Bijušajam Francijas prezidentam Žakam Širakam var nākties stāties tiesas priekšā, lai atbildētu par apsūdzībām naudas izšķērdēšanā laikā, kad viņš bija Parīzes mērs. Ž. Širaks ir pirmais no Francijas prezidentiem, kas saskāries ar šāda veida nepatikšanām.
Pēc desmit gadus ilgušas izmeklēšanas paziņojumu Ž. Širakam ierasties tiesā izdevis tiesnesis Ksavjērs Simeoni, kurš norāda, ka Ž. Širaka valdīšanas laikā Parīzes pašvaldība ir noslēgusi līgumus par neeksistējošiem darbiem ar cilvēkiem, kas Ž. Širakam bija politiski izdevīgi. Cilvēki, kas uz šo līgumu pamata tika pieņemti darbā un saņēma naudu no Parīzes budžeta, strādāja Ž. Širaka privātos darbus, kam nebija nekādas saistības ar pašvaldību.
Tiesa vēlas noklausīties Ž. Širaka un vēl deviņu cilvēku liecības par 21 līgumu. Starp pārējiem ir bijušā prezidenta Šarla de Golla mazdēls Žans de Golls, bijušais arodbiedrības Force Ouvriere vadītājs Marks Blondels un Francijas Konstitucionālās tiesas tiesneša brālis Fransuā Debrē.
Bijušā Francijas prezidenta birojs savā paziņojumā norāda – Ž. Širaks ir pārliecināts, ka jautājums par darbiem tiks atrisināts vēl pirms tiesas un izdosies pierādīt, ka šīs apsūdzības nav pamatotas. Vēl nav gan skaidrs, vai lieta patiešām nonāks līdz tiesas prāvai. Parīzes prokurors Žans Klods Marēns nesen pavēstīja, ka lietas pret Ž. Širaku nebūs, jo par epizodēm pirms 1992. gada ir iestājies noilgums, bet tām, kas bijušas pēc tam, nepietiek pierādījumu, vēsta BBC. Sagaidāms, ka viņš arī iesniegs K. Simeoni lēmuma apelāciju, jo K. Simeoni noteic, vai aizdomās turētajiem ir jāatbild tiesā. Ja Ž. K. Marēns apstrīdēs K. Simeoni viedokli, jautājums par Ž. Širaka tiesāšanu var ievilkties līdz pat vienam gadam.
Ž. Širaks, kuram tagad ir 76 gadi, Parīzes galva bija no 1977. līdz 1995. gadam, kad viņš tika ievēlēts par prezidentu, un kopš tā laika 12 prezidentūras gadus viņš baudīja juridisko imunitāti. Līdz šim neviens bijušais Francijas prezidents nav apsūdzēts korupcijā, un šāda tiesa būtu milzīgs pazemojums Ž. Širakam, kurš četrus gadu desmitus ir bijis Francijas politikas centrā.
Francijas politiķu reakcija uz ziņām par Ž. Širaka nepatikšanām bijusi dažāda, tomēr gan viņa draugi, gan naidnieki izjūt konfliktu starp apkaunojumu, ko rada veco darījumu celšana dienas gaismā, un uzskatu, ka neviens nedrīkst būt augstāks par likumu, raksta Reuters. "Tie ir veci stāsti, un uz Žaka Širaka sirdsapziņas, domājams, ir daudz visa kā," saka Francijas Sociālistiskās partijas līdere un bijusī prezidenta amata kandidāte Segolēna Rojāla. "Viņš ir pelnījis palikt viens, bet tiesā pret viņu ir jāattiecas tāpat kā pret visiem pārējiem.
Pat ja viņš to ir pelnījis, tas nenāk par labu Francijas tēlam."
Aizgājis pensijā, Ž. Širaks rakstīja memuārus un nodibināja labdarības fondu. Līdz šim viņš ir izvairījies no tā, ka būtu iesaistīts kādā tiesā, tomēr vairāki viņa bijušie draugi un sabiedrotie ir notiesāti par korupciju, un tas, kā raksta Reuters, atstāj rūgtu pēcgaršu laikam, kas pazīstams kā Širaka gadi. Piemēram, Ž. Širaka bijušais vietnieks Žans Tiberī, kurš pēc viņa kļuva par Parīzes mēru, maijā tika atzīts par vainīgu vēlēšanu krāpšanā pagājušā gadsimta 90. gados. Viņš tika notiesāts uz desmit mēnešiem nosacīti un trīs gadus nedrīkst ieņemt sabiedrisku amatu.