ASV Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāts Mits Romnijs, viesojoties Izraēlā, solījis, ka ievēlēšanas gadījumā stiprinās abu valstu saites. Savukārt vizīte Londonā viņa izteikumu dēļ nebija īsti veiksmīga. Tikmēr arī ASV prezidents Baraks Obama tieši šajā laikā ir paziņojis par papildu sadarbību ar Izraēlu.
Olimpiskā neveiklība
M. Romnija mērķis vizītes laikā ir demonstrēt savu ārpolitikas redzējumu. Parādīt savu kompetenci šajā jomā M. Romnijam ir īpaši svarīgi, jo viņš līdz šim lielāko savas karjeras laiku ir pavadījis privātajā biznesā un vienu termiņu bijis Masačūsetsas gubernators. Tas nozīmē, ka viņa pieredze ārlietās ir ļoti ierobežota.
Ārvalstu vizītes laikā, pagājušajā nedēļā viesojoties Londonā, M. Romnijs izteica skepsi, vai šī pilsēta ir labi sagatavojusies olimpisko spēļu rīkošanai, un norādīja uz plānoto, tomēr atcelto robežsargu streiku kā vienu no draudiem. M. Romnija paziņojumi par iespējamām drošības problēmām saistībā ar olimpiādi daudzos britos izraisīja pārsteigumu, kā arī sagādāja vielu dažādiem jokiem vai dzēlīgām piezīmēm. Nelīdzēja viņa mēģinājumi skaidroties un savu kļūmi labot.
Uzrunājot pilsētas iedzīvotājus Haidparkā rīkotajā pirmsolimpiādes pasākumā, Londonas mērs Boriss Džonsons sacīja: «Ir tādi cilvēki, kas pie mums ierodas no ārvalstīm un vēl nezina, cik daudz pēdējo septiņu gadu laikā ir paveikts, lai Londona spēlēm būtu gatava. Dzirdēts, ka ir tāds vīrs vārdā Mits Romnijs, kurš grib zināt, vai mēs esam gatavi. Vai esam?» Un desmiti tūkstoši klausītāju atbildēja ar skanīgu jā.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons izmantoja izdevību iedzelt M. Romnijam vēl trāpīgāk. Zinot, ka M. Romnijs bija 2002. gadā rīkoto Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu vadītājs, britu premjers pagājušajā nedēļā izteicās: «Mēs rīkojam olimpiskās spēles vienā no pasaules aktīvākajām, rosīgākajām, dzīvīgākajām pilsētām. Protams, ir vieglāk, ja olimpiskās spēles tiek rīkotas kaut kur nekurienes vidū.» Mēģinājums atgādināt par saviem panākumiem pirms desmit gadiem notikušās olimpiādes rīkošanā bija viens no iemesliem, kāpēc M. Romnijs Londonā bija ieradies tieši pagājušajā nedēļā un piedalījās olimpisko spēļu atklāšanas pasākumos. Pamanot, kādu sašutuma vilni ir izraisījusi viņa kritika Londonai, M. Romnijs pēcāk no saviem izteikumiem atteicās un sacīja, ka, viņaprāt, šīs būšot «ļoti veiksmīgas olimpiskās spēles».
Silta uzņemšana
Vakar M. Romnijs ieradās Izraēlā, kur solīja ievēlēšanas gadījumā veidot ciešākas attiecības starp abām valstīm. Izraēlas premjerministrs ir M. Romnija personisks draugs – abi ir pazīstami jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem. ASV politiķis tikās arī ar Izraēlas prezidentu Šimonu Peresu un citām augsta ranga amatpersonām un arī opozīcijas līderiem.
Izraēlā M. Romnijs tika uzņemts atzinīgi, tomēr palestīnieši pret viņu izturas vēsi – viņi šajos vārdos sadzirdēja maz kā tāda, kas signalizētu par M. Romnija atbalstu viņu mērķim nodibināt savu valsti. M. Romnijam Izraēlas vizītes laikā bija tikšanās arī ar palestīniešu premjerministru Salāmu Fajādu, taču ne ar palestīniešu prezidentu Mahmūdu Abāsu. M. Romnija pārstāvji to skaidro, ka viņam esot bijis laiks tikties tikai ar vienu palestīniešu pārstāvi un ar S. Fajādu viņam jau esot iepriekšēja pazīšanās.
Izraēlā M. Romnijs stāstīja, ka pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas laikā Vašingtona nav darījusi pietiekami, lai Izraēlu aizstāvētu, un tā vietā ir atbalstījusi tās ienaidniekus. Savas runas laikā M. Romnijs uzsvēra, ka ir nepieļaujami, ja Irāna spētu būvēt kodolieročus. Viņa ārpolitikas padomnieks Dans Senors arī izteicies – M. Romnijs atbalstītu Izraēlu, ja tā nolemtu uzbrukt Irānai. Arī iepriekš viņš klāstījis, ka ASV līdz šim ir bijušas pārlieku maigas attiecības ar Irānu un ka tās izdara pārlieku lielu spiedienu uz Izraēlu, liekot tai piekāpties palestīniešiem. Viņš arī uzskata, ka ir nepieciešams radīt nopietnākus militārus draudus, ar ko Irānai būtu jārēķinās, un jānostiprina ASV klātbūtne Persijas līcī. «Izraēlu interesē Izraēla,» entuziasmu par M. Romniju komentē Izraēlas politologs Abrahams Diskins. «Romnijam ir ļoti skaidra Izraēlas atbalsta nostāja. Viņš ar ļoti lielām aizdomām izturas pret arābu pasauli. Un izraēlieši ar ļoti lielām aizdomām izturas pret Obamu.»
Papildu atbalsts
Tomēr arī B. Obama nu steidz izrādīt savu labvēlību: pirms M. Romnija ierašanās Izraēlā Vašingtona paziņoja, ka tiks parakstīts likums par militārās un civilās sadarbības paplašināšanu ar Izraēlu, kā arī par papildu militāro palīdzību Izaēlai. B. Obama savas prezidentūras laikā Izraēlā nav viesojies, taču šo valsti apmeklēja savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Viņš noraida politiskā konkurenta pārmetumus, tomēr vienlaikus viņam nācies atzīt, ka viena no viņa paša savulaik definētajām ārpolitikas prioritātēm – Tuvo Austrumu miera process – ir cietusi neveiksmi. Miera sarunas nav notikušas vairāk nekā trīs gadus. Neraugoties uz to, ka B. Obamas attieksme pret Izraēlu nav tik atbalstoša kā M. Romnijam, viņš ir zaudējis arī palestīniešu atbalstu, jo pret ebreju apmetņu paplašināšanu okupētajā Rietumkrastā ir iestājies tikai vārdos, nevis darbos.