Čehijas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumā nav nesaskaņu ar valsts konstitūciju, vēsta Reuters. Šādā veidā ir novērsts iespējamais šķērslis, lai Čehija dokumentu varētu ratificēt.
Līdz šim eirospektiskais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss bija vairījies dokumentu parakstīt, jo vēlējās sagaidīt tiesas lēmumu. Lisabonas līgumu jau ir apstripinājušas abas Čehijas parlamenta palātas. Čehija pašlaik ir vienīgā dalībvalsts, kas dokumentu vēl nav parakstījusi.
Tirgojoties par Lisabonas līgumu, V. Klausam iepriekš bija izdevies panākt, ka Čehijai nav saistoša līgumā ietvertā Cilvēktiesību harta, kas citkārt varētu ļaut Eiropas Cilvēktiesību tiesā vērsties un kompensāciju pieprasīt pēc 2. pasaules kara no Čehoslovākijas izraidītie vācieši.
Galotņu tikšanās laikā pagājušajā nedēļā Eiropas valstu līderi tā arī nespēja vienoties par pieņemamu ES padomes priekšsēdētāja jeb ES prezidentu. Iepriekš par reālāko kandidātu tika minēts bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs. Taču nu viņa izredzes šo amatu iegūt ir mazinājušās, un pastāv iespēja, ka par prezidentu tiks ievēlēts Beļģijas premjerministrs Hermans van Rompuja.
Citi minētie kandidāti ir arī pašreizējais Luksemburgas valdības vadītājs Žans-Klods Junkers, bijušais Somijas premjers Pāvo Liponens, Nīderlandes valdības vadītājs Jans Peters Balkenende, kā arī bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.