Kritizē kampaņu pret nemiernieku vadoni Koniju

© Scanpix

Pagājušajā nedēļā daudzviet pasaulē plašu ievērību ieguva organizācijas Invisible Children veidotā filma, kurā norādīts uz nepieciešamību apcietināt Ugandas nemiernieku līderi Džozefu Koniju.

Vienlaikus šī organizācija ir saņēmusi arī daudz kritikas par Ugandas konflikta vienpusēju skaidrojumu un izvēlētās pieejas efektivitāti.

Stāsta par noziegumiem

Džozefs Konijs ir nemiernieku organizācijas Lord’s Resistance Army (LRA) līderis. Kopš 2005. gada viņu meklēšanā ir izsludinājusi arī Hāgā bāzētā Starptautiskā krimināltiesa. Viņš apsūdzēts noziegumos pret cilvēci, tajā skaitā cilvēku sakropļošanā un bērnu nolaupīšanā, lai piespiestu zēnus kļūt par karavīriem, bet meitenes – par seksa verdzenēm. LRA ilgu laiku ir darbojusies Ugandā, tomēr pēdējos gados tās kaujinieki ir devušies uz citām reģiona valstīm.

Invisible Children uzskata, ka Dž. Konijs līdz šim nav saukts pie tiesas tikai tāpēc, jo vairākums pasaules iedzīvotāju nezina par viņu un viņa izdarītajiem noziegumiem. Organizācija ir sarīkojusi kampaņu Kony 2012, kurā viens no galvenajiem elementiem ir aptuveni pusstundu gara propagandas filma. Tiešsaistē līdz šim to ir noskatījušies vairāki desmiti miljoni cilvēku. Invisible Children cer, ka, nodrošinot Dž. Konijam vispasaules atpazīstamību, izdosies nodrošināt, ka jautājums par viņa notveršanu nepazūd arī no politiķu dienaskārtības, un arī ASV turpinās atbalstīt mēģinājumus viņu notvert. Pagājušā gada nogalē ASV paziņoja, ka uz Ugandu nosūta nelielu militāro vienību, kuras uzdevums ir asistēt Ugandas armijai tās centienos notvert Dž. Koniju. Invisible Children ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojumu, ka ASV karavīri tiks sūtīt uz Ugandu, filmā parāda kā savu panākumu.

Aizbildnieciskie palīgi

Vairāki Ugandas žurnālisti, zinātnieki un politiskie aktīvisti izteikušies, ka attieksme, kuru demonstrē Invisible Children, ir aizbildnieciska vai pat koloniālistiska un labdarības organizācija netieši norāda, ka vietējie cilvēki paši savas problēmas atrisināt nevar. Propagandas filmas veidotāji vairāk uzmanības ir pievērsuši sevis un savu sasniegumu slavināšanai nekā pašiem ugandiešiem. Viņu vēstījums ir vienkāršots un, piemēram, nepaskaidro, kāpēc sarežģītais konflikts ar LRA sākās. Filmas veidotāji nav uzskatījuši par vajadzīgu pastāstīt, ka Dž. Konija spēku uzbrukumu sākotnējais mērķis bija Ugandas armija, kas ir bēdīgi slavena ar saviem cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta AP. Tā vietā filmā uzsvērts, ka Dž. Konija zvērību vienīgais iemesls ir vēlme saglabāt varu un ne par ko citu viņš neiestājas.

LRA uzbrukumus Ugandā sāka pagājušā gadsimta 80. gados, lai aizstāvētu valsts ziemeļu daļā dzīvojošo ačoli etnisko grupu pret prezidenta Joveri Museveni režīmu. No 90. gadiem līdz šā gadsimta sākumam LRA nozīmīgu palīdzību sniedza arī Sudānas valdība, kas šādi Ugandai atriebās par Dienvidsudānas nemiernieku grupējumu atbalstīšanu. Uganda ir saņēmusi daudz kritikas par savu nespēju neitralizēt LRA, savukārt notikušo izmeklēšanu rezultāti liek domāt, ka valsts armijas pavēlniecība nemaz nav ieinteresēta konfliktu izbeigt, jo tas korumpētajiem virsniekiem ir izdevīgs. Ugandas armija, cīnoties ar Dž. Konija spēkiem, pati varētu būt pieļāvusi noziegumus pret cilvēci. Bijušais ANO diplomāts Olara Otunnu, kurš strādājis ar konfliktā cietušajiem bērniem, vairākkārt ir izteicies, ka Ugandas armija ir vainojama genocīdā.

Konijs nav vienīgais

Šim konfliktam ir tik plašs vēsturiskais fons, kas nozīmē, ka ar viena paša Dž. Konija apturēšanu problēma netiks atrisināta, jo viņš nav problēmas sakne, bet gan tikai izpausme. Ugandas prezidents J. Museveni, piemēram, joprojām atrodas amatā. Jau pirms vairākiem gadiem reliģiozā fanātiķa Dž. Konija vadītie spēki ir bijuši spiesti atstāt Ugandas teritoriju, un tagad viņš terorizē attālus ciematus Kongo, Centrālāfrikas Republikā un Dienvidsudānā. Lai arī filmā lielākā uzmanība tiek pievērsta Ugandai, pats Dž. Konijs pašlaik, visticamāk, atrodas Centrālāfrikas Republikā.

O. Otunnu norāda, ka vienīgais veids, kā LRA apturēt un aizsargāt civiliedzīvotājus, ir apvienot reģionālo valdību pūliņus. Cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch Ugandas nodaļas pārstāve Marija Bērneta turpretim par Invisible Children darbību ir optimistiskāk noskaņota un cer, ka tā palīdzēs apturēt nemiernieku kustību. Vienlaikus viņa uzsver, ka būtiski ir arī nodrošināt atbildības un profesionalitātes līmeni Ugandas armijā, bet «līdz šo mērķu sasniegšanai vēl ir ejams tāls ceļš».

Citi vietējie ir norādījuši, ka Ugandā un reģionā Dž. Konijs ir itin labi pazīstams un pasaules slavas sagādāšana nevar sekmēt vietējo varasiestāžu ilgos, bet līdz šim neveiksmīgos pūliņus viņu notvert. «Viņi vēlas padarīt Koniju slavenu. Slavenu kam? Mēs esam redzējuši [LRA] sakropļotos bērnus un daudz ko citu,» izteikusies ugandiešu žurnāliste Rosbella Kagumaire. Viņa BBC norāda, ka nav saprotams, kādā veidā Dž. Konija globāla atpazīstamība var mazināt postu, ko viņa vadītie spēki rada.

Pasaulē

Ilona Maska vārds un viņa kompāniju tehnoloģiskie izstrādājumi nav sveši Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Ilona Maska saikni ar atkārtoti ievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu pasaules sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par to kā attiekties pret talantīgā amerikāņu uzņēmēja radītājām lietām.

Svarīgākais