Nedēļas nogalē uz tikšanos ar pilsoņu kara pārņemtās Sīrijas prezidentu Bašaru el Asadu bija ieradies starptautiskais miera sūtnis Lahdars Brahimi, kura uzdevums ir pārliecināt valdības un nemiernieku spēkus par pamieru.
Savukārt Libānā vakar notika valsts drošības spēku departamenta vadītāja bēres – viņa nāvē daudzi vaino tieši Sīriju.
Pamiers kā pirmais solis
L. Brahimi ir piedāvājis abām karojošajām pusēm noslēgt trīs līdz četras dienas ilgu pamieru musulmaņu svētku Eid el Adhas laikā, kas notiks nākamās nedēļas nogalē. «Ja mums izdosies nodrošināt uguns pārtraukšanu, mēs varēsim turpināt darbu, lai mieru paplašinātu,» sacīja L. Brahimi. «Ja tas neizdosies, mēs turpināsim savus centienus un cerēsim, ka izdosies atrast citu veidu, kā palīdzēt Sīrijas tautai.» Kā norāda Reuters, viņa izteikumos pēc sarunām ar prezidentu gan bija maz jaunas informācijas.
L. Brahimi, kurš pārstāv ANO un Arābu līgu, pēdējo dienu laikā ticies arī ar Sīrijas ārlietu ministru Valīdu Mualemu un opozīcijas līderiem. Pēc sarunām ar L. Brahimi Sīrijas prezidents B. el Asads paziņoja, ka «Sīrija ir gatava atbalstīt jebkurus patiesus centienus rast politisku risinājumu Sīrijas krīzei», taču šādiem risinājumiem jābūt «balstītiem uz cieņu pret Sīrijas suverenitāti un ārvalstu iejaukšanās noraidījumu». Vienlaikus viņš gan uzsvēris, ka konflikta noregulēšanas pamatā ir jābūt «cīņai ar terorismu» – Sīrijas oficiālā nostāja ir, ka režīma spēki cīnās nevis ar politisko opozīciju, bet ar teroristiskiem grupējumiem.
Sīrijas valdība un opozīcijas spēki par pamieru iepriekš vienojās 12. aprīlī, tomēr tas drīz vien tika pārkāpts un vardarbība atsākās. Par pamiera neievērošanu abas puses vainoja viena otru, un dažus mēnešus vēlāk, vīlies par iesaistīto pušu nespēja vienoties, no miera sūtņa amata atkāpās Kofi Anans. Arī vakar sadursmes notika uz galvenā ceļa, kas savieno galvaspilsētu Damasku un 310 kilometrus attālo Alepo, kas ir lielākā valsts pilsēta un kur šovasar izcēlās plašas militārās operācijas. Svētdien Damaskas kristiešu rajonā nogranda automašīnā ievietots spridzeklis. Domājams, ka uzbrukums bija mērķēts uz policijas iecirkni.
Sprādziens notika tieši tajā laikā, kad L. Brahimi žurnālistus informēja par savu sarunu ar prezidentu. Patlaban Damaskā teju vai katrā ielā ir ierīkoti kontrolpunkti, un tas, ka šāds sprādziens varēja notikt, liecina, ka stingrajā drošības sistēmā ir nepilnības. Taču vienlaikus incidents ir radījis pamatu pieņēmumiem, ka šis sprādziens ir noticis ar valdības ziņu, norāda BBC.
Pēc L. Brahimi sacītā, idejai par pamieru bija piekrituši gan visi Sīrijas opozīcijas līderi, kurus miera sūtnis saticis, tomēr daļa no tiem šādam solim gatavību izteikuši tikai gadījumā, ja uzbrukumus vispirms pārtrauc Sīrijas valdības spēki. Taču izskanējušie pašu nemiernieku grupējumu paziņojumi ir krietni mazāk vienprātīgi. Daļa no viņiem ir paziņojuši, ka noteiktos apstākļos uz pamieru būtu gatavi, turpretī citi grupējumi šādu lēmumu nav pieņēmuši. Pamiera noslēgšanu un uzturēšanu varētu traucēt arī neuzticēšanās, ko pret opozīciju izjūt valdības pārstāvji. Tie ir pieprasījuši garantijas, ka nemiernieki attiecīgi atbildēs uz uguns pārtraukšanu, vēsta Reuters. Iecerētā pamiera noteikumu ievērošanu nekontrolēs ārvalstu novērotāji, un viss ir atkarīgs no karojošo pušu darbības. Taču vismaz šajā nedēļas nogalē nebija nekādu pazīmju par vardarbības mazināšanos.
Pret ārvalstu iejaukšanos
ASV un citas rietumvalstis vairākkārt ir izteikušas viedokli, ka B. el Asadam ir jāatkāpjas no amata, lai valstī varētu notikt varas nodošana. Taču Ķīna un Krievija līdz šim ir bloķējušas Vašingtonas centienus ANO Drošības padomē vienoties par veidiem, kā izdarīt spiedienu uz Sīriju. Krievija un Ķīna, kā arī Tuvajos Austrumos ietekmīgā Irāna noraida jebkurus soļus, kas varētu būt saistīti ar ārvalstu spēku iesaistīšanas Sīrijas konfliktā.
Pret ārvalstu militāru iejaukšanos, kā tas notika, piemēram, Lībijā, iestājas arī bijušais miera sūtnis K. Anans. Intervijā CNN viņš vakar sacīja, ka Sīrijas situācija ir krietni sarežģītāka nekā situācija, kāda bija Lībijā, tāpēc ārvalstu spēku klātbūtne situāciju var vēl vairāk pasliktināt. Tomēr netiešā veidā Sīrijas kaimiņvalstis jau tagad izmanto Sīrijas teritoriju, lai risinātu savas nesaskaņas. Turcija, Saūda Arābija un Katara jau tagad atbalsta Sīrijas opozīciju un tādējādi piedalās režīma destabilizēšanā, bet savas intereses ir arī Sīrijas sabiedrotajai Irānai. Sīrija nemierniekus atbalstošās valstis dēvē par «teroristu finansētājām».
Kopumā vairāk nekā 18 mēnešus ilgā konflikta laikā dzīvību Sīrijā ir zaudējuši apmēram 30 tūkstoši cilvēku. Turklāt kaujas nozīmē arī milzīgus zaudējumus pasaules kultūras vēsturei – Sīrijā atrodas dažas no senākajām joprojām apdzīvotajām vietām pasaulē, un kultūras mantojums, kas valstī atrodas, ir nenovērtējams. Taču sadursmju laikā artilērijas uzbrukumos un apšaudēs daudz kas no tā jau ir sagrauts, un arī marodieri ir izmantojuši izdevību daudzas no aizgājušo gadsimtu vērtībām izlaupīt. Sīrijā saglabājušies mūri iepriekšējos laikmetos ir spējuši atvairīt ne vienas vien armijas triecienu, bet pret mūsdienu ieročiem tiem nav izredžu.
Konfliktu izjūt kaimiņvalstis
Sīrijas konfliktam ir nozīmīga ietekme arī kaimiņvalstīs. Pēdējo nedēļu laikā militārus uzbrukumus no Sīrijas puses ir saņēmusi Turcija, un tā uz šīm apšaudēm ir arī atbildējusi. Turcijas parlaments ir atļāvis armijai turpmākā gada laikā iesaistīties militārās akcijās Sīrijā.
Savukārt pagājušajā nedēļā Libānā tika nogalināti Iekšējo drošības spēku izlūkošanas departamenta vadītājs Visāms el Hasans un viņa miesassargs. Bēru gājienā piedalījās tūkstoši sērotāju. Lai arī Damaska gan savu saistību ar notikušo ir noliegusi, daudzi no pasākuma dalībniekiem domā, ka uzbrukumu ir pastrādājusi tieši Sīrija. Tāpēc, kā vēsta BBC, bēru procesija izvērtās par plašu pret Sīrijas valdību vērstu mītiņu. Libānas iedzīvotāji ir nobažījušies, ka Sīrijas konflikts pārsviedīsies arī uz Libānu. «Mēs gaidām, kas kritīs Sīrijas režīms. Pirms tas notiek, Libānā miers nav gaidāms,» intervijā BBC sacīja kāda sieviete.
Pēc V. el Hasana bērēm Beirūtā pie valdības ēkām izcēlās viņa atbalstītāju sadursmes ar policiju. Viņi no jauna ir pieprasījuši premjerministra Nadžiba Mikata atkāpšanos no amata, kā arī mēģināja ielauzties valdības birojos. Premjerministrs un prezidents Mišels Suleimans arī piedalījās bēru ceremonijā.
Libānas un Sīrijas rēķini
V. el Hasans bija viens no pret Sīriju noskaņotās Libānas opozīcijas pārstāvjiem. Viņš tika apglabāts blakus bijušajam Libānas premjerministram Rafikam Harirī, kurš tika nogalināts, Beirūtā eksplodējot automašīnā ievietotam spridzeklim. R. Harirī nopelns bija valsts atjaunošana pēc 15 gadus ilgā pilsoņu kara, kas noslēdzās 1990. gadā. V. el Hasans vadīja izmeklēšanu par šo uzbrukumu, un tika secināts, ka ar to ir saistīta Damaska. Pēc viņa rīkojuma augustā tika arestēts arī bijušais informācijas ministrs, kurš tika turēts aizdomās par saistību ar plānotu un Sīrijas atbalstītu spridzināšanu Libānā.
Daļa Libānas reliģisko kopienu atbalsta Sīrijas prezidenta režīmu, turpretī citas ir pret. Bet kaujinieku grupējums Hezbollāh, kas ir ciešs Sīrijas valdības sabiedrotais un kuru atbalsta Irāna, uzbrukumu V. el Hasanam ir nosodījis. Tieši Hezbollāh, kas pašlaik kontrolē Libānas valdību, ir palīdzējis saglabāt Sīrijas ietekmi Libānā. Kopš Sīrijas pilsoņu kara sākumā grupējums Hezbollāh gan ir mēģinājis distancēties no kaimiņvalsts notikumiem.
Tomēr Sīrijas mēģinājumi kontrolēt procesus Libānā ir krietni senāki. Sīrijas armija Libānā kā miera uzturētāji ienāca 1976. gadā, kad valstī izcēlās bruņotas sadursmes starp kristiešu un musulmaņu bruņotajām vienībām. Sīrijas armija kaimiņvalsti atstāja tikai 2005. gadā pēc plašajām demonstrācijām, ko izraisīja R. Harirī nāve. Sīrija gan savu saistību ar šo atentātu nekad nav atzinusi.