Itālijas tiesa ir notiesājusi 23 amerikāņus, no kuriem 22 ir Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģenti, un divus itāliešu slepenos aģentus par musulmaņu garīdznieka nolaupīšanu.
Notiesātie 2003. gadā Milānā bija nolaupījuši Hasanu Mustafu Osamu Nasru, kas pazīstams arī kā Abū Omārs, un aizveduši uz Ēģipti, kur viņš tika spīdzināts. Tiesnesis Oskars Magi attaisnoja CIP Romas nodaļas priekšnieku Džefriju Kastelli, kuru aizsargā diplomātiskā imunitāte. No soda izvairījās arī bijušais Itālijas militārās izlūkošanas aģentūras vadītājs Nikolo Pollari un viņa vietnieks Marko Mančini, pret kuriem nepietika pierādījumu informācijas slepenības dēļ. Prokurors Armando Spataro bija vēlējies panākt, lai N. Pollari un M. Mančini tiktu piespriesti 12 gadi cietumā, bet CIP Milānas nodaļas vadītājam Robertam Leidijam – 13 gadi.
Amerikāņi tika tiesāti bez viņu klātbūtnes, jo Itālijas valdības, kas pie varas bijušas tiesas laikā, ir atteikušās pieprasīt ASV viņu izdošanu, vēsta laikrakstrs Daily Telegraph. Roberts Leidijs tika notiesāts uz astoņiem gadiem cietumā, savukārt pārējie 22 amerikāņi, no kuriem viens bija gaisa spēku pulkvedis, tika notiesāti uz pieciem gadiem cietumā. Notiesāto amerikāņu advokāti solīja, ka spriedums tiks pārsūdzēts. R. Leidijs pirms notiesāšanas Itālijas laikrakstam Il Giornale sacīja, ka tikai izpildījis priekšnieku pavēles, un savu vainu neatzina. Divi itāliešu aģenti, kas tika notiesāti par līdzdalību operācijā, tika notiesāti uz trim gadiem cietumā. Tiesa nolēma, ka notiesātajiem ir jāsamaksā Abū Omāram viens miljons eiro un 500 tūkstoši eiro viņa sievai.
ASV prezidenta Baraka Obamas valdība jau ir paudusi neapmierinātību ar spriedumu, tomēr pirms sprieduma rakstiska teksta saņemšanas Baltais nams ir atteicies plašāk komentēt šo jautājumu. Arī CIP ir atteikusies komentēt informāciju, kas ir saistīta ar Abū Omāru, un nekad nav atzinusi, ka jelkad ir notikusi operācija, kurā viņš būtu iesaistīts. Kā norāda Reuters, šāds spriedums ir izaicinājums B. Obamas valdības plāniem CIP izmantoto taktiku – sagūstīto nosūtīšanu uz trešajām valstīm – saglabāt kā iespēju, tvarstot teroristus. CIP vienīgi sola, ka šie cilvēki vairs netiks spīdzināti.
Turklāt šis ir arī pārbaudījums Vašingtonas spējām aizsargāt amerikāņu aģentus no vajāšanas ārvalstīs. Tagad notiesātie ir padarīti par starptautiskiem bēgļiem, kurus ārzemēs var arestēt. "Tas, ka ASV CIP izmantotos paņēmienus atzīst par likumīgiem, nenozīmē, ka tie ir likumīgi arī citur pasaulē," saka bijušais ASV izlūkdienestu darbinieks Roberts Ajerss. "Itālija pateica: nolaupīšana nav pieļaujama."
Itāliešu prokurori tiesā sacīja, ka Abū Omārs ir viens no CIP operāciju upuriem, kuri tika nolaupīti un pārvesti uz citām valstīm, ignorējot juridiskās normas, kas šādu rīcību aizliedz. A. Omārs tika sagūstīts gaišā dienas laikā 2003. gada februārī un vispirms aizvests uz Vāciju un pēc tam uz Ēģiptes galvaspilsētu Kairu, kur ieslodzījumā bez apsūdzību uzrādīšanas turēts vairākus gadus, līdz izlaists brīvībā.
Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch tiesas spriedumu ir apsveikusi ar paziņojumu, ka tas "ir spēcīgs vēstījums par noziegumiem, ko CIP pastrādājusi Eiropā". Organizācijas preses pārstāve Džoanna Marinera sacīja, ka "šī pirmā lieta nozīmē, ka tiek tiesāts karš pret terorismu".