Amazones mežu izciršanas ātrums, salīdzinot ar periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 45 procentiem un ir mazākais pēdējā 21 gada laikā, kopš tiek ievākti šāda veida dati.
Pēc Brazīlijas valdības sniegtajiem datiem, laikposmā no 2008. gada jūlija līdz šā gada augustam izcirsti mazliet vairāk nekā 7000 kvadrātkilometri meža. Izciršana ir krietni samazinājusies kopš 2004. gada, kad gada laikā tika iznīcināti 27 000 kvadrātkilometri meža, raksta AFP.
Šo paziņojumu, kas izskanējis pirms nākamajā mēnesī gaidāmās Kopenhāgenas konferences, Brazīlija uzskata par optimistisku zīmi saistībā ar cīņu pret globālajām klimata izmaiņām. Šos datus var skaidrot ar mežu glābšanas programmas darbību – tā apvieno 43 Amazones baseina pašvaldības un paredzēta, lai veicinātu ilgtspējīgu saimniecību un regulētu zemju nodošanu no viena īpašnieka citam.
Brazīlijas prezidents Luiss Inačio Lula da Silva samazinājumu ir nodēvējis par "ārkārtēju" sasniegumu. Kopenhāgenas sanāksmes laikā Brazīlijas valdība grasās cīņu par Amazones mežu saglabāšanu parādīt par vienu no galvenajiem elementiem cīņā pret klimata izmaiņām, vēsta BBC. Apmēram puse no oglekļa izmešu samazinājuma, kas plānots 40 procentu apmērā, veidosies, samazinot mežu izciršanu. 2020. gadā valdība sola mežu izciršanas tempus samazināt par 80 procentiem, vēsta BBC.
Tomēr organizācija Greenpeace uzskata, ka meži joprojām tiek iznīcināti pārlieku strauji, Brazīlijas valdība savos pūliņos to ierobežot nav gana ambicioza un iznīcinātās meža teritorijas joprojām ir ļoti lielas. Daži dabas draugi pieļauj, ka mežu izciršanas tempu samazinājums ir saistīts ar ekonomisko krīzi un, kad tā būs pāri, atkal atsāksies mežu iznīcināšana. Savukārt akadēmiskajā izdevumā Science pagājušajā mēnesī tika publicēti pētījuma rezultāti, kuros teikts, ka mežu izciršana ir divkārt plašāka, nekā par to vēsta oficiālie dati, bet patiesos apmērus slēpt ļauj tas, ka netiek veidotas kailcirtes un daļējie izcirtumi zem atlikušo koku lapotnēm nav redzami.