Rinkēvičs: Latvija ietekmēs ES Austrumu politiku

Saruna ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču notiek Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, kur viņš uzturējās pagājušajā nedēļā un tikās ar Armēnijas Ministru prezidentu Tigranu Sarkisjanu, parlamenta vicespīkeru Eduardu Šarmazanovu un ārlietu ministru Edvardu Nalbandjanu.

– Kāpēc Latvijai ir būtiski uzturēt labas attiecības ar Armēniju?

– Latvijas sadarbība ar Armēniju ir jāskata ne tikai bilaterālo attiecību kontekstā, kā mēs to nereti darām, vai Kalnu Karabahas jautājumā. Patiesībā situācija ir sarežģītāka un nozīmīgāka. Attiecības ar šo valsti jāskata arī visas Tuvo Austrumu situācijas kontekstā: armēņu kaimiņvalsts ir Irāna, armēņiem ir liela kopiena Sīrijā. Gan sarunās ar Armēnijas premjeru, gan Armēnijas parlamenta vicespīkeru, kurš vienlaikus ir arī Armēnijas – Latvijas sadarbības grupas vadītājs, mēs skārām Eiropas Savienībai būtisko attiecību ar Irānu jautājumu. Mums Latvijā reizēm liekas, ka svarīgākie jautājumi ir – kas notiks ar Eiropas Savienības budžetu (kas ir, protams, svarīgi) un ka tik mūs kāds neapbižotu. Bet patiesībā Latviju ļoti nozīmīgi ietekmē tie procesi, kas notiek ārpus mūsu reģiona. Jo vairāk mēs būsim iesaistīti šo jautājumu risināšanā, kas atrodas ārpus mūsu reģiona un ES, jo vairāk mēs varam rēķināties ar šo valstu atbalstu mūs interesējošos jautājumos – tas attiecas gan uz Tuvo Austrumu miera procesu, gan uz Āzijas un Eiropas sadarbības jautājumiem.

Latvijai bija ļoti nozīmīgi uzklausīt Armēnijas augstāko amatpersonu viedokli par Sīrijas situāciju, un šajā jautājumā mēs sastapāmies ar lielu sapratni. Abas puses piekrita, ka Asada režīms Sīrijā ir veicis nosodāmas darbības, taču arī Latvija var piekrist Armēnijas viedoklim, ka ES nevajadzētu akli atbalstīt Sīrijas opozicionārus. Sīrijas opozīcijas daži grupējumi arī nodarbojas ar tieši tādām pašām lietām un pieļauj cilvēktiesību pārkāpumus, līdzīgi kā Asada režīms. Eiropas Savienībai apjēga par šo situāciju nāk pamazām.

Armēnijai arī ir bažas par situāciju Irānā, līdzīgi kā Latvijai. Taču Armēnija, līdzīgi kā Latvija, nevēlētos pieļaut militāru konfliktu šajā valstī. Latvija uzskata, ka ekonomiskās sankcijas pret Irānu ir efektīvs ietekmes instruments un militāra trieciena pieļaušana izraisīs neprognozējamas sekas ne tikai Tuvo Austrumu un Dienvidkaukāza reģionā, bet arī pasaules ekonomikai. Šo nostāju esmu paudis arī vizītes laikā Izraēlā, ka militārs trieciens pret Irānu pēc būtības neko neatrisinās. Es gribu cerēt, ka veselais saprāts uzvarēs.

– Kādi ir vizītes rezultāti attiecībā uz divpusējām attiecībām ar Armēniju?

– Nākamgad mums notiks pirmā starpvaldību komisijas sēde, kuru no Latvijas puses vadīs Ekonomikas ministrija. Ir ļoti liela ieinteresētība attīstīt ekonomisko sadarbību. Starp citu, Latvijā ir ļoti nozīmīga Armēnijas investīcija – armēņi ir nopirkuši viesnīcu Rīga, plāno to rekonstruēt un cer, ka

2014. gada vidū tur būs Kempinsky ķēdes hotelis. Latvijai tas ir būtiski augsta līmeņa biznesa tūristu piesaistei, gan arī Latvijas ES prezidentūras kontekstā 2015. gadā. Lai arī Latvijas un Armēnijas savstarpējās tirdzniecības apjoms ir ļoti zems, tomēr šāda investīcija ir ļoti nozīmīgs solis ekonomiskās sadarbības attīstībā.

– Sarunājoties ar armēņiem, vienkāršiem cilvēkiem, arī armēņu žurnālistiem, man radās iespaids, ka viņi kopumā ir ļoti labvēlīgi noskaņoti pret Latviju. Gandrīz katram bija kāds stāsts, kā viņš kādreiz viesojies Rīgā.

– Jāteic, ka visām Kaukāza tautām – ne tikai armēņiem, bet arī gruzīniem un azerbaidžāņiem – ir ļoti labvēlīga attieksme pret Latviju. Viņiem ir sajūta un priekšstats, ka Latvijā viņus saprot, un tā arī ir taisnība. Mēs esam bijuši kādreiz vienotā padomju telpā, tāpēc mūsu problēmu izpratnes līmenis ir augstāks. Turklāt Latvija cenšas vienlīdz labi un līdzsvaroti izturēties pret visām šīm valstīm, pat neraugoties uz to savstarpējām problēmām. Ja Latvijas pārstāvjiem ir bijusi augsta līmeņa vizīte Azerbaidžānā, tam noteikti sekos vizīte Armēnijā. Latvijai ir svarīga sadarbība ar visām Dienvidkaukāza valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju.

– Kā jūs vērtējat Armēniju ģeopolitiskā perspektīvā? Situācija ir ļoti sarežģīta – Armēnija faktiski ir blokādē: nav attiecību ar Turciju vēstures – 1915. gada genocīda neatzīšanas dēļ, naids ar Azerbaidžānu Kalnu Karabahas dēļ, ir labas attiecības ar Irānu, kas savukārt izraisa problēmas ar ASV un Izraēlu, ekonomiski milzīga atkarība no Krievijas...

– Tiekoties ar Armēnijas amatpersonām, es saskatīju pamatojumu tam, kāpēc Armēnijai ir šādas attiecības ar kaimiņvalstīm. Tomēr man jāteic, ka tas, ko mēs redzam situācijā ar tā dēvētajiem iesaldētajiem konfliktiem, vai Kalnu Karabahas, vai Piedņestras, vai Dienvidosetijas gadījumā – šeit nevienā variantā nevar būt ātru risinājumu. Šeit jebkurā variantā jārunā par gadiem, par gadu desmitiem. Latviju gan satrauc jau labu laiku esošais jebkāda progresa trūkums Kalnu Karabahas jautājumā. Es saprotu, ka jautājums ir komplicēts, ka šeit nav melnbaltu risinājumu, nav labo un slikto un vēsturiskais fons ir tik traģiski samezglots, ka Latvija var vienīgi priecāties, ka mums nav šāda līmeņa problēmu. Tomēr, neskatoties uz visu, esmu pārliecināts, ka Kalnu Karabahas jautājumā var būt kompromiss. Un to var sasniegt, balstoties uz trim principiem – pirmkārt – konflikta risināšana tikai mierīgā ceļā, bez militāras iejaukšanās.

Vēl – risinot konfliktu, jāņem vērā ne vien teritoriālās integritātes, bet arī tautu pašnoteikšanās tiesības. Šeit, protams, ir neapskaužama situācija – Kalnu Karabahā dzīvojošie armēņi ir skaidri pauduši savu nostāju, taču pēc starptautisko tiesību principiem tā ir Azerbaidžānas teritorija. Pastāv arī Madrides principi šādu jautājumu risināšanā, un arī tie jāņem vērā. Man, protams, ir ļoti žēl, ka pagaidām nav nekādas abu pušu vilkmes mēģināt sākt risināt šo iesaldēto konfliktu reģionā.

– Vai ir kāda Eiropas Savienības ieinteresētība tajā, lai Latvija pildītu šajā reģionā kādas ārpolitiskas funkcijas?

– Nav tādu Eiropas Savienības uzdevumu, katra valsts veido savu ārpolitiku atsevišķi. Taču Latvijai ir noteikta loma ES Austrumu partnerības veidošanā – mums ir pietiekama pieredze, lai mūsos ieklausītos ES par situācijas attīstību Austrumu, Kaukāza reģionā, un mums ir pietiekama attiecību pieredze, lai mūsos ieklausītos arī Dienvidkaukāza reģionā.

2013. gadā būs Eiropas Austrumu partnerības samits Viļņā un 2015. gadā – Rīgā. Reizi divos gados tas notiek, un var teikt, ka tuvākajos trīs četros gados Baltijas valstis būs tās, kas ietekmēs ES Austrumu partnerības politiku. Mums ir labie piemēri, kur veidojas laba sadarbība – Gruzija, Armēnija, Moldova, mums ir labas attiecības ar Azerbaidžānu, kura gan redz šo sadarbību citādi nekā manis trīs minētās valstis. Tad ir Ukraina, kas ir ļoti svarīgs sadarbības partneris gan Latvijai, gan ES un kur Latvija vienmēr ir aicinājusi nepieļaut Ukrainas izolāciju, neraugoties uz tām problēmām, kas saistās ar šo valsti. Un, protams, tad arī Baltkrievija, ar kuru Latvijai ir cieša ekonomiskā sadarbība, bet, protams, tā ir valsts, kur mēs redzam lielas problēmas, taču cenšamies sabalansēt mūsu ekonomiskās attiecības ar Eiropas politiku. Mēs jau šobrīd spēlējam pietiekami lielu lomu Austrumu partnerības politikā un to darīsim arī turpmāk.

Otrs virziens, kur Latvijai ir savs redzējums un kur ES nav darījusi pietiekami, ir Centrālāzijas politika. Esmu aicinājis ES ārlietu resora vadītāju Katrīnu Eštoni izveidot ES pārstāvniecību Ašhabadā. Ja mēs varam attiecības ar Turkmenistānu virzīt savstarpēji izdevīgā gultnē, tad mums tas būtu jādara. Mums ir jāsadarbojas gan ar Austrumu, gan Centrālāzijas reģionu, jo tas viss ir ekonomiski izdevīgi.

– Vai jūs sarunās ar Armēnijas premjeru skārāt jautājumu par tiešo avioreisu uz Armēniju?

– Jā, mēs par to runājām. Taču tas ir pamatā vietējo aviokompāniju ekonomiskā izdevīguma jautājums. Mēs nevaram pieņemt politisku lēmumu, ja kādam ir par to jāmaksā. airBaltic ir jāpiedzīvo liela restrukturizācija šobrīd, un šis finansiālais aspekts ir jāņem vērā. Taču es zinu, ka Satiksmes ministrija, airBaltic izskata šo iespēju, lai gan primāri mums būtu jāatrisina vīzu un vēstniecības jautājums.

Latvijā, protams, stāsta, ka mēs esam izrāpušies no krīzes. Jā, mēs varam teikt, ka kā slimnieki esam nodzinuši augsto temperatūru, taču mums vēl vajadzīga kārtīga rehabilitācija. Tas attiecas arī uz Ārlietu ministriju, kur 30% algu un resursu samazinājums par 40% ir bijis pilnīgi demotivējošs. Mums vēl būs vajadzīgi gadi, lai kaut cik atkoptos. Atvērt jaunu vēstniecību Armēnijā uz esošo resursu rēķina – tas būtu bezprāts. Taču mēs sekmīgi izmantojam mūsu goda konsulu tīklu, to, ka Armēnijas vēstniecība ir Viļņā, un tas ir labāk nekā kādreiz tikai Varšavā. Taču, protams, mums ir jāsekmē, lai vīzu izsniegšana Armēnijas pilsoņiem mūsu vēstniecībā Vīnē notiktu raitāk. Tiešais avioreiss būtu papildu stimuls risināt šos jautājumus.