H. Mubāraks. Tas bija ievērības cienīgs panākums, jo viņš mūsdienu Ēģiptes laikā ir pirmā civilpersona, kas kļuvusi par valsts vadītāju, turklāt viņš tika ievēlēts demokrātiskā ceļā, sacenšoties ar citiem kandidātiem, norāda Al Jazeera. Taču viņa oponenti uzskata, ka prezidents kļūst par kārtējo autoritāro valsts vadītāju.

Vēlēšanu kampaņas laikā aprīlī M. Murī tika dēvēts par «rezerves riteni», jo viņa vārds kandidātu sarakstā parādījās tikai pēc tam, kad no sacīkstes tika diskvalificēts Musulmaņu brālības virzītais Hairāts eš Šaters. Vēlais starts viņam netraucēja divus mēnešus vēlāk vēlēšanās uzvarēt. Savu varu nostiprināt viņš sāka jau drīz, augustā atlaižot armijas komandieri Mohamedu Huseinu Tantāvī, tāpat viņš atcēla konstitucionālo dokumentu, kas armijai, kas pie varas nāca pēc H. Mubāraka gāšanas, deva likumdošanas tiesības un citas pilnvaras. Arī jau minētā viņa loma Izraēlas un HAMĀS konflikta risināšanā ir parādījusi, ka Ēģipte viņa vadībā joprojām saglabā stabilizējošu lomu Tuvo Austrumu reģionā.

Prezidenta jaunais dekrēts arī vēl vairāk ir sarežģījis Ēģiptes finansiālo situāciju. Finanšu gadā, kas noslēgsies nākamā gada jūnijā, plānotais budžeta deficīts būs 10,4 procenti. Tas ir nedaudz zemāks par 11 procentu virsotni, kuru deficīts sasniedza 2011./2012. gadā, tomēr lielāks nekā sākotnēji šim gadam prognozētie astoņi procenti, vēsta Reuters. Taču pēc dekrēta izziņošanas krasi ir kritusies Ēģiptes uzņēmumu akciju cena.

Vakar akciju tirgus vērtība kritās par turpat desmit procentiem, un to nobremzēja tikai automātiskās sistēmas, kas ir ieviestas, lai novērstu pārlieku plašas tirgus svārstības. Šis bija lielākais akciju kritums kopš pagājušā gada februāra sacelšanās. Savukārt kopš M. Mursī ievēlēšanas līdz šim akciju tirgus galvenais indekss bija pakāpies par 35 procentiem, demonstrējot investoru aizvien pieaugošo pārliecību par stabilitātes atgriešanos valstī. Investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka pirms nedēļas tika panākta sākotnējā vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu par 4,8 miljardu dolāru liela starptautiska aizdevuma piešķiršanu apmaiņā pret solījumiem spert soļus, lai budžeta deficītu samazinātu. Pašlaik nozīmīga daļa valsts budžeta tiek tērēta degvielas subsīdijām, kas iedzīvotājiem to ļauj iegādāties krietni zem pašizmaksas.