Pieminot pirms gada Japānā notikušās spēcīgās zemestrīces un cunami upurus, vakar Japānā tika rīkoti dažādi atceres pasākumi. Valstī joprojām ir jūtamas zemestrīces sekas un ir jūtams arī pret kodolenerģiju vērsts noskaņojums.
Pērnā gada 11. martā notikusī deviņas balles stiprā zemestrīce bija ne tikai postošākā šāda veida dabas katastrofa Japānas vēsturē. Tā izraisīja cunami vilni, kas izpostīja daļu Japānas piekrastes. Notikušā dēļ avarēja arī četri no sešiem atomelektrostacijas reaktoriem Fukušimā. Pēc radiācijas noplūdes no apkārtnes tika evakuēti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Arī pašlaik radiācijas līmenis atomelektrostacijas tuvumā pārsniedz normu un evakuētie cilvēki vēl nevar atgriezties mājās. Tikai vakar pamesto pilsētu kādreizējiem iedzīvotājiem šajās teritorijās atkal tika ļauts ieiet, lai godinātu upurus, vēsta Reuters. Kopumā dabas katastrofas dēļ dzīvību zaudēja vairāk nekā 15 800 cilvēku, bet vairāk nekā 3000 joprojām ir pazuduši bez vēsts.
Brīdī, kad zemestrīce sākās, pulksten 14.46 pēc vietējā laika, Japānā vakar tika izsludināts klusuma brīdis. Tika ieslēgtas sirēnas. Galvenā piemiņas ceremonija notika Tokijas Nacionālajā teātrī, un pasākumu apmeklēja valsts augstākās amatpersonas. Premjerministrs Jošihiko Noda solīja atjaunot Japānu un panākt, ka tā ir vēl labāka nekā iepriekš. Savukārt Japānas imperators Akihito televīzijā pārraidītās uzrunas laikā sacīja, ka Japāna allaž atcerēsies cilvēkus, kuru dzīvības laupīja notikušais un kuri tās atdeva, glābjot citus: «Mēs neļausim izplēnēt atmiņām par katastrofām.»
Japāna joprojām nav tikusi galā ar dabas katastrofas sekām. Dažus mēnešus pēc zemestrīces no amata atkāpās toreizējais valdības vadītājs Naoto Kans, kurš tika kritizēts par sliktu vadību katastrofas laikā. Tāpat notikušais parādīja arī būtiskas nepilnības valsts kodolnozares regulācijā un drošības standartu ievērošanā, norāda BBC. Taču valsts ekonomika, kam zemestrīce nodarīja pamatīgu postu, drīzumā atkal varētu sasniegt to līmeni, kāds bija pirms katastrofas, vēsta Reuters.
Lielākā daļa gruvešu ir novākti, tomēr piekrastes iedzīvotāji ir neapmierināti ar lēnajiem atjaunošanas tempiem. Daļa cilvēku šajā dienā ir izteikuši neapmierinātību ar to, ka amatpersonas pieļāva kodolkatastrofu, – atšķirībā no zemestrīces šī nelaime bija novēršama. Vairākās pilsētās notika protesta akcijas, kuru laikā viņi politiķus aicināja atteikties no kodolenerģijas. Pēc valdības aplēsēm, dabas katastrofas seku novēršana nākamo desmit gadu laikā izmaksās vairāk nekā 23 triljonus jenu (148 miljardus latu).