Irāna nolēmusi negaidīt, līdz spēkā stāsies Eiropas Savienības (ES) noteiktais Irānas naftas iepirkšanas embargo, un paziņojusi, ka jau tagad pārtrauc pārdot naftu Lielbritānijas un Francijas uzņēmumiem.
Irānas Naftas ministrija paziņojusi, ka Lielbritānijai un Francijai paredzēto naftu turpmāk pārdos jauniem klientiem. Pagājušajā nedēļā daži Irānas masu saziņas līdzekļi jau vēstīja, ka naftu turpmāk nepārdos arī Nīderlandei, Grieķijai, Francijai, Portugālei, Spānijai un Itālijai, tādējādi atriebjoties par ES noteikto naftas iepirkšanas embargo. Tomēr šos paziņojumus Irānas Naftas ministrija noraidīja.
Irānas naftas iepirkšanas aizliegums, par ko vienojušās ES dalībvalstis, spēkā stāsies no 1. jūlija. Irānas naftas iepirkšanu ir ierobežojušas arī ASV. Šis ir viens no veidiem, kā rietumvalstis vēlas piespiest Irānu atteikties no kodolprogrammas attīstīšanas. Lai arī Irāna uzsver, ka tās kodolprogramma paredzēta miermīlīgiem mērķiem, ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra ir paziņojusi, ka tās rīcībā ir informācija par Irānā notikušiem kodolizmēģinājumiem, kas būtu nepieciešami gadījumā, ja valsts mēģinātu attīstīt kodolieročus.
Līdz šim ES no Irānas ir iepirkusi aptuveni piekto daļu no naftas, kuru tā uz ārvalstīm eksportē. Jau tagad lielākie Irānas naftas klienti Eiropā ir sākuši ierobežot savus iepirkumus: pagājušajā gadā Irāna ES un Turcijai pārdeva 700 tūkstošus barelu naftas dienā, bet gada sākumā šis apjoms ir nokrities līdz 650 tūkstošiem barelu dienā, ziņo Reuters. Vēl pirms Irānas paziņojuma, ka tā pārtrauks tirgot naftu britu un franču uzņēmumiem, Francijas enerģētikas gigants Total jau bija paziņojis, ka šo naftu vairs neiepērk. Arī nīderlandiešu un britu uzņēmums Royal Dutch Shell ir ierobežojis Irānas naftas iepirkumus. Visvairāk no Irānas naftas atkarīga ir parādos grimstošā Grieķija. Teherāna gan ir uzsvērusi, ka embargo tai nekaitēs, tomēr kritizējusi Saūda Arābiju, kas paziņojusi par gatavību palielināt savu naftas eksportu.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs ir brīdinājis, ka Irānas kodolambīcijas draud izraisīt jaunu auksto karu. Pēc viņa sacītā, ja Irāna iegūs kodolieročus, tas izraisīs jaunu kodolbruņošanās sacensību Tuvajos Austrumos, turklāt situācija būtu vēl bīstamāka nekā savulaik ASV un Padomju Savienības pretstāve, jo Tuvajos Austrumos nav tādu «drošības mehānismu», kas novērsa ASV un Padomju Savienības atklātu konfliktu.