Pagājušajā nedēļā publicētā pētījumā secināts, ka nozīmīga daļa Vācijā dzīvojošo musulmaņu ir skeptiski pret integrēšanos Vācijas sabiedrībā.
Vācijas Iekšlietu ministrijas veiktā pētījuma mērķis bija noskaidrot, ko Vācijā dzīvojošie musulmaņi domā par Vācijas kultūru un kāda ir to attieksme pret integrāciju. Rezultāti liecina, ka 78 procenti no musulmaņiem, kam ir Vācijas pilsonība, ir pozitīvi noskaņoti pret integrāciju sabiedrībā, turpretim no tiem musulmaņiem, kuriem pilsonības nav, šādi domā aptuveni puse. Pētījums arī parāda, ka valstī pastāv 14 līdz 32 gadus vecu musulmaņu grupa, kuri ir ļoti reliģiozi, kuriem ir spēcīgas antipātijas pret rietumvalstīm, kuri kā darbības līdzekli pieņem vardarbību un nevēlas integrēties. Starp musulmaņiem, kuriem ir Vācijas pilsonība, šādu cilvēku ir 15 procenti, bet starp islāmticīgajiem nepilsoņiem – 24 procenti.
Pētījuma rezultāti ir balstīti uz 700 telefonintervijām ar Vācijas musulmaņiem, datu vākšanā izmantoti arī televīzijas ziņu raidījumi un tiešsaistes diskusiju forumi, notikušas ir arī grupu intervijas ar musulmaņu jauniešiem. Pēc oficiālajiem datiem, Vācijā dzīvo aptuveni četri miljoni islāmticīgo, no kuriem apmēram pusei ir Vācijas pilsonība. Kopumā Vācijā dzīvo 82 miljoni cilvēku.
«Vācija ciena savu imigrantu izcelsmi un kultūras identitātes,» teikts Vācijas iekšlietu ministra Hansa Pētera Frīdriha komentārā par pētījumu. «Tomēr mēs nepieņemam autoritāru, nedemokrātisku un reliģiski fanātisku uzskatu importu. Tiem, kas noraida brīvību un demokrātiju, šajā valstī nav nākotnes.»
Vācijā regulāri uzliesmo debates par musulmaņiem sabiedrībā, un arī šoreiz pētījums ir izraisījis asu reakciju politiķos. Kancleres Angelas Merkeles vadītās Kristīgi demokrātiskās savienības atbildīgais par iekšpolitikas jautājumiem Hanss Pēteris Ūls intervijā laikrakstam Neue Osnabrücker Zeitung sacījis, ka pētījuma rezultāti ir «šausminoši». «Nevēlēšanās integrēties var būt saistīta ar reliģisko fanātismu un terorismu, lai gan šāda saikne ne vienmēr pastāv,» sacīja politiķis.
Citi pētījuma rezultātus uzlūko atšķirīgi. Piemēram, A. Merkeles vadītajā valdībā pārstāvētās partijas Brīvie demokrāti integrācijas jautājumu eksperts Serkans Tērens izteicies, ka Iekšlietu ministrija «kārtējo reizi tērējusi naudu pētījumiem, kas piesaista mediju uzmanību, taču nesniedz situācijas skaidrojumu». Zaļās partijas pārstāvis Folkers Beks savukārt paziņojis, ka šādu pētījumu veicēji paši daļēji vairo sabiedrības integrācijas problēmas: «Tiem, kas musulmaņus uzlūko tikai kā draudu un pastāvīgi stāsta, ka musulmaņi nav daļa no sabiedrības, nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka šādā veidā viņi musulmaņos izraisa pretreakciju.» Viens no pētījuma secinājumiem bija tāds, ka Vācijas musulmaņi uzskata, ka viņus regulāri uztver par teroristiem un ka sabiedrība kopumā bieži vien saskata nepamatotu saikni starp islāmu un terorismu.
Kā norāda Der Spiegel, konstatētās integrācijas problēmas daļēji ir saistītas arī ar debatēm par islāmu Vācijā. 2010. gadā skandālu izraisīja bijušā Centrālās bankas darbinieka Tilo Sarazina grāmata, kurā viņš brīdināja par imigrācijas radītajiem draudiem. Savukārt jaunākā pētījuma veicēji norāda, ka aptaujāto musulmaņu atbildes pirms un pēc šā skandāla atšķiras, kas liek domāt, ka šāda veida skaļi paziņojumi arī neveicina musulmaņu piederības izjūtas veidošanos Vācijā.