Domstarpības par atklātību sludinošās vietnes WikiLeaks dibinātāja Džūljena Asandža likteni ir radījušas diplomātisku spriedzi starp Lielbritāniju, kur viņš uzturas, un Ekvadoru, kas viņam ir piešķīrusi politisko patvērumu.
Iespēja, ka viņš nokļūs Dienvidamerikā, pašlaik gan ir visai maza.
Sargā no izdošanas ASV
Patvērumu Ekvadoras vēstniecībā Dž. Asandžs rada 19. jūnijā, kad bija izsmēlis visas citas viņam pieejamās iespējas, lai nepieļautu sevis izdošanu Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par seksuāliem noziegumiem.
Dž. Asandžs un viņa sabiedrotie uzskata, ka Zviedrijas lieta ir daļa no Vašingtonas plāna panākt, ka viņš beigās tiek nosūtīts uz ASV, kas Dž. Asandžu varētu tiesāt par amerikāņu militāro un diplomātisko noslēpumu izpaušanu.
Diplomātisko strīdu starp Lielbritāniju un Ekvadoru izraisīja ne tikai Dž. Asandža jautājums, bet arī Lielbritānijas paziņojums par iespēju ielauzties Ekvadoras vēstniecībā. Tas būtu iespējams, ja Lielbritānija paziņotu par statusa atcelšanu šai vēstniecībai, līdz ar to tā vairs nebūtu uzskatāma par Ekvadoras teritoriju.
Nedēļas nogalē gan bija jaušams maz pazīmju, ka abas puses virzās konflikta noregulējuma virzienā. Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea savā iknedēļas uzrunā sacīja, ka Lielbritānijas «tiešie draudi par iespējām ielauzties Ekvadoras vēstniecībā Londonā ir izteikti vulgārā, neapdomīgā un nepieņemamā manierē» un, «kamēr es būšu prezidents, Ekvadora šādus draudus necietīs». Prezidents uzsvēris, ka Ekvadora, piešķirot patvērumu, neesot vēlējusies traucēt izmeklēšanu Dž. Asandža lietā; šāda soļa mērķis ir bijis novērst viņa iespējamo izdošanu kādai trešajai valstij. R. Korrea uzskata, ka līdz šim ne Lielbritānija, ne Zviedrija nav sniegusi garantijas, ka tas nenotiks. ASV Virdžīnijas štata tiesa pašlaik vētī, vai pastāv kāda saite starp Dž. Asandžu un Bredliju Maningu, kam ir uzrādīta apsūdzība par slepeno dokumentu nozagšanu un nodošanu WikiLeaks. Savukārt Wikileaks uzsver, ka neko par dokumentu pienesējiem nezina un nodrošina viņiem iespēju saglabāt anonimitāti, tomēr, ja izdotos pierādīt, ka Dž. Asandžam un
B. Maningan ir bijuši kādi kontakti saistībā ar dokumentu zādzību, viņam draud nepatikšanas. Dž. Asandžam oficiālas apsūdzības ne Zviedrijā, ne ASV nav uzrādītas, un Vašingtona arī ir noliegusi, ka tai būtu kāda saistība ar tiesvedību Zviedrijā.
Vakardienas paziņojumā Dž. Asandžs aicināja ASV izbeigt «raganu medības» pret WikiLeaks un B. Maningu. «WikiLeaks ir apdraudēti, un līdz ar viņiem arī izteikšanās brīvība un visu mūsu sabiedrību veselība. Mums ir jāizmanto šis brīdis, lai paskaidrotu, kādas izvēles priekšā ir ASV valdība.»
Politiskās spēles
Pašā Ekvadorā attieksme pret valdības lēmumu Dž. Asandžam piešķirt politisko patvērumu ir dalīta. Lai arī daudzi valsts iedzīvotāji uzskata, ka atbalsts WikiLeaks dibinātājam ir pamatots, netrūkst tādu, kuri ir bažīgi par diplomātiskā skandāla sekām. Piemēram, kāds biroja darbinieks, kurš strādā Kito, intervijā BBC pieļāva, ka šādi Ekvadora atsvešinās sevi no savām sabiedrotajām valstīm un šādas sekas var atstāt ietekmi uz valsts ekonomiku. Citi savukārt norāda, ka Dž. Asandžs savā cīņā par vārda brīvību atbalstu ir radis pie R. Korreas, kura režīms ir saņēmis pārmetumus par vēršanos pret kritiķiem. «Domāju, ka šis ir sabiedrisko attiecību gājiens,» saka preses brīvības organizācijas Fundamedios direktors Sēzars Rikaurte, atgādinot, ka ekvadoriešu žurnālisti, kuri neatbalsta valdību, paši dzīvo «pastāvīgā agresijas un naidīguma gaisotnē», jo par nevēlamiem uzskatītie tiek sodīti un masu saziņas līdzekļi – slēgti.
Organizācijas Reportieri bez robežām pārstāvis Ekvadorā Ēriks Samsons uzsver – iespēja, ka Zviedrija Dž. Asandžu izdos ASV, ir reāla, līdz ar to viņa mēģinājums rast patvērumu ir pamatots. Taču šajā konfliktā, viņaprāt, saduras krietni plašākas intereses nekā tikai rūpes par Dž. Asandžu. Lielbritānijai pašlaik ir saasinājusies spriedze attiecībās ar Argentīnu, kas Folklenda salu konflikta 30. gadskārtā ir apstiprinājusi, ka no savām pretenzijām uz šīm salām neatsakās. Šajā kontekstā Lielbritānijas atgādinājums, ka tās varasiestādēm likumdošana atļauj noteiktos apstākļos ieiet citu valstu vēstniecībās, Dienvidamerikā tiek uztverts plašākā kontekstā saistībā ar rietumvalstu un Dienvidamerikas attiecībām 20. gadsimta otrajā pusē. Ir izskanējuši arī krietni pragmatiskāki Ekvadoras lēmuma skaidrojumi – bijušais prezidents Lusio Gutjerress ir izteicies, ka R. Korrea vēlas sadarboties ar Dž. Asandžu, lai, izmantojot viņa labās datorprasmes, viltotu nākamgad gaidāmo vēlēšanu rezultātus.
Amerikas valstu organizācija, kurā apvienojušās 35 Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstis, 24. augustā izsludinājusi sanāksmi, lai apspriestu Londonas un Kito diplomātisko krīzi.
Izmukšanas varianti
Lielbritānija gan ir skaidrojusi, ka pašlaik ielaušanās operāciju vēstniecībā neplāno, bet tikai apsver valdības rīcībā esošās juridiskās iespējas. «Mēs turpinām meklēt diplomātisku risinājumu,» aģentūrai AP sacīja kāds britu diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms. «Esam gatavi turpināt sarunas, taču pašlaik to turpinājums ir atkarīgs no Ekvadoras puses.»
Brīdī, kurā Dž. Asandžs spertu soli ārpus vēstniecības telpām, britu varasiestādes viņu var arestēt. Dž. Asandžs teorētiski varētu pamanīties iekļūt Ekvadoras diplomātiskajā transportlīdzeklī pirms britu varasiestādes viņu aiztur un varētu bēgt uz lidostu. Taču policijai ir tiesības diplomātiskos transporta līdzekļus apturēt, lai arī tā nedrīkst tos pārmeklēt. Un arī lidostā brīdī, kad viņš no automašīnas izkāptu, viņu atkal būtu iespēja arestēt, pirms viņš iekāptu lidmašīnā.
Pastāv iespēja viņu ievietot tā dēvētajā diplomātiskajā somā. Vēstniecības šādas somas parasti izmanto, lai transportētu dokumentus un citas lietas, un saskaņā ar Vīnes konvenciju somas, kuras ir skaidri marķētas kā vēstniecības īpašums, mītnes zemes varasiestādes nedrīkst pārtvert vai atvērt. Pēdējos gados šādas somas šad un tad izmantotas, lai transportētu arī neierastākus sūtījumus – tai skaitā ieročus, narkotikas un pat cilvēkus. Ja šādu risinājumu mēģinātu izmantot arī Ekvadoras vēstniecība, nav skaidrs, kā reaģētu Lielbritānija. Vīnes konvencija gan paredz, ka šādas somas tiek izmantotas tikai «diplomātiskiem dokumentiem vai materiāliem, kuri paredzēti oficiālam lietojumam». Tas paredz vietu dažādām interpretācijām, vai policijai būtu tiesības atvērt somu, kurā tiktu pārvadāts Dž. Asandžs.
Tanī pašā laikā Lielbritānijā ir bijis precedents, ka vēstniecības ielenkums tiek pārtraukts un personām ļauts izbraukt no valsts. 1984. gadā Lībijas valdības opozīcijas rīkotas protesta akcijas laikā pie Lībijas vēstniecības tika nošauta policiste Ivonna Flečere. Vienpadsmit dienas britu policija bloķēja piekļuvi vēstniecībai, un Londona sarāva diplomātiskās attiecības ar Tripoli. Taču pēc sarunām visiem vēstniecības darbiniekiem tika atļauts doties uz lidostu un pamest valsti. (1999. gadā toreizējā Lībijas diktatora Muammara Kadāfi valdība uzņēmās atbildību par slepkavību.) Tanī pašā laikā Dž. Asandža lieta būtiski atšķiras Lielbritānijas starptautisko pienākumu ziņā. Lielbritānijas valdība ir uzsvērusi, ka valdībai nav citu iespēju, kā vien pildīt Eiropas Savienībā spēkā esošā aresta ordera prasības un Dž. Asandžu izdot. «Nevienam un vismazāk jau Ekvadorai nevajadzētu šaubīties, ka mēs esam apņēmības pilni izpildīt savu juridisko pienākumu,» nedēļas nogalē sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs.
Ir izskanējuši minējumi, ka Ekvadora varētu Dž. Asandžu iecelt par savu diplomātu, tādējādi piešķirot viņam attiecīgu juridisko imunitāti. Tomēr, kā norāda Al Jazeera, arī tas diez vai aizsargātu viņu no aresta riska. Lielbritānijas policija iepriekš ir arestējusi arī vairākus diplomātus. Diplomātiskā imunitāte ir atkarīga no amatpersonas ranga: tā amatpersonu var aizsargāt tikai saistībā ar tās profesionālajām aktivitātēm un var aizsargāt arī pret jebkādiem civilās, administratīvās vai juridiskās atbildības riskiem. Turklāt, lai šāda imunitāte Lielbritānijā darbotos, vietējām varasiestādēm ir oficiāli jāatzīst, ka noteikta amatpersona pilda kādus noteiktus diplomātiskus uzdevumus.
