Tiesā, kas šodien Oslo sāksies pret terorismā apsūdzēto Andersu Bēringu-Breivīku, viens no pamata jautājumiem būs par viņai pieskaitāmību. Lielāku skaidrību par to, kā uzbrucējam bija iespējams sarīkot tādu asinspirti, cer gūt upuri un viņu tuvinieki.
Uzbruktu vēlreiz
Pagājušā gada 22. jūlijā A. BēringaBreivīka rīkotajā valdības ēkas spridzināšanā Oslo un uzbrukumā jauniešiem Ūteijas salā dzīvību zaudēja 77 cilvēki, bet ievainojumus guva vairāk nekā 300. A. BēringaBreivīka aizstāvības vadītājs Geirs Lipestads ir brīdinājis, ka tas, ko viņa klients tiesā teiks, varētu būt aizskaroši, aizvainojoši un šokējoši. A. BēringsBreivīks pats lepojas ar savu noziegumu un advokātam ir licis žurnālistiem paziņot, ka «nenožēloju nodarīto un darītu to vēlreiz». Neraugoties uz to, ka viņš ir atzinies slepkavībās, par vainīgu viņš sevi neatzīst un tiesā mēģinās panākt, lai tiktu attaisnots, vēsta Norvēģijas ziņu vietne The Local.
A. BēringaBreivīka tiesāšanas vajadzībām Oslo ir izbūvēta jauna tiesas zāle, kā arī iekārtotas plašas darba telpas masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem. Gaidāms, ka prāvas laikā tiesā ik dienas uzturēsies tūkstoš līdz 1400 cilvēku, tomēr galvenajā tiesas zālē vietas pietiek tikai 190 cilvēkiem – tās ir rezervētas upuru tuviniekiem un žurnālistiem. Prāva tiks translēta arī tiešajā ēterā. Tiesa ilgs līdz 22. jūnijam, bet spriedums tiks nolasīts vēl vairākas nedēļas vēlāk, un šo spriedumu varēs pārsūdzēt. Kopumā A. BēringaBreivīka tiesāšanai Norvēģijai izmaksās 12,1 miljonu eiro.
Tiesa sāksies ar to, ka prokuratūra nolasīs apsūdzības. A. BēringsBreivīks pirmo reizi uzstāsies rītdien, 17. aprīlī, un viņam tiks dotas vairākas dienas, lai izklāstītu savu versiju par notikušo. Prokuratūra ir pieaicinājusi vairāk nekā 90 liecinieku, savukārt A. BēringaBreivīka advokāti – līdz 40. Apsūdzētā advokāti tiesā vēlas uzklausīt arī vairāku labējo ekstrēmistu viedokļus. Piemēram, uz tiesu aicināts ir radikāli noskaņotais blogotājs, kurš izmanto pseidonīmu Fjordman un kura rakstus A. BēringsBreivīks daudz citēja savā manifestā.
Liecības sniegt ir aicināti arī Darba partijas un Progresa partijas pārstāvji – pērnā gada uzbrukums tika vērsts pret valdošo Darba partiju, savukārt vairākus gadus A. BēringsBreivīks darbojās Progresa partijā, no kuras tika atskaitīts 2006. gadā. Vairākas sabiedrībā zināmas personas ir atteikušās tiesā sniegt liecības.
Varas iestāžu atbildība
Tiesā liecinās arī 20 gadus vecais Bjorns Ihlers, kurš izdzīvoja A. BēringaBreivīka slaktiņā Ūteijas salā, kur notika Darba partijas jauniešu nodaļas nometne, un traģēdijas laikā pieskatīja divus bērnus. Viņš intervijā AFP sacīja, ka galvenais ir nepieļaut, ka teroristam izdodas mainīt Norvēģijas vērtības. «Es nevēlos, lai Norvēģija mainītos no tā,
ko Breivīks izdarīja,» viņš stāstīja. «Mums ir jākļūst par tiem, kas bijām pirms 22. jūlija.» Šis ir iemesls, kāpēc B. Ihlers neuzskata, ka nepieciešams panākt stingrākus sodus par šāda veida noziegumiem. «Svarīgi ir saglabāt sistēmu, kuru viņš vēlējās iznīcināt,» viņš skaidro, norādot uz Norvēģijā izmantoto un efektīvo principu, ka noziedznieki tiek reintegrēti sabiedrībā. Tomēr viedoklis, ka A. BēringsBreivīks varētu kādu dienu atkal nokļūt brīvībā, lielākajai daļai pārējo cietušo ir nepieņemams.
Uzbrukuma upuri un viņu tuvinieki arī vēlas saņemt atbildes uz jautājumiem par to, kāpēc uzbrucējam bija iespējams noziegumu pastrādāt un kāpēc policija notikuma vietā ieradās tik vēlu. Pēc tam, kad A. BēringsBreivīks no kāda Polijas uzņēmuma nopirka 100 kilogramus nātrija nitrīta, kas viņam bija nepieciešams spridzekļa izgatavošanai, viņš nonāca Norvēģijas izlūkdienesta uzmanības lokā. Tomēr varas iestādes nereaģēja, jo draudus nesaskatīja.
Iekšlietu struktūru darbība uzbrukuma laikā tika asi kritizēta, un no amata atkāpties toreiz nācās tieslietu ministram Knutam Storbergetam un drošības spēku vadītājam Jannem Kristiansenam. Šā gada martā kļūdas atzina un atvainojās policijas un drošības spēku vadība, kā arī premjerministrs Jens Stoltenbergs. Pašlaik notiek izmeklēšana par policijas rīcību slaktiņa dienā. Šīs izmeklēšanas rezultāti tiks publicēti augustā, vēsta BBC. Taču jau līdz šim atklātībā nonākusī informācija liecina, ka policija nebija gatava šādai situācijai.
Psihiski slims vai nē?
Advokāte Ivonna Larsena, kura koordinē upuru un viņu piederīgo rīcību tiesas laikā, stāsta, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, par kuru cietušie vēlas skaidrību, ir par A. BēringaBreivīka psihisko stāvokli. «Vairums no viņiem neuzskata, ka Breivīks ir traks – viņi atradās notikuma vietā, skatījās viņam acīs, redzēja, kā viņš mierīgi staigā apkārt pa salu un šauj,» stāsta I. Larsena. Līdz šim veiktās divas psihiatriskās ekspertīzes ir noslēgušās ar aršķirīgiem secinājumiem. Novembrī pabeigtajā 243 lappuses biezajā ziņojumā teikts, ka A. BēringsBreivīks cieš no paranoidālas šizofrēnijas un uzbrukuma brīdī bija uzskatāms par psihiski slimu. Turpretim šomēnes publicētajā otrajā ziņojumā norādīts, ka uzbrucējā nav saskatāmas psihiskas slimības pazīmes.
Tas, kuru viedokli atbalstīs lietu izskatošie pieci Oslo apgabala tiesneši, lielā mērā arī noteiks A. BēringaBreivīka likteni. Arī pats A. BēringsBreivīks tā vietā, lai mēģinātu pierādīt, ka nozieguma izdarīšanas brīdī nav bijis pie pilnas apziņas, un tādējādi izvairītos no cietumsoda, vairākkārt uzsvēris, ka nevēlas, lai viņu atzītu par nepieskaitāmu. Masu saziņas līdzekļiem nosūtītā vēstulē viņš kritizējis pirmo ekspertīzi veikušos psihiatrus un paziņojis, ka «tikt pasludinātam par traku ir sliktāk nekā mirt». Arī radikāli noskaņoto liecinieku pieaicināšana tiesā ir viņa aizstāvības mēģinājums parādīt, ka līdzīgs pasaules uzskats ir arī psihiski veselajiem, norāda The Local.
Norvēģijā daudzi domā, ka uzbrucējs tiesas procesu vēlas pārvērst par izdevību izklāstīt savus uzskatus.
A. BēringsBreivīks sevi uzskata par politisko aktīvistu un karotāju, kura uzdevums ir glābt Norvēģiju un visu Eiropu no islāma draudiem. Oslo un Ūteijā notikušos uzbrukumus viņš veicis, lai pievērstu uzmanību sevis sarakstītajam manifestam, kurā viņš brīdina par multikulturālisma un islāma radītajiem draudiem Eiropai.