Tiešsaistē ievietotajam antiislāmiskajam videomateriālam Musulmaņu šķīstums un protesta akcijām, kas pret to rīkotas pēdējo nedēļu laikā, ir bijuši divi efekti.
No vienas puses, daļa reliģiozi noskaņotās islāma pasaules ir atbildējusi ar vardarbību, bet, no otras puses, vārda brīvības aizstāvji ir publicējuši savas kariķētās versijas par Muhamedu.
Atlīdzība par nāvi
Pret amerikāņu režisora veidotās filmas tiešsaistē pieejamo fragmentu vērstā kustība kulmināciju sasniedza, kad Pakistānas dzelzceļa ministrs Gulams Ahmads Bilūrs izsludināja simts tūkstošus dolāru vērtu atlīdzību tam, kurš nogalinās šīs filmas veidotāju. Atlīdzība tika piesolīta pēc tam, kad pret filmu vērstu protesta akciju laikā Pakistānā dzīvību bija zaudējuši jau vismaz 20 cilvēku. Sadursmes ar varasiestādēm šo pasākumu laikā bija novērotas vairākās Pakistānas pilsētās. Ministrs uzsvēra, ka viņa teiktais attiecas arī uz līdzīgām situācijām nākotnē: «Ja kāds turpmāk veidos līdzīgu zaimojošu materiālu, es arī viņa nogalinātājiem maksāšu simts tūkstošus dolāru.» G. A. Bilūrs sacīja, ka arī citās valstīs būtu jāpieņem likumi, kas aizliedz aizskart pravieti Muhamedu: «Ja tas netiks darīts, nākotne būs ārkārtīgi bīstama.» Ministrs arī vērsās pie kustības Tāleban un teroristu tīkla Al Qaeda, aicinot to dalībniekus iesaistīties filmas veidotāja medībās.
Pakistānas valdība gan drīz vien paziņoja, ka šim sludinājumam nav nekādas saistības ar valdības oficiālo nostāju. Arī G. A. Bilūra pārstāvētā partija ANP uzsvēra, ka izteikums ir ministra personīgais viedoklis, nevis partijas nostāja – taču partija pati negrasās pret savu pārstāvi vērsties. Viņa liktenis tiks izlemts valdības vadītāja un ANP sarunās. Savukārt ASV vēstniecība Pakistānā ir apmaksājusi televīzijas reklāmas, kurās prezidents Baraks Obama un valsts sekretāre Hilarija Klintone nosoda filmu. Šinī kampaņā Vašingtona ieguldījusi ap 70 tūkstošiem dolāru.
Pret filmu vērsti protesti turpinās arī daudzviet citur pasaulē. Sestdien vairāki simti demonstrantu iesaistījās sadursmēs ar policiju Bangladešas galvaspilsētā Dakā. Vairāki desmiti Nigērijas iedzīvotāju devās gājienā Kano pilsētā. Tā laikā asinsizliešanas nebija, taču dalībnieki izkliedza pret ASV vērstus saukļus, kā arī pa zemi vilka ASV un Izraēlas karogus. Bez sadursmēm pagājušas arī demonstrācijas Afganistānā, Indijas kontrolētajā Kašmirā, Indonēzijā, Irānā, Irākā, Libānā, Šrilankā un citur. Taču, pēc AP aprēķiniem, kopš nemieru sākuma ar filmu saistītos incidentos visā pasaulē bojā gājuši vairāk nekā 50 cilvēku.
«Zīmējumi nenogalina»
Jaunu protestu vilni izraisīja Francijas satīriskā žurnāla Charlie Hebdo publicētās pravieša Muhameda karikatūras. Charlie Hebdo publicēti vairāki Muhamedu atainojoši zīmējumi, tajā skaitā tādi, kuros viņš tiek atainots kails. Izdevuma pirmais metiens – 75 tūkstoši eksemplāru – tika izpārdots īsā laikā.
Charlie Hebdo redakciju Parīzē nav viegli atrast, jo par tās esamību konkrētajā namā neliecina neviena plāksnīte, un arī mājas iekšējā tālruņa sarakstā pie mājas durvīm redakcijas nosaukums nav atrodams. Šādu piesardzības pieeju izdevums ieviesa pēc tam, kad pirms gada tika nodedzinātas tā iepriekšējās telpas. Par uzbrukumu neviens atbildību neuzņēmās, bet domājams, tas bija atriebības uzbrukums par kādu no žurnāla numuriem, kurā tika izsmiets islāms.
Žurnāla redaktors Stefans Šarbonjē stāsta, ka zīmējumu publicēšanas mērķis nav izprovocēt dusmas, bet gan izmantot runas brīvības tiesības un vienlaikus pasmieties par reliģiozu ekstrēmismu un vardarbīgo reakciju uz antiislāmisko filmu daudzviet pasaulē. «Apsūdzība, ka mēs lejam eļļu ugunī, mani sanikno,» saka S. Šarbonjē. «Pēc absurdās un groteskās Muhameda filmas publicēšanas citi izdevumi ir reaģējuši, publicējot stāstus par protestiem. Mēs darām tieši to pašu, tikai ar zīmējumiem. Un zīmējums nekad nevienu nav nogalinājis.» Viņš uzsver, ka zīmējumu mērķis nav apzināti provocēt. «Mēs karikatūras publicējam katru nedēļu, bet tās par kara pieteikumu tiek nodēvētas tikai tad, ja ir par pravieša personu vai par radikālo islāmu,» saka S. Šarbonjē. «Kad kāds sāk sacīt, ka šādus attēlus nedrīkst radīt, tas nozīmē, ka tas pats drīz var attiekties uz citiem, vēl nekaitīgākiem kaut kā atveidojumiem.»
Protesti aizliegti
Francijas varasiestādes pret savā valstī dzīvojošās lielās musulmaņu kopienas sašutumu cīnās tādējādi, ka ir aizliegtas protesta akcijas, kas vērstas vai nu pret filmas fragmentu, vai pret Charlie Hebdo publicētajiem materiāliem. «Nekādu izņēmumu nebūs. Demonstrācijas ir aizliegtas, bet mēģinājumi tās sarīkot tiks iznīdēti,» aģentūrai Reuters sacīja Francijas iekšlietu ministrs Manuels Vallss. Bažījoties par uzbrukumiem ārvalstīs, Francijas valdība pagājušajā piektdienā aptuveni 20 valstīs slēdza vēstniecības, skolas un kultūras centrus. Satraukumu par karikatūru publicēšanu ir izteikušas arī ASV. «Mēs neapšaubām tiesības ko tādu publicēt, bet apšaubām apsvērumus, kuri ir pamatā lēmumam to publicēt,» paziņojis Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs.
No Francijas islāma kopienas ir izskanējuši aicinājumi cilvēkiem nomierināties. Francijas Musulmaņu padomes vadītājs Mohameds Mūsaoī ir paziņojis, ka gan filma, gan publicētās karikatūras ir «agresijas akts», bet vienlaikus aicināja Francijas musulmaņus neiesaistīties nelegālās protesta akcijās. «Es vēlreiz atkārtoju Musulmaņu padomes aicinājumu nedoties protestos,» viņš sacīja intervijā Francijas radiostacijai RFI. «Jebkuru šāda veida akciju pārtvers radikāļi, un tā izvērtīsies neproduktīva.»
Zīmīgi, ka atbalstu Charlie Hebdo solim ir izteikuši tieši tie politiķi, kuri visbiežāk kļūst par tā darbinieku satīras subjektiem: žurnālu aizstāv Francijas konservatīvie politiķi un pat Marija Lepēna, labējās partijas Nacionālā fronte vadītāja. «Vai es varu pieļaut, ka mana valsts tiek sagrauta pīšļos tikai tāpēc, ka viens no aptuveni deviņiem tūkstošiem izdevumu ir publicējis karikatūru?» intervijā pagājušajā nedēļā jautāja M. Lepēna. «Vai mēs vēlamies dzīvot baiļu un terora apstākļos un nodoties pašcenzūrai?» S. Šarbonjē gan noraidījis nacionālistu atbalstu un atgādinājis, ka pašai M. Lepēnai nepatīk, kad viņu kariķē.
Cer uz sapratni un vienaldzību
Vācijas policija pagājušajā nedēļā aizturēja kādu 26 gadus vecu cilvēku, kurš Gētingenē ar krāsas balonu uz mošejām bija krāsojis Muhameda zīmējumus un cūkas galvas. Nedēļu iepriekš pret antiislāmisko filmu vērstajos protestos Sudānā cieta arī Vācijas vēstniecība. Vācija vienlaikus ir paziņojusi, ka amerikāņu sludinātājam Terijam Džonsam, kurš 2010. gadā piesaistīja sev plašu uzmanību ar draudiem dedzināt Korāna sējumus, sabiedrības drošības apsvērumu dēļ tiek aizliegta iebraukšana valstī. Varasiestādes apsver iespēju aizliegt publiski demonstrēt antiislāmisko filmu, bet tās izraisītā spriedze sabiedrībā ir likusi Vācijas Iekšlietu ministrijai uz vēlāku laiku pārcelt plānoto kampaņu, kuras uzdevums ir aicināt jauniešus nepievērsties radikālajam islāmam. Plakātus ar skaidrojumiem vācu, turku un arābu valodā bija plānots izvietot Vācijas pilsētās ar lielām imigrantu kopienām.
Muhamedu kariķēt šāmēneša izdevumā iecerējis arī Vācijas vadošais satīras izdevums Titanic. Pastāv bažas, ka pēc plānotā islāma kariķēšanai veltītā numura Vācija var kļūt par vēl biežāku uzbrukumu mērķi, nekā tas ir pašlaik. Jāpiebilst gan, ka žurnāls Titanic arī iepriekš nav vairījies no provokācijām, pat ja to dēļ ir draudējuši tiesas darbi. Piemēram, jūlijā uz žurnāla vāka bija attēlots pāvests Benedikts XVI ar notraipītām drānām un paraksts: «Noplūde ir atrasta.» Šādi Titanic stāstīja par skandālu, kura laikā atklātībā parādījās daudzi ar Vatikāna iekšējām norisēm saistīti dokumenti. Vatikāns sākotnēji draudēja izdevumu sūdzēt tiesā, bet pēdējā laikā no šīs pozīcijas ir atkāpies.
Titanic redaktors Leo Fišers intervijā Der Spiegel izteicies, ka zīmējumu publicēšana pēc tam, kad protestu laikā dzīvību ir zaudējuši cilvēki, ir «relatīvi miermīlīga un nekaitīga reakcija». Pēc skandalozā izdevuma ar pāvestu uz vāka redaktors esot dzirdējis viedokli, ka neko līdzvērtīgu ar Muhamedu viņi neatļautos. «Taču tagad visi runā par Muhamedu, un arī mēs reaģējam.» Tanī pašā laikā antiislāmisko filmu viņš dēvē par «lētu provokāciju» un uzsver, ka žurnāla rīcība, plānojot karikatūras, ir tieši šīs situācijas apspēlējums – kā cilvēki mēģina piesaistīt sev uzmanību, izmantojot lētus paņēmienus. «Iespējams, ka ne visi musulmaņi sapratīs mūsu humoru, taču mēs esam protestētāju pusē,» stāsta L. Fišers. Šajā situācijā pats viņš nejūtas ekstrēmistu apdraudēts. «Viedokli, ka Eiropas musulmaņi nav nekas vairāk par trakajiem, kuri bruņojušies ar zobeniem, es uzskatu par rasistisku,» viņš saka. «Es paļaujos uz viņu sapratni – un uz viņu vienaldzību.