Eiropas Savienības (ES) līderu neformālajā sanāksmē Francijas jaunais prezidents Fransuā Ollands vakar kritizēja taupības politiku. Spiediens pret Vācijas atbalstīto finanšu disciplīnas modeli pieaug, tomēr pašlaik ir maz ekonomikas īstermiņa stimulācijas risinājumu, par kuriem ES pārstāvji spētu vienoties.
Francijas atbalstītā ideja par eiroobligācijām, kas paredz eirozonas valstīm kolektīvi garantēt eirozonas valstu parādus, iepriekš ir izskanējusi un plaši apspriesta vairākkārt. Eiroobligāciju ieviešanas gadījumā būtu iespējams samazināt augstās procentu likmes, ko par aizdevumiem pašlaik maksā Spānija, Itālija un citas valstis, par kuru spējām tikt galā ar savām parādsaistībām finanšu tirgi šaubās. Šo ideju ir atbalstījušas vairākas dalībvalstis. F. Ollands domā, ka, palielinot valstu iespējas aizņemties naudu ar izdevīgākiem noteikumiem, apritē nonāktu vairāk naudas, tādējādi stimulējot ekonomisko izaugsmi, vēsta BBC.
Vācija šādai pieejai nepiekrīt. Ar Nīderlandes un daļēji Austrijas atbalstu Vācijas kanclere Angela Merkele līdz šim ir bloķējusi mēģinājumus ieviest eiroobligācijas. Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jagers uzsvēris, ka vienīgā izeja no krīzes ir taupība un reformas. Savukārt Austrijas kanclers atbalsta F. Ollanda nostāju, bet finanšu ministre – A. Merkeles. Taču F. Ollands ES līderu sanāksmes laikā savām idejām atbalstu mēģināja gūt no citu valstu pārstāvjiem. Spiediens, kas tiek izdarīts uz taupības politikas aizstāvjiem, nāk arī no Vašingtonas. ASV prezidents Baraks Obama ir izteicis skepsi par A. Merkeles pieeju, saskaņā ar kuru vienas zāles der visiem.
Eiroobligācijas nav vienīgā krīzes pārvarēšanas ideja, kas izskanējusi. Politiķi pārrunāja iespējas efektīvāk izmantot ES struktūrfondus, kas paredzēti infrastruktūras projektu atbalstīšanai nabadzīgākajās ES valstīs, – ir izskanējuši priekšlikumi šo naudu piešķirt arī, piemēram, esošo strādnieku un potenciālo darbinieku izglītošanai un apmācībai. Tāpat tiek pieļauta Eiropas Investīciju bankas kapitāla palielināšana, lai banka labāk varētu palīdzēt mazajiem uzņēmējiem. Tomēr, kā norāda BBC, šīs idejas, kurām ES līderu atbalstu gūt ir vieglāk, atdevi sniegs tikai ilgtermiņā. Turpretī Francija un arī citas valstis vēlas tādu ekonomikas stimulāciju, kas sniegtu rezultātu jau drīz.