Lietuvas Konstitucionālā tiesa pagājušajā mēnesī notikušās Seima vēlēšanas atzinusi par likumīgām. Tādējādi nav izdevies prezidentes Daļas Grībauskaites mēģinājums izslēgt no jaunās valdības koalīcijas Darba partiju, uz kuru krīt aizdomas par pārkāpumiem vēlēšanu laikā.
Konstitucionālā tiesa vēlēšanu norisi un to laikā pieļautos pārkāpumus – balsu pirkšanu, pārkāpumus kandidātu sarakstu sastādīšanā – izvērtēja pēc D. Grībauskaites pieprasījuma. Tiesa ir atzinusi, ka krāpšanas gadījumi, par kuriem ir zināms, nav būtiski mainījuši vēlēšanu rezultātu. Lēmums nozīmē, ka šonedēļ darbu varēs sākt jaunais Seims – pašreizējā parlamenta pilnvaras beidzas 15. novembrī.
Darba partijas metodes
Šomēnes notikušajās Seima vēlēšanās labākas pozīcijas ieguva kreisi noskaņotās partijas – vēlēšanu rezultāts tiek saistīts ar protesta balsojumu pret taupības politiku. Uzvarēja Sociāldemokrātiskā partija, savukārt līdzšinējā valdošā partija Tēvzemes savienība, lai gan ieguva otro labāko rezultātu, popularitātē ir slīdējusi uz leju. Sarunās par jaunās valdības koalīciju Sociāldemokrātiskā partija iesaistīja kreisi populistisko Darba partiju un labēji populistisko partiju Kārtība un taisnīgums, kuru vada impīčmenta procedūras laikā savulaik atstādinātais bijušais prezidents Rolands Pakss. Pret Darba partijas iekļaušanu topošajā koalīcijā D. Grībuskaite iebilda, norādot uz aizdomām par negodīgu partijas rīcību. Ir izskanējusi informācija, ka ieslodzījuma vietās notikusi masveidīga balsu pirkšana. Kopumā Lietuvas policija ir izmeklējusi 27 iespējamus pārkāpumus, no kuriem 18 ir saistīti ar balsu pirkšanu. Vairākums no šiem pārkāpumiem ir attiecināmi uz Darba partijas aktivitātēm. Ar Darba partiju saistītas balsu pirkšanas dēļ pirmās kārtas rezultāti vienā no vienmandāta rezultātiem ir anulēti, un jauna balsošana tiks rīkota tuvākā pusgada laikā.
Darba partijas vadītājs Krievijā dzimušais Viktors Uspaskihs tiek turēts aizdomās par pārkāpumiem partijas finanšu jomā, bet no 2006. līdz 2007. gadam viņš no Lietuvas varasiestādēm slēpās Krievijā. «Partija, kas vēlēšanu laikā tiek turēta aizdomās saistībā ar lielāko skaitu pārkāpumu; kura tiek saistīta ar nodokļu krāpniecību un kuras līderiem kriminālizmeklēšanas gaitā ir uzrādītas apsūdzības, nevar iesaistīties valdības veidošanā,» sacīja D. Grībauskaite.
Sociāldemokrātiskā partija nebija gatava ņemt vērā prezidentes norādes un noraidīja iespēju mainīt topošās koalīcijas sastāvu – kas nozīmētu jaunajā koalīcijā iekļaut pašreizējā premjerministra Andrus Kubuļus pārstāvēto Tēvzemes savienību, kura ir izteikusi gatavību sadarboties. «Mēs savu viedokli nemainīsim. Mēs vēlamies izpildīt vēlētājiem dotos solījumus, jo viņi mums ir uzticējušies,» vēl pirms lieta bija nonākusi līdz tiesai, sacīja Sociāldemokrātiskās partijas vadītājs Aļģirds Butkevičs, kurš, visticamāk, būs nākamais premjerministrs. «Mēs apbēdinātu savus vēlētājus, ja sāktu dreifēt un veidot kādu citu jauno koalīciju.» Kā iespējamo kompromisu viņš minēja risinājumu, ka V. Uspaskiham un citiem Darba partijas kandidātiem, uz kuriem krīt aizdomu ēna, netiek piešķirti amati valdībā.
Prezidentes iespējas
Lietuvas Seimā ir 141 deputāta vieta. 70 no tām tiek iegūtas daudzmandātu apgabalos, kur sacenšas partiju un koalīciju saraksti, bet 71 – vienmandāta apgabalos, kuros par iespēju iekļūt parlamentā cīnās atsevišķi kandidāti. Vienmandāta apgabalos vēlēšanas notika divās kārtās.
Tiesa ir konstatējusi pārkāpumus daudzmandātu apgabalu vēlēšanu rezultātos, kā arī Darba partijas sarakstu veidošanā – partijas sarakstā ar neatļautiem paņēmieniem iekļuvuši trīs kandidāti. Par nelikumīgiem atzīti arī vēlēšanu rezultāti BiržuKupišķu vienmandāta apgabalā, kur tika ievēlēts Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis. Tādējādi tiesa ir atzinusi, ka likums par parlamenta vēlēšanām ir pārkāpts, tomēr šie pārkāpumi nav tik lieli, lai ietekmētu partiju kopējo spēku samēru jaunajā parlamentā. Spriedums paver ceļu A. Butkeviča piedāvātajam kompromisa variantam politiskā strupceļa novēršanai. Šādu risinājumu paredzēt ļauj arī
V. Uspaskiha teiktais, ka viņš strīdus risināšanas vārdā ir gatavs atteikties no pretenzijām uz amatiem valdībā.
Taču spriedums nemaina prezidentes iespējas ietekmēt situāciju: saskaņā ar valsts konstitūciju, prezidents izvēlē premjerministru un aicina viņu sastādīt ministru kabinetu, kuru apstiprina parlaments, bet tam ir nepieciešams arī prezidenta akcepts. Taču, kā norāda AFP, kopš valsts neatkarības atgūšanas neviens prezidents vēl nav atteicies ministru prezidenta sastādīto kabinetu apstiprināt. 1998. gadā Konstitucionālā tiesa atzina, ka prezidentam nevajadzētu noraidīt koalīciju, kurai ir vairākums parlamentā. Uz to netieši ir norādījis arī V. Uspaskihs, kurš ir izteicies, ka prezidentes pozīcija ir jāņem vērā, taču «politika ir kompromisa māksla», un «es domāju, ka vienai personai nāksies piekāpties viedoklim, kuru pārstāv turpat 80 parlamenta deputāti».
Turpretim premjers A. Kubiļus arī vakar nebija atmetis cerību, ka tiks veidota varavīksnes valdība, kurā kopīgi strādās sociāldemokrāti un konservatīvie. «Es redzu iespēju izveidot koalīciju bez Darba partijas,» premjera sacīto atreferē Delfi.lt. «Tas ir jautājums par valdības prestižu un autoritāti – kam nav iespējams nepievērst uzmanību. Ja sociāldemokrāti to beidzot sapratīs, redzu pamatu kopējam darbam ar viņiem.»
Sola atbildīgu politiku
Lai kāds arī būtu jaunās koalīcijas sastāvs, tai nebūs plašu manevra iespēju ekonomikas politikā, kā vien turpināt līdzšinējo ekonomikas kursu, norāda Reuters. Lai saglabātu valsts kredītreitingu starptautiskajos finanšu tirgos un saglabātu kontroli pār valsts parādsaistībām, valdībai arī turpmāk vajadzēs ierobežot tēriņus. A. Butkevičs ir izteicies, ka fiskālā atbildība netiks atmesta un ka tiks saglabāts arī mērķis pievienoties eirozonai 2015. gadā. Taču vienlaikus partija solīja paaugstināt minimālo algu un ieviest nodokļu reformas, lai atvieglotu mazāk nodrošināto cilvēku ekonomisko situāciju.
Līdzšinējais premjerministrs A. Kubiļus, sākoties ekonomiskajai krīzei, ieviesa taupības politiku, tādējādi samazinot budžeta deficītu. Pašlaik ekonomikā atkal ir sākusies izaugsme, taču premjerministra popularitāti sagrāva krīzes laika augstais bezdarbs, algu samazināšana un ekonomiskās emigrācijas vilnis.