Gorbačovs, Bušs un Kols atminas Berlīnes mūri

Mihails Gorbačovs, Džordžs Bušs vecākais un Helmuts Hols priecājās par iespēju atkal satikties © Reuters

Trīs aukstā kara politiķi - Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs, ASVprezidents Džordžs Bušs vecākais un Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Helmuts Kols nedēļas nogalē satikās Berlīnē, lai atcerētos Berlīnes mūra krišanu pirms 20 gadiem.

„Ir prieks būt kopā ar maniem bijušajiem kolēģiem,” sacīja Dž. Bušs vecākais, kurš divas stundas ilgajā ceremonijā Frīdriha ielā, kur līdz 1989. gadam stāvēja mūris, vairākkārt apskāva M. Gorvačovu un H. Kolu. Viņš arī uzsvēra, ka tā laika vēsturiskie notikumi tika iekustināti nevis Bonnā, Maskavā vai Vašingtonā, bet gan cilvēku prātos un sirdīs, kam pārlieku ilgi bija liegtas pamattiesības.

„Mēs trīs nevēlamies saņemt laurus par iepriekšējo paaudžu sasniegumiem.” „Siena nekad nebūtu varējusi izdzēst jūsu sapni par vienu, brīvu Vāciju, lepnu Vāciju,” teica 85 gadus vecais Dž. Bušs. „Varoņi bija tauta,” viņam piekrita 78 gadus vecais M. Gorbačovs, kurš Vācijā aizvien bauda lielu popularitāti par savu izšķirošo lomu 1989. gada notikumos.

„Mums, vāciešiem, vēstures gaitā nav bijis daudz, par ko lepoties,” sacīja 79 gadus vecais H. Kols, kurš laikposmā no 1982. līdz 1998. gadam bija Rietumvācijas un pēc tam apvienotās Vācijas kanclers. „Tomēr mums ir pamats lepoties ar Vācijas atkalapvienošanu.”

Trīs politiķi acīmredzami priecājās par šo tikšanos, kas ir pirmā daudzu gadu laikā. Prieku nemazināja tas, ka H. Kols bija ratiņkrēslā un viņam bija grūti runāt, savukārt Dž. Bušs pārvietojoties izmantoja spieķi, vēsta Reuters.

Berlīnas mūris tika sagāzts 1989. gada 9. novembrī.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais