Pagājušajā nedēļā notikusī asinsizliešana ASV, uzbrucējam kinoteātrī Kolorādo štatā nošaujot 12 cilvēku, kārtējo reizi ir parādījusi, cik sarežģīti likumsargiem ir savlaikus identificēt un aizturēt vientuļos uzbrucējus.
Slepkavas, kuri darbojas vienatnē, līdz nozieguma pastrādāšanai varasiestāžu uzmanību parasti nekad iepriekš nav piesaistījuši. Viņiem nav iepriekšēju nodarījumu, kas ļautu viņus pieskaitīt riska grupai. Viņiem nav nekādu īpašu pazīmju, kas viņus ļautu sazīmēt sabiedrībā. Viņi pie ieročiem ir tikuši likumīgā kārtā. Šā iemesla dēļ varasiestādēm vieglāk ir bijis nepieļaut, ka Al Qaeda sarīko vēl vienu 11. septembra uzbrukumiem līdzīgu terora aktu, nekā novērst tādas traģēdijas, kā pagājušajā piektdienā notika Auroras pilsētā. 24 gadus vecais šāvējs Džeimss Holmss tika raksturots kā inteliģents un nekādas aizdomas par saviem plāniem nebija raisījis.
Draudi, ko rada šādi vientuļie uzbrucēji, pēdējos gados ir kļuvuši tik lieli, ka 2009. gadā Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija identificēt šāda veida cilvēku rakstura iezīmes un uzvedības modeļus. Tomēr šiem centieniem īpašu rezultātu nav. Šogad vien ASV ir notikušas 22 masu slepkavības, vēsta AP. Kā stāsta cilvēku uzvedības eksperte Ketlīna Paketa, kura iepriekš strādājusi FIB uzdevumā, šādu kopēju un efektīvi konstatējamu iezīmju vientuļajiem uzbrucējiem vienkārši nav.
Lai apturētu Al Qaeda, ASV valdība ir uzbrukusi teroristu slēptuvēm, iesaldējusi viņu līdzekļus, apgrūtinājusi piekļuvi ieročiem un materiāliem, kas nepieciešami spridzekļu izgatavošanai. Dž. Holmss turpretim nepieder nekādam noziedzīgam tīklam, visi viņa pirkumi ir bijuši gluži legāli, tāpat kā citas viņa aktivitātes. (Pašlaik gan nav zināms, vai sprāgstvielas vai to sastāvdaļas, kuras viņš izmantojis, lai savā dzīvoklī izveidotu slazdus likumsargiem, arī ir iegādātas likumīgi.) «Ko tādu novērst nav iespējams – tas ir pilnīgi nereāli,» saka bijušais FIB aģents Pīters Ahērns. «Tur nav iespējams neko darīt, ja nu vienīgi kāds redz, ka viņš mašīnā krauj ieročus.» Tāpēc ASV Iekšzemes drošības departaments rīko kampaņu Ja redzi kaut ko, saki kaut ko, kuras uzdevums ir aicināt pilsoņus ziņot par citu cilvēku aizdomīgām aktivitātēm.
2004. gadā spēku zaudēja likums, ar kuru tika aizliegta 19 militāro uzbrukuma ieroču tirdzniecība. Ja likums būtu spēkā arī pašlaik, Dž. Holmsam nebūtu bijis iespējas iegādāties vienu no četriem viņa izmantotajiem ieročiem. Ierodoties uzbrukuma vietā, viņam līdzi bija aizsardzības ekipējums, tajā skaitā necauršaujama veste. Pašlaik likums aizliedz iegādāties ķermeņa bruņas, bet tas attiecas tikai uz cilvēkiem, kuri bijuši notiesāti par vardarbīgu uzbrukumu. Turklāt, kā norāda ieroču vardarbības seku ierobežošanas organizācijas Brady Campaign to Prevent Gun Violence jurists Dans Vaiss, šā ierobežojuma realizācija ir atstāta pašregulācijā, jo šādas vestes pircēja identitāte pārbaudīta netiek.